3 augi, kurus rudenī visbiežāk pārlaistām: kā tos izglābt tagad?

Lapas dzeltē, augs izskatās noguris, un pirmā doma – laikam trūkst ūdens. Laistām vēlreiz, taču pēc dažām dienām izskats kļūst tikai sliktāks. Rudenī šāda kļūda viegli gadās pat tiem, kuru istabas augi visu vasaru izskatījās lieliski. Dienām kļūstot īsākām un augšanai palēninoties, augsne podā bieži žūst ilgāk, bet mēs joprojām laistām tādā pašā ierastajā ritmā.

Īpaši viegli pārspīlēt ar augiem, kuri paši uzkrāj ūdens rezerves vai slikti panes pastāvīgi mitras saknes. Naudas koks, sansevjēra un fikuss var šķist mazprasīgi, taču tas nenozīmē, ka papildu ūdens tiem nekaitēs. Pamanot pirmās pārmaiņas, svarīgākais ir pārbaudīt augsni un poda dibenu – tikai pēc nodzeltējušas lapas cēloni noteikt neizdosies.

Naudas koks: resnajos stublājos un sakneņos rezerves jau ir

Par naudas koku dēvētais zamiokulkass bieži cieš tieši no pārmērīgām rūpēm. Tā resnie lapu kāti un pazemes sakneņi uzkrāj ūdeni, tāpēc pastāvīgi mitra augsne tam nav vajadzīga. Rudenī, īpaši ja tas atrodas tālāk no loga, tas var ilgi neizmantot mitrumu, kas palicis pēc iepriekšējās laistīšanas.

Aizdomas vajadzētu radīt dzeltenīgām lapām kopā ar augsni, kas ilgi neizžūst. Vēl nopietnāka pazīme ir pie augsnes kļūstoši mīksti lapu kāti, nepatīkama smaka vai nīkulīgs augs, lai gan mitruma podā noteikti netrūkst. Tomēr viena novecojoša un dzeltējoša lapa pati par sevi vēl nenozīmē puvi.

Ja augsne ir slapja, pirmais solis ir pārtraukt laistīšanu un izliet ūdeni no dekoratīvā poda vai paliktņa. Ja augs ir stingrs, nav mīksto vietu un nepatīkamas smakas, var pietikt ar substrāta ļaušanu izžūt. Taču, pamanot puves pazīmes, augu ieteicams izņemt no poda un apskatīt saknes un sakneņus. Mīkstās, sadalījušās daļas jānoņem ar tīru, asu instrumentu, bet atlikušās veselās daļas jāiestāda gaisu caurlaidīgā substrātā un podā ar drenāžas caurumiem.

Vēlāk zamiokulkasu laistiet tikai tad, kad substrāts ir kārtīgi izžuvis. Tikai sausa virskārta vēl neparāda, kas notiek dziļāk podā.

Sansevjēra: lapas var novīst ne tikai sausuma dēļ

Sansevjēra izskatās gandrīz neiznīcināma, tāpēc to nereti novieto tumšākā gaitenī vai istabas stūrī. Tomēr, jo mazāk gaismas tā saņem, jo piesardzīgāk jālaista. Mīkstās lapas uzkrāj mitrumu, bet pastāvīgi slapjš substrāts rada apstākļus sakņu un auga pamatnes pūšanai.

Bieža kļūda ir novītušas lapas uzskatīt par slāpju pazīmi. Ja to pamatne ir mīksta, lapas dzeltē, kļūst ūdeņaini tumšas vai sāk sašķiebties uz sāniem, papildu laistīšana var pasliktināt stāvokli. Šādā gadījumā vispirms pārbaudiet, vai iekšējais pods nestāv ūdenī. Dekoratīvais trauks bez cauruma bieži slēpj problēmu: augšpusē augsne izskatās apžuvusi, bet apakšā tā joprojām ir slapja.

Ja bojātas tikai atsevišķas auga daļas, vēl var izdoties saglabāt veselās rozetes ar stingriem sakneņiem. Sapuvušās daļas noņemiet, ļaujiet griezuma vietām apžūt un stādiet irdenā, ātri lieko ūdeni novadošā maisījumā. Pārstādītu sansevjēru nevajadzētu bagātīgi apliet tikai tāpēc, ka tā nonākusi jaunā podā. Turpmākā laistīšana ir atkarīga no substrāta mitruma un atlikušo sakņu stāvokļa.

Fikuss: krītošas lapas vēl nav lūgums to apliet

Rudenī fikuss var sākt nomest lapas samazināta apgaismojuma, pārvietošanas uz citu vietu, caurvēja vai temperatūras pārmaiņu dēļ. Ieraugot lapas uz grīdas, saimnieki bieži nolemj, ka augs izžūst. Taču, ja augsne joprojām ir mitra, vēl viena ūdens deva problēmu neatrisinās.

Fikusa gadījumā ir svarīgi nepāriet no vienas galējības otrā. Tam neder pastāvīgi slapjas saknes, taču arī ilgstoši turēt to pilnīgi izkaltušu nevajadzētu. Pirms laistīšanas pārbaudiet augsni dažu centimetru dziļumā. Lielā podā virskārta var būt sausa, lai gan apakšā mitruma vēl ir daudz.

Ja substrāts ir pārmitrs, izlejiet uzkrājušos ūdeni un novietojiet fikusu gaišā vietā, prom no auksta caurvēja un radiatora. Ja jūtama puves smaka un augs turpina strauji vājināties, ieteicams apskatīt saknes. Veselas saknes parasti ir stingras, bet pūstošas – mīkstas, sadalījušās; tikai aptumšojusies krāsa vēl nav pietiekams iemesls tās nogriezt. Bojātās saknes noņemiet un, ja nepieciešams, nomainiet pārmitro substrātu.

Ko mainīt tagad, lai problēma neatkārtotos?

Rudenī atsakieties no noteikuma „laistu katru svētdienu“. Tajā dienā labāk apskatīt augus, pārbaudīt augsni un pacelt podu: ievērojami vieglāks pods var palīdzēt saprast, ka substrāts ir izžuvis. Dažādās istabās augošie augi mitrumu patērē atšķirīgi, tāpēc vienāds grafiks visiem neder.

Pēc laistīšanas ļaujiet liekajam ūdenim notecēt un tikai tad novietojiet augu atpakaļ dekoratīvajā traukā. Pārstādot neizvēlieties daudz lielāku podu „rezervei“ – augsne, ko neaizņem saknes, var ilgāk palikt slapja. Novājinātu augu arī nesteidzieties mēslot: mēslojums nenovērš pārlaistīšanas cēloni.

Jau nodzeltējušas vai sapuvušas lapas neatgūsies, tāpēc rezultātu vērtējiet pēc tā, vai vairs nerodas jauni bojājumi. Svarīgākā pārmaiņa ir laistīt atbilstoši auga un augsnes stāvoklim. Dažkārt labākā palīdzība istabas puķēm ir vienkārši vēl dažas dienas nolikt lejkannu malā.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!