Septembrī nogrieziet dažus zarus, un nākamajā sezonā jums būs jauni krūmmelleņu krūmi

Rudenī lielākā daļa dārznieku krūmmellenes vienkārši liek mierā. Ogas jau ir novāktas, krūmi pamazām gatavojas ziemai, bet lielāki darbi parasti tiek atlikti uz pavasari. Tomēr tieši septembrī var paveikt vienu gudru darbu, kas nākamgad var palīdzēt ietaupīt diezgan daudz naudas.

Runa ir par krūmmelleņu pavairošanu ar spraudeņiem. No dažiem pareizi nogrieztiem zariņiem var izaudzēt jaunus krūmiņus, tikai ir svarīgi saprast vienu lietu: krūmmellene nav augs, kuru iespraud jebkurā zemē un pēc mēneša jau iegūsti spēcīgu stādu. Tai nepieciešama skāba, irdena vide, mitrums un pacietība.

Taču, ja visu izdarīsiet pareizi, no viena laba krūma var pamazām izaudzēt veselu rindu jaunu augu.

Kāpēc septembris tam ir piemērotāks, nekā šķiet?

Vasarā krūmmellenes izdzen jaunus zaļus dzinumus. Tie ir mīksti, trausli, ļoti ātri novīst un bez saknēm grūtāk izdzīvo. Līdz septembrim daļa šo dzinumu jau ir nostiprinājusies: apakšdaļa ir nedaudz pārkoksnējusies, bet galotne joprojām ir elastīga un dzīva. Šādus dzinumus sauc par puslignificētiem.

Tieši tie ir piemēroti pavairošanai. Tie vairs nav tik maigi kā vasaras sākumā, bet vēl nav pilnīgi cieti un veci. Šādam zariņam ir vairāk spēka izdzīvot, kamēr tas sāk veidot jaunas saknes.

Vislabāk spraudeņus griezt mākoņainā, mierīgā dienā. Karstā, saulainā pēcpusdienā nogriezts zars ļoti ātri zaudē mitrumu, un tas samazina apsakņošanās iespējamību. Ja diena ir sausa un vējaina, labāk pagaidīt piemērotākus laikapstākļus.

Kādus zarus griezt?

Pavairošanai jāizvēlas tikai veseli, spēcīgi dzinumi. Vislabāk tos ņemt no krūma saulainās puses, jo šādi zari parasti ir izturīgāki. Ēnā augušie dzinumi bieži ir tievi, izstīdzējuši un vājāki, tāpēc apsakņojas sliktāk.

Neder arī zari, uz kuriem vēl palikušas ogas vai ziedpumpuri. Spraudnim jābūt no dzinuma, kas enerģiju veltījis augšanai, nevis ražai. Jo zariņš ir veselīgāks un dzīvīgāks, jo lielākas izredzes, ka tas izlaidīs saknes.

Pirms griešanas noteikti jāsagatavo instrumenti. Sekatoram jābūt asam un tīram. Ja griezums būs saspiests, nevis tīri nogriezts, zariņš vieglāk sapelēs vai sapūs. Vēl labāk pirms darba instrumentu dezinficēt, lai griezumā neiekļūtu slimību izraisītāji.

Kā sagatavot krūmmelleņu spraudeņus?

Nogriezto zaru sagriež aptuveni 10–15 cm garos gabaliņos. Uz katra spraudeņa jāpaliek vismaz diviem vai trim pumpuru mezgliem. Apakšējo griezumu veido slīpi, uzreiz zem pumpura. Tieši pie mezgla visbiežāk visaktīvāk veidojas jauni audi un saknes.

Apakšējās lapas jānoņem. Spraudnim vēl nav sakņu, tāpēc tas nevar uzņemt ūdeni no augsnes, bet lapas tikmēr turpina iztvaikot mitrumu. Ja atstāsiet pārāk daudz lapu, zariņš var vienkārši novīst ātrāk, nekā sāks apsakņoties.

Augšpusē atstāj tikai dažas lapas. Ja tās ir lielas, tās var pārgriezt uz pusēm, lai samazinātu iztvaikošanas virsmu. Tas šķiet sīkums, tomēr mitruma līdzsvars ir ļoti svarīgs spraudņa izdzīvošanai.

Pirms stādīšanas spraudņa apakšējo daļu var iemērkt sakņu veidošanos veicinošā pulverī. Tas nav obligāti, taču var palielināt panākumu iespējamību, īpaši, ja spraudeņus gatavojat pirmo reizi.

KrūmmellenesAttēls: Ilustratīvs attēls

Nespraudiet tos parastā dārza zemē

Lielākā kļūda ir iespraust krūmmelleņu spraudeņus parastā dārza zemē. Krūmmellenēm patīk skāba, irdena, gaisu caurlaidīga vide. Parasta universālā augsne no veikala vai dārza zeme tām bieži neder, jo tajā ir pārāk maz skābuma un pārāk liels risks, ka spraudenis sāks pūt.

Vislabāk izmantot skābu kūdru bez kaļķa piedevām. To var sajaukt ar perlītu vai rupjākām smiltīm, lai vide būtu irdenāka un neuzsūktu ūdeni kā sūklis. Ir ļoti svarīgi, lai poda vai kastes apakšā būtu caurumi liekā ūdens novadīšanai.

