Lapu pūtējs vai grābeklis: kāpēc daļu lapu dārzā labāk vispār nesavākt

Rudenī daudzos pagalmos atskan viena un tā pati skaņa – lapu pūtēji, grābekļi, maisi, ķerras un mūžīgā vēlme „sakārtot līdz galam“. Šķiet, ka sakoptam dārzam jābūt bez nevienas lapas: zāliens tīrs, celiņi noslaucīti, dobes tukšas, stūri izpūsti līdz pēdējam sīkumam. Tomēr arvien biežāk dārznieki un dabas speciālisti atgādina: daļu lapu dārzā ne tikai var, bet arī ir vērts atstāt. Ne slinkuma dēļ, bet augsnes, augu, kukaiņu un pat paša dārza veselības labad.

Lapu savākšana nav slikts darbs. Slikti ir tad, kad rudenī no dārza aiznesam visu, kas varētu palīdzēt tam pārziemot. Nokritušās lapas dabā nav atkritumi. Mežā neviens tās nesavāc maisos, un tieši no tām veidojas auglīga, irdena, dzīva augsne. Dārzā situācija ir līdzīga, tikai jāzina, kur lapas atstāt ir lietderīgi un kur tās var radīt problēmas.

Kāpēc lapas nav jāsavāc visur?

Nokritušās lapas darbojas kā dabiska sega. Tās pasargā augsni no straujām temperatūras svārstībām, palīdz saglabāt mitrumu, samazina eroziju un, pamazām pārvēršoties humusā, baro zemi. Zem lapu slāņa ziemo daudzas sīkas dzīvības formas: kukaiņi, to kāpuri, sliekas, derīgie mikroorganismi. Pavasarī tas viss kļūst par neredzamu, bet ļoti svarīgu dārza darbinieku pulku.

Ja katru rudeni savācam lapas līdz pēdējai un aizvedam prom, kopā ar tām no dārza aiznesam arī daļu augsnes barības vielu. Tad pavasarī jāiegādājas vairāk komposta, mulčas vai mēslojuma, lai gan daļu no tā būtu varējis radīt pats dārzs. Īpaši lietderīgi ir atstāt lapas zem krūmiem, dzīvžogiem, kokiem, dekoratīvo augu platībās un vietās, kur nav nepieciešams ideāli līdzens zāliens.

Lapu slānis var palīdzēt arī jutīgākiem augiem. Ap ziemcietēm, rozēm, ogu krūmiem vai jauniem kociņiem atstātās lapas pasargā saknes no sala. Tikai svarīgi tās nesakraut tieši pie stumbra biezā, slapjā kaudzē, jo tad var sākt uzkrāties mitrums, rasties puves risks vai ievākties grauzēji.

Kad lapas noteikti jāsavāc?

Tomēr teiciens „atstājiet lapas“ nenozīmē, ka viss zemesgabals jāapsedz ar biezu, slapju slāni un jāaizmirst līdz pavasarim. Uz zāliena lapu nedrīkst būt pārāk daudz. Ja zālienu pārklāj biezs, sablīvējies, slapjš lapu paklājs, zāle zem tā nesaņem gaismu un gaisu. Pavasarī šādās vietās var parādīties izkaltuši plankumi, pelējums un novājināti laukumi.

Lapas noteikti jāsavāc arī no celiņiem, kāpnēm, piebraucamā ceļa un terases. Slapjas lapas ir ļoti slidenas, īpaši no rītiem, kad tām pievienojas rasa vai pirmais sals. Ja pagalmā staigā bērni, vecāka gadagājuma cilvēki vai bieži tiek nesti smagāki priekšmeti, lapu slānis uz cietas virsmas kļūst nevis par mājīgumu, bet par apdraudējumu.

Atsevišķa tēma ir slimās lapas. Ja ābeles, bumbieres, rozes vai citi augi ir slimojuši ar sēnīšu slimībām, šādas lapas labāk neatstāt zem augiem. Tajās var pārziemot slimību ierosinātāji, kas pavasarī atkal atgriezīsies dārzā. Šādas lapas labāk savākt un aizvākt, nevis izmantot kā mulču jutīgiem augiem.

