Piepūtāt riepas vairāk, lai ietaupītu degvielu? Šis triks var maksāt dārgāk nekā benzīns

Daļai autovadītāju ir kāds sens „taupīšanas“ triks: piepūst riepas nedaudz vairāk, nekā iesaka ražotājs. It kā automobilis ripotu vieglāk, dzinējam būtu vajadzīga mazāka piepūle un degvielas patēriņš samazinātos.

No pirmā acu uzmetiena tas izklausās loģiski. Galu galā mīksta riepa ripo grūtāk. Tātad cietākai riepai vajadzētu būt ekonomiskākai. Taču te arī slēpjas briesmas: teorētiski degvielu ietaupīt var, bet praksē šis ietaupījums bieži ir tik mazs, ka to ātri „apēd“ riepu nodilums, sliktāka saķere un lielāks risks uz ceļa.

Ražotāji spiediena rādītājus uz automobilī norāda ne jau tāpat vien. Tas parasti atrodas uz vadītāja durvju statņa, degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē vai automobiļa lietošanas instrukcijā. Tur norādītais spiediens ir izvēlēts, ņemot vērā automobiļa svaru, balstiekārtu, riepu izmēru, bremzēšanu, vadāmību un noslodzi.

Tāpēc riepas nav tā vieta, kur būtu vērts eksperimentēt „uz aci“.

Pārāk zems spiediens patiešām palielina patēriņu

Ja riepas ir pārāk mīkstas, automobilis ripo grūtāk. Riepa vairāk deformējas, tās sāni vairāk lokās, bet saskare ar asfaltu kļūst lielāka. Dzinējam nepieciešams vairāk enerģijas, lai automobilis kustētos, tāpēc degvielas patēriņš var pieaugt.

Tas īpaši jūtams, ja spiediens ir nevis par dažiem simtiem gramu, bet gan būtiski par zemu. Tad automobilis var šķist „mīkstāks“, taču vienlaikus kļūst kūtrāks, sliktāk reaģē uz stūres pagriezieniem, riepas vairāk sakarst un to malas nodilst ātrāk.

Daži autovadītāji saka: „Nekas traks, brauc mīkstāk.“ Jā, braukt var būt mīkstāk. Taču šim „mīkstumam“ ir sava cena. Ja riepas pastāvīgi ir nepietiekami piepumpētas, nauda pazūd ne tikai degvielas uzpildes stacijā. Arī pašas riepas nolietojas ātrāk.

Vēl sliktāk ir tas, ka pārāk zems spiediens var būt bīstams. Braucot ar lielāku ātrumu, riepa vairāk sakarst, tās konstrukcija tiek pakļauta lielākai slodzei, bet straujās situācijās automobilis var uzvesties ne tik precīzi, kā jūs gaidāt.

Pārāk augsts spiediens nav gudra taupīšana

Otra puse ir pārāk piepumpētas riepas. Šeit autovadītāji bieži cer uz brīnumu. Piepūtīšu vairāk, automobilis ripos vieglāk, patērēs mazāk degvielas, un viss būs labi.

Jā, rites pretestība var samazināties. Taču vienlaikus samazinās arī riepas saskares laukums ar ceļu. Protektors sāk vairāk balstīties uz vidusdaļu, nevis uz visu virsmu. Uz sausa ceļa tas vēl var šķist nemanāmi, bet uz slapja seguma vai strauji bremzējot atšķirība var būt ļoti nepatīkama.

Pārāk piepumpētas riepas bieži padara automobili cietāku. Tas sliktāk absorbē ceļa nelīdzenumus, vairāk rada triecienus balstiekārtai, un braukšana kļūst it kā uz taburetes. Ja ikdienā braucat pa bedrēm, aku vākiem un sliktākiem reģionālajiem ceļiem, šāda „ekonomija“ var ātrāk atsaukties uz ritošo daļu.

Ir vēl kāds aspekts: pārāk augsts spiediens paātrina riepas vidusdaļas nodilumu. Malas vēl var izskatīties pieklājīgi, bet vidus jau būs nodilis. Tad jauns komplekts jāiegādājas agrāk, nekā plānojāt.

Un tad visa ietaupītā degviela šķiet smieklīga.

Pēc degvielas uzpildes automobilis sāka darboties dīvaini: kas jāatceras, pirms vainot dzinējuAttēls: Unsplash / engin akyurt

Cik patiesībā var ietaupīt?

Teorija ir skaista, bet skaitļi bieži sarūgtina. Eksperimenti liecina, ka neliela spiediena palielināšana virs normas var samazināt degvielas patēriņu, taču efekts nav brīnumains. Piemēram, palielinot spiedienu par aptuveni 15 procentiem, ietaupījums var sasniegt dažus procentus, bet turpināt piepūst vēl vairāk praktiski vairs nav liela ieguvuma.

Citiem vārdiem sakot, risks pieaug, bet ieguvums gandrīz apstājas.