Videi jābūt mitrai, bet ne pārmitrai. Krūmmelleņu spraudeņiem patīk mitrums, taču stāvošs ūdens ir tiešs ceļš uz puvi.

Kā stādīt un kopt?

Sagatavotos spraudeņus stādiet mitrā, skābā vidē aptuveni 3–4 cm dziļumā. Apakšējam mezglam jāatrodas zem zemes. Zemi ap spraudeni viegli piespiediet ar pirkstiem, lai tas stingri stāvētu un nekustētos.

Starp spraudeņiem atstājiet nedaudz vietas, lai lapas nesaskartos. Ja tie būs saspiesti pārāk blīvi, zem plēves vai vāka ātrāk uzkrāsies mitrums un var parādīties pelējums.

Pēc iestādīšanas spraudeņus ieteicams apsmidzināt ar ūdeni un pārklāt ar caurspīdīgu vāciņu, plēvi vai plastmasas pārsegu. Tā tiek izveidota maza siltumnīca. Iekšpusē saglabājas lielāks gaisa mitrums, un lapas tik ātri nenovīst.

Tikai neaizmirstiet vēdināt. Reizi dienā vāks vai plēve uz īsu brīdi jāpaceļ, lai izkļūtu sastāvējies gaiss. Ja pamanāt nomelnējušu, sapelējušu vai mīkstu spraudeni, tas nekavējoties jāizņem, lai tas neinficētu pārējos.

Kur glabāt kasti ar spraudeņiem?

Spraudeņiem nepieciešama gaisma, bet ne karsta tieša saule. Ja kasti novietosiet saulainā vietā zem plēves, iekšpusē ātri kļūs pārāk karsts un zariņi var vienkārši “izcepties”.

Vislabākā vieta ir gaiša pusēna. Der vieta zem nojumes, siltumnīcas stūris bez tiešas saules vai mierīgāka dārza vieta, kur gaisma ir izkliedēta. Augsnei visu laiku jābūt vienmērīgi mitrai, bet ne slapjai.

Pirmās saknes parasti sāk veidoties pēc pusotra vai diviem mēnešiem. Nesteidzieties katru nedēļu izvilkt spraudeni un pārbaudīt. Tā varat sabojāt vēl ļoti vājās saknītes. Laba pazīme ir tad, kad spraudenis sāk izlaist jaunus zaļus dzinumus, bet, viegli pieskaroties, jūtams, ka tas turas stingrāk.

Šobrīd mēslojums nav nepieciešams. Jaunās saknes ir ļoti jutīgas, tāpēc mēslojums var tās apdedzināt. Pirmais mērķis nav strauja augšana, bet droša apsakņošanās.

Kā tos pārziemināt?

Rudenī apsakņojušies spraudeņi vēl nav gatavi pārcelšanai uz pastāvīgu vietu dārzā. To sakņu sistēma ir pārāk vāja, lai mierīgi izturētu salu, atkušņus un pavasara temperatūras svārstības.

Pirms salnām kasti var pārvietot uz neapkurināmu siltumnīcu vai ierakt zemē līdz malām un apsegt ar egļu zariem. Galvenais ir pasargāt saknes no straujām temperatūras svārstībām un pārmērīgas izžūšanas.

Pavasarī, kad zeme atkūst, katru apsakņojušos augu var pārstādīt atsevišķā podā ar skābu, krūmmellenēm piemērotu augsni. Vasarā tos labāk audzēt pusēnainā vietā, lai nostiprinātos saknes un pats krūmiņš.

Pastāvīgā vietā šādus jaunos augus visdrošāk stādīt tikai tad, kad tiem jau ir stingrs sakņu kamols un tie izskatās kā patstāvīgi mazi krūmi. Parasti tam nepieciešams vairāk nekā viens mēnesis.

Kas ir vissvarīgākais, ko atcerēties?

Krūmmelleņu pavairošana septembrī nav sarežģīta, taču prasa kārtību. Jāizvēlas veseli puslignificēti dzinumi, jāveic tīri griezumi, jāsamazina lapu daudzums, jāizmanto skāba un irdena vide, jāuztur mitrums un spraudeņi jāpasargā no tiešas saules.

Ja iespraudīsiet spraudeņus parastā dārza zemē un atstāsiet likteņa ziņā, rezultāts, visticamāk, pievils. Bet, ja nodrošināsiet tiem piemērotus apstākļus, no dažiem zariņiem var izaudzēt jaunus krūmmelleņu krūmus gandrīz bez papildu izdevumiem.

Tas ir viens no tiem dārza darbiem, kas sākumā šķiet mazsvarīgs. Nogrieziet dažus zarus, iespraudiet tos kastē, un it kā nekas liels nenotiek. Taču pēc gada vai diviem saprotat, ka no šiem mazajiem zariņiem ir izauguši īsti krūmi, kas nākotnē dos savu ražu.

Dažreiz dārzs atmaksājas nevis tad, kad pērkam vairāk, bet tad, kad iemācāmies pavairot to, kas mums jau ir.