Pūtējs ir ērts, bet ne vienmēr labākā izvēle

Lapu pūtējam ir viena skaidra priekšrocība – ātrums. Lielam pagalmam, garam piebraucamajam ceļam vai celiņiem tas var būt ļoti ērts. Tomēr pūtējs nav tik nekaitīgs, kā šķiet. Tas rada troksni, paceļ putekļus, sausas zemes daļiņas, pelējuma sporas un sīkus piesārņotājus. Ja to izmanto ļoti jaudīgi un visur, tas var aizpūst ne tikai lapas, bet arī sīko dzīvību, kas zem tām gatavojas ziemai.

Grābeklis ir lēnāks, bet dārzam saudzīgāks. Ar to var izvēlēties, kur lapas savākt, bet kur tikai izkliedēt plānākā slānī. Piemēram, no zāliena lapas var sagrābt zem krūmiem vai komposta stūrī. Tādējādi tās nepazūd no dārza, bet tikai maina atrašanās vietu. Tas bieži ir labākais kompromiss: zāliens paliek dzīvs, celiņi ir droši, bet augsne saņem savu rudens segu.

Vēl viena ļoti praktiska metode ir sasmalcināt lapas ar zāles pļāvēju. Ja uz zāliena lapu nav pārāk daudz, tām var pārbraukt pāri ar zāles pļāvēju un atstāt sīkas daļiņas. Sasmalcinātas lapas sadalās ātrāk, mazāk nomāc zāli un kļūst par dabisku organisko vielu. Tomēr šī metode neder, ja lapu slānis ir ļoti biezs vai tās jau ir pārmitras.

Kur likt savāktās lapas?

Vislabāk lapas neizmest kā atkritumus, ja vien tās ir veselas. Tās var kompostēt, kraut atsevišķā lapu komposta kaudzē vai izmantot kā mulču. Lapu komposts, ko dēvē arī par lapu zemi, veidojas lēnāk nekā parastais komposts, taču ir ļoti noderīgs augsnei – irdens, viegls, piemērots dobēm, puķu dobēm, stādiem un augsnes uzlabošanai.

Ja lapu ir daudz, tās ir vērts salikt vienkāršā stiepļu vai koka nožogojumā dārza stūrī. Dažkārt tās var apliet, lai tās pārāk neizžūtu, un ļaut dabai darīt savu darbu. Pēc gada vai diviem iegūsiet tumšu, irdenu masu, kas būs daudz vērtīgāka par maisos aizvestām lapām.

Ar lapām var nomulčēt arī tukšās dārza dobes. Virsū var uzmest zariņus, lai vējš tās neaizpūstu. Pavasarī daļa lapu jau būs sadalījusies, bet atlikumus var iemaisīt kompostā vai nobīdīt uz dobju starpām.

Gudrākais noteikums – nevis savākt visu, bet savākt tur, kur vajag

Rudens kārtībai dārzā nav jānozīmē sterils pagalms. Labākais risinājums parasti ir vidusceļš: savākt lapas no zāliena, celiņiem, kāpnēm, lietus notekām un slimo augu zonām, bet atstāt tās zem krūmiem, dzīvžogiem, kokiem, puķu dobēs un mazāk redzamos dārza stūros.

Šāds dārzs varbūt neizskatīsies kā tikko izsūkta istaba, taču tas būs dzīvāks. Augsne būs labāk aizsargāta, derīgajiem kukaiņiem būs, kur pārziemot, bet pavasarī augi sāks augt veselīgākā vidē. Dažkārt skaistākais dārznieka darbs rudenī nav visu sagrābt, bet gudri izlemt, kam nepieskarties.

Tāpēc pirms lapu pūtēja ieslēgšanas vai grābekļa satveršanas ir vērts sev pajautāt: vai šīs lapas patiešām traucē, vai arī tās tieši darbojas dārza labā? Jo ne katra nokritusī lapa ir nekārtība. Daļa no tām ir bezmaksas mulča, dabisks mēslojums un neliela ziemas slēptuve dzīvībai, kas pavasarī jūsu dārzam būs ļoti nepieciešama.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!