Autovadītājam šķiet: „Nu, ja jau ietaupu, tad tas ir tā vērts.“ Taču jāaprēķina ne tikai degviela. Jāņem vērā riepu cena, montāža, balansēšana, slodze uz ritošo daļu un drošība.

Ja pārāk augsta spiediena dēļ riepu komplekts būs jāmaina agrāk, viss degvielas ietaupījums ļoti ātri izplēnēs. Bet, ja vēl pieskaita sliktāku bremzēšanu uz slapja ceļa, kļūst skaidrs: šāda taupīšana ir ļoti apšaubāma.

Ražotāja norādītais spiediens nav dekorācija

Daži autovadītāji uz spiediena uzlīmi raugās kā uz formalitāti. Taču šie skaitļi nerodas no nekurienes. Automobiļa ražotājs aprēķina, kā konkrētais automobilis uzvedas pie konkrēta spiediena: kā tas bremzē, kā izbrauc līkumus, kā reaģē uz slodzi un kā nodilst riepas.

Bieži vien ir norādītas vairākas vērtības. Viena – kad braucat viens vai ar nelielu slodzi. Otra – kad automobilis ir pilns ar pasažieriem un bagāžu. Tas ir svarīgi. Ja gatavojaties braucienam ar ģimeni, piekrautu bagāžnieku un jumta kasti, spiedienam var būt jābūt citādam nekā ikdienas braucienā uz darbu.

Taču tas nenozīmē, ka drīkst piepumpēt „vēl vairāk katram gadījumam“. Riepai ir savas robežas, automobilim – savs līdzsvars, bet ceļš kļūdas nepiedod.

Kā pārbaudīt spiedienu, lai nebūtu jāmin

Labākais risinājums ir ļoti vienkāršs: nepārpumpēt, nenolaist gaisu, bet regulāri pārbaudīt.

Riepu spiedienu vislabāk pārbaudīt tad, kad riepas ir aukstas, piemēram, no rīta vai pirms garāka brauciena, kamēr automobilis vēl nav nobraucis daudz kilometru. Braukšanas laikā riepas sakarst, spiediens paaugstinās, tāpēc mērījums pēc gara brauciena var maldināt.

Spiedienu ir vērts pārbaudīt vismaz reizi dažās nedēļās. Tāpat arī pēc lielākām temperatūras izmaiņām. Rudenī un ziemā tas ir īpaši aktuāli, jo, laikam kļūstot aukstākam, spiediens riepās samazinās. Autovadītājs var pat nepamanīt, ka riepas jau ir pārāk mīkstas, taču degvielas patēriņš un riepu nodilums pamazām mainās.

Ja automobilī ir spiediena kontroles sistēma, tas ir labi, taču arī tikai uz to akli paļauties nevajadzētu. Tā bieži brīdina tad, kad problēma jau ir skaidrāk pamanāma. Savukārt vienkāršs manometrs palīdz visu ieraudzīt agrāk.

Taupīt var, bet ne šādi

Ja mērķis ir mazāks degvielas patēriņš, ir saprātīgāki veidi nekā pārāk stipri piepumpēt riepas.

Uzturiet pareizu spiedienu. Nevadājiet bagāžniekā nevajadzīgu svaru. Noņemiet jumta šķērsstieņus vai kasti, ja tie nav vajadzīgi. Brauciet vienmērīgāk. Nesteidzieties līdz sarkanajam luksoforam. Savlaicīgi mainiet gaisa filtru, uzturiet kārtībā ritošo daļu un riteņu ģeometriju.

Tas viss var dot lielāku labumu nekā riskanta riepu pārpumpēšana.

Riepas ir vienīgā automobiļa daļa, kas tieši saskaras ar ceļu. Viss – bremzēšana, pagriezieni, stabilitāte, saķere lietū – ir atkarīgs no dažiem plaukstas lieluma laukumiem. Tāpēc taupīt uz to rēķina nav labs plāns.

Atbilde ir vienkārša: piepumpēt vajag, bet ne vairāk, nekā nepieciešams

Jā, riepas ir jāpiepumpē. Taču nevis „jo vairāk, jo labāk“, bet tik, cik norādījis automobiļa ražotājs.

Pārāk zems spiediens palielina patēriņu, pasliktina vadāmību un ātrāk bojā riepas. Pārāk augsts spiediens var nedaudz samazināt rites pretestību, taču vienlaikus pasliktina komfortu, nodilstina protektora vidusdaļu, palielina slodzi uz balstiekārtu un var pasliktināt saķeri ar ceļu.

Tāpēc labākais noteikums ir šāds: regulāri pārbaudīt spiedienu, koriģēt to atbilstoši ražotāja ieteikumiem un automobiļa slodzei, nevis vēlmei ietaupīt dažus eiro.

Jo degvielas uzpildes stacijā ietaupītie centi ļoti ātri var pārvērsties jaunā riepu komplektā.

Vai vēl sliktāk – situācijā uz ceļa, kurā jūs vēlētos, lai riepas nebūtu „ekonomiskas“, bet vienkārši pareizi piepumpētas.