Vasaras beigās orhidejai var dot minerālūdeni: taču viena kļūda var apdedzināt saknes

Orhidejas bieži izskatās pēc kaprīziem augiem, lai gan patiesībā tām vienkārši nepatīk galējības. Pārāk daudz ūdens – slikti. Pārāk maz gaismas – atkal slikti. Pārāk daudz mēslojuma – saknes sāk ciest. Bet vasaras beigās, kad dienas kļūst īsākas, naktis vēsākas un telpās vairs nav jūlija karstuma, orhideju kopšanai ir nedaudz jāmainās.

Tieši šajā laikā daži puķu audzētāji atceras vienkāršu triku – laiku pa laikam apliet orhideju ar negāzētu minerālūdeni. Ne katru nedēļu, ne parastā mēslojuma vietā un noteikti ne ar jebkādu veikalā nopērkamu ūdeni. Taču pareizi izmantots vāji mineralizēts ūdens var kļūt par maigu papildu palīdzību, īpaši tad, kad augs ilgi aug tajā pašā substrātā un jau izskatās nedaudz noguris.

Kāpēc minerālūdens var noderēt orhidejai

Vasaras beigās orhideja pamazām pāriet citā ritmā. Augs vēl nav „ziemas režīmā”, taču vairs neaug tik aktīvi kā karstākajos mēnešos. Tam joprojām ir nepieciešams mitrums, gaisma un barības vielas, tomēr šobrīd ar mēslojumu pārspīlēt nevajadzētu. Pārāk spēcīga barošana var vairāk kaitēt nekā palīdzēt.

Te arī parādās minerālūdens ideja. Vāji mineralizētā galda ūdenī var būt kalcijs, magnijs, kālijs un citi mikroelementi, kas augam nelielos daudzumos ir noderīgi. Šāda „palīdzība” nav brīnums, taču dažkārt tā palīdz uzturēt stingrākas lapas un veselīgākas saknes.

Īpaši aktuāli tas ir orhidejām, kas jau ilgu laiku aug tajā pašā podā. Mizu substrāts laika gaitā noveco, citādi uzsūc mitrumