Istabas begonija ziemā zaudē krāsu: vietu tai izvēlieties nevis pēc loga skaistuma
No rīta atvelkot aizkaru, šķiet, ka begonijai uz palodzes vajadzētu būt labākajai vietai mājās: logs ir liels, gaismas daudz, bet puķupods skaisti iederas interjerā. Tomēr ziemā tās lapas sāk izbālēt, raksti vairs nav tik spilgti, bet ziedi, ja tādi bijuši, turas īsāku laiku. Saimnieks bieži secina, ka augam trūkst mēslojuma vai tas vienkārši „nemīl ziemu“.
Bieži problēma slēpjas nebūt ne augsnē un ne laistīšanas traukā. Begonija pie loga var saņemt ne tikai gaismu, bet arī to, ko tā panes vissliktāk: aukstu stiklu, nakts temperatūras pazemināšanos, caurvēju un sausu gaisu no radiatora. Skaista vieta acīm ne vienmēr ir laba vieta augam.
Ziemā begonijai jāpielāgojas īsākām dienām, tāpēc katrs papildu stress ātri kļūst redzams. Krāsas zudums nav tikai estētiska kaprīze – tas ir signāls, ka augs cenšas izdzīvot ne pārāk ērtos apstākļos. Pirmajam solim nav obligāti jābūt jaunam mēslojumam: dažkārt pietiek vēsi pārskatīt, kur tieši atrodas puķupods.
Palodzei ziemā augam ir divas puses
Begonijām ir vajadzīga gaisma, īpaši tām, kuras audzē raibu, rakstainu lapu vai ziedu dēļ. Tomēr ziemas palodze nav vienmērīgs gaismas avots visu diennakti. Dienā to var sasildīt saule, bet vakarā no stikla plūst aukstums, īpaši vecākās ēkās vai tur, kur logi laiž cauri gaisu.
Ja lapas skar stiklu vai puķupods atrodas pavisam tuvu tam, sakņu zona un lapas var piedzīvot krasas temperatūras svārstības. Begonijai nepatīk šāds „karsti–auksti“ režīms. Lapu krāsa var izskatīties pelēcīga, blāva, bet jutīgākās malas dažkārt sāk brūnēt vai kalst.
Ne mazāk viltīgs ir radiators zem palodzes. No augšas augu ietekmē vēss logs, no apakšas – karsts un sauss gaiss. Šādos apstākļos augsne var izžūt ātrāk, taču tas nenozīmē, ka begonija pastāvīgi jālaista: aukstās dienās pārāk mitrs substrāts saknēm kļūst par vēl vienu problēmu.
Kad begonija pārcēlās metru tālāk no loga
Šādu ainu mājās nav grūti atpazīt: rudenī begonija vēl rotā palodzi, bet janvārī izskatās it kā būtu zaudējusi savu raksturu. Ģimene to vairākas reizes pārvieto – tuvāk stiklam, lai būtu gaišāk, pēc tam tuvāk radiatoram, lai nebūtu auksti. Katra pārvietošana šķiet loģiska, bet galu galā augs saņem gan aukstumu, gan pāržūšanu.
Dažkārt daudz lietderīgāk ir pārbīdīt puķupodu nevis uz otru palodzes galu, bet nedaudz tālāk telpā. Gaiša vieta pie loga, bet ne uz paša aukstā stikla un ne tieši virs radiatora, begonijai bieži ir mierīgāka. Tas var būt galdiņš, plaukts vai pārvietojams puķu statīvs, ja vien tur nonāk izkliedēta dienas gaisma.
Pārmaiņas nevajadzētu vērtēt pēc vienas dienas. Begonija pēkšņi nesāks audzēt jaunas spilgtas lapas tikai tāpēc, ka tika pārvietota. Tomēr stabilā vietā tā parasti pārstāj tik strauji nīkuļot, bet jaunā augšana, kad tā tiek sagaidīta, labāk parāda, vai izvēlētā vide tai ir piemērota.
Krāsu atņem ne tikai gaismas trūkums
Ziemā Lietuvā gaismas patiešām ir mazāk, tāpēc īpaši raiblapu begonijas var izskatīties ne tik kontrastainas kā vasarā. Tomēr to novietošana pēc iespējas tuvāk logam nav universāls risinājums. Ja vieta ir ļoti gaiša, bet auksta un caurvējaina, augs var ciest vairāk, nekā iegūt no papildu gaismas.
Otra bieža galējība – begoniju aizbīdīt istabas stūrī, jo tur ir siltāk un mājīgāk. Tad tā tiek pasargāta no aukstuma, bet atstāta gandrīz bez dienas gaismas. Lapu kāti var izstīdzēt, jaunās lapas augt mazākas vai mazāk spilgtas, bet ziedoša begonija var pilnībā pārtraukt ziedu veidošanu.
Vislabāk meklēt nevis iespaidīgāko logu, bet stabilāko vietu. Der spilgta, izkliedēta gaisma, aizsardzība pret tiešu auksta gaisa plūsmu un attālums no sakarsuša radiatora. Ja logs ir ļoti saulains, pusdienlaika starus var mīkstināt ar vieglu aizkaru, jo arī dažu begoniju lapas tiešā saulē zaudē dekorativitāti.
Kas vajadzīgs cilvēkam un kas – pašai begonijai
Cilvēks dabiski vēlas turēt ziedu tur, kur tas ir vislabāk redzams: uz viesistabas palodzes, pie ēdamgalda vai blakus logam, pa kuru paveras skats. Taču begonija nenovērtē ne skatu, ne puķupoda krāsu. Tai svarīgāk ir, vai naktī to nesasniedz aukstums, vai dienā pietiek gaismas un vai saknes nepeld pastāvīgi mitrā augsnē.
Dažādas begonijas var būt nedaudz atšķirīgi jutīgas, tāpēc ir vērts vērot tieši savu augu. Ja augsne ilgi paliek slapja, lapas vīst vai to malas kļūst tumšas, ar vietas maiņu vien var nepietikt – jāizvērtē arī laistīšanas paradumi un puķupoda drenāža. Bet, ja augs ir vesels, tikai lapas zaudē spilgtumu, vispirms vērts novērtēt gaismas daudzumu un stabilitāti.
Ziemā nevajag mēģināt piespiest begoniju augt tikpat strauji kā siltajā sezonā. Laistīt vajadzētu pēc izžuvuša substrāta, nevis pēc kalendāra, bet pārstādīšanu un intensīvu mēslošanu parasti labāk atlikt līdz aktīvākam augšanas laikam. Svarīgākais tagad ir nevis izspiest no auga vairāk, bet radīt apstākļus, lai tas mierīgi sagaidītu gaišākas dienas.
Begonijas krāsa ziemā bieži pasaka vairāk par tās atrašanās vietu nekā par saimnieka rūpēm. Pārvietojot puķupodu prom no aukstā stikla vai radiatora, augs nezaudē vietu mājās – tas beidzot to iegūst. Visskaistāk begonija izskatās nevis tur, kur tā vislabāk ierāmē logu, bet tur, kur tai ik dienu nav jāaizstāvas no ziemas.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?