Rudenī putni knābā sēklas no puķu dobes: šis augu salikums paliek dzīvs līdz pavasarim
Vēlā rudenī puķu dobe vairs neizskatās tāpat kā jūlijā. Ziedlapiņas ir nobirušas, stublāji kļuvuši brūni, dažas galviņas no lietus noliekušās. Rokas pašas stiepjas pēc dārza šķērēm – šķiet, ka pirms ziemas viss kārtīgi jāapgriež, jānogrābj un jāatstāj tukša dobe.
Tomēr agrā rītā uz šiem šķietami vairs nevajadzīgajiem stublājiem nolaižas zīlītes, žubītes, zvirbuļi. Tie ilgi knābā ehināciju vai rudbekiju galviņas, no zāļu skarām izlasa sīkas sēklas. Tad kļūst skaidrs, ka rudens puķu dobe nav sezonas beigas – tā vienkārši sāk citu, klusāku dzīvi.
Atstājot piemērotos augus ziemai, pagalms nekļūst nekopts. Gluži pretēji, tas saglabā formu, kustību un krāsu, bet putniem rodas dabisks barības avots. Tam nav vajadzīga īpaši sarežģīta dobe: svarīgākais ir saskaņot augus, kuru sēklas patīk putniem un kuru nokaltušie stublāji izskatās skaisti pat zem salnas kārtas.
Ne katrs nokaltis stublājs nozīmē nekārtību
Ieradums rudenī apgriezt visus daudzgadīgos augus ir saprotams. Kārtīgs melnas zemes laukums izskatās kā padarīts darbs, bet nobirušās lapas un ziedkopas daudziem atgādina nevis dārzu, bet rūpes, kas būs jāsakārto. Tomēr līdz pavasarim atstāta puķu dobe var izskatīties ne mazāk kopta, ja tās augi ir izvēlēti apzināti.
Īpaši skaisti saglabājas ehinācijas, rudbekijas, pelašķi, laimiņi un dekoratīvās zāles. To stublāji uzreiz nenogulstas pēc pirmā lietus, bet sēklu galviņas veido skaidru siluetu. Kad uzsnieg, tumšās ehināciju galviņas, plakanie laimiņu vairogziedņi un gaišās zāļu skaras izdara to, ko vasarā nepamanām: tās pašas kļūst par puķu dobes rotu.
Te slēpjas arī neliela skatījuma maiņa. Vasarā mēs augu vērtējam pēc zieda, bet ziemā – pēc tā, kā tas noveco. Ne katrs brūnais stublājs ir zaudējis savu vērtību; daži tikai tad veic savu svarīgāko darbu – aizsargā augsni, baro sīkos dārza iemītniekus un neļauj pagalmam izskatīties pilnīgi tukšam.
Salikums, kurā pietiek vietas gan ziediem, gan sēklām
Šādai puķu dobei vērts izvēlēties vairākus dažādas formas augus. Fonā labi izskatās augstākas dekoratīvās zāles, piemēram, miskantes vai spalvu zāles, ja tām piemērota jūsu zemes gabala augsne un vieta. To skaras saglabājas vieglas pat ziemā, bet blīvāki ceri sniedz patvērumu kukaiņiem un sīkiem dzīvniekiem.
Blakus zālēm dabiski iederas ehinācijas un rudbekijas. Vasarā tās dāvā košus ziedus, bet rudenī atstāj putniem viegli pieejamas sēklu galviņas. Starp tām vērts iekomponēt laimiņus: to lielās, gludās ziedkopas ilgi saglabā dekorativitāti, bet stingrie stublāji nepadodas pirmajam slapjajam sniegam. Pelašķi vai asteres var aizpildīt tukšās vietas un pagarināt ziedēšanu līdz vēlam rudenim.
Šāds salikums visskaistāk izskatās nevis tad, kad katrs augs sastādīts atsevišķi kā kolekcijā, bet gan tad, kad tie aug grupās. Vienā vietā atstājiet vairākas ehinācijas, blakus – laimiņu ceru, aiz tiem – zāles, bet malās iestādiet zemākus augus. Tad gan vasarā būs redzams pilnīgs, dzīvs skats, gan rudenī neradīsies sajūta, ka puķu dobē palikuši tikai nejauši, aizmirsti stumbeņi.
Putni izvēlas nevis skaistāko, bet pieejamāko vietu
Putniem sēklas puķu dobē nav tikai dekoratīva detaļa. Laikam kļūstot vēsākam, dabiskās barības kļūst mazāk, tāpēc tie apmeklē vietas, kur var viegli atrast sīkas sēklas. Uz ehinācijām, rudbekijām, asterēm vai zālēm tās atrodas augstāk virs zemes, tādēļ mazajiem putniem ir ērti nolaisties un mierīgi pamieloties.
Tomēr ar sēklām vien nepietiek, lai pagalms kļūtu putniem pievilcīgs. Viņiem svarīga ir arī drošāka vide: tuvumā esošs krūms vai dzīvžogs, kurā var ātri paslēpties, mierīgs trauks ar ūdeni, kad tas nav aizsalis, un mazāks troksnis. Ja puķu dobe ierīkota pilnīgi atklātā vietā, kur pastāvīgi staigā cilvēki vai skraida kaķis, putni var tikai uz īsu brīdi atlidot un uzreiz aizlidot prom.
Te svarīga ir mērenība. Nav jāsola, ka viens augs atrisinās putnu barības jautājumu visai ziemai, un nav jāatstāj katra slimā vai sapuvusī auga daļa. Ja augs vasarā slimoja, to stipri apsēda kaitēkļi vai tā lapas bija acīmredzami bojātas, šādas atliekas labāk aizvākt. Puķu dobē atstāj nevis jebkādus stublājus, bet veselīgus, stingrus augus ar nobriedušām sēklām.
Rudenī pietiek izdarīt mazāk, bet pārdomāti
Praktiski šāda puķu dobe neprasa daudz darba. Nesteidzieties visu uzreiz apgriezt: atstājiet ehinācijas, rudbekijas, laimiņus, pelašķus un dekoratīvās zāles līdz pavasarim. Ap ceriem varat aizvākt tikai tās lapas, kas pilnībā nosedz mazākos augus vai var izveidot slapju, smagu slāni.
Ja raizējaties, ka skats būs pārāk mežonīgs, kārtību rada malas. Skaidri noteikta puķu dobes līnija, sakopta taciņa un neaizaugušas malas ļauj saprast, ka augi atstāti apzināti. Dažreiz pietiek nogriezt nolūzušu vai uz taciņas nokritušu stublāju, bet visu pārējo atstāt mierā.
Pavasarī, kad dienas kļūst siltākas un sāk mosties jaunie dzinumi, vecos stublājus jau var nogriezt. Dariet to ne pārāk agri: ziema var ieilgt, un sēklu galviņas vēl kādu laiku būs vajadzīgas. Nopļauto augu masu var kompostēt, ja tā ir vesela, bet par mulču vai kompostu pārvērstie iepriekšējā gada stublāji turpinās dārza ciklu jau pavisam citā veidā.
Rudens puķu dobei nav jābūt ne ideālai vasaras kopijai, ne apkaunojošai nekārtībai pie mājas. Tā var būt mierīga vienošanās ar dabu: jūs visu neizpostāt tikai ieraduma dēļ, bet putni par šo mazo pacietību atlido uz pagalmu tad, kad tajā visvairāk trūkst dzīvības.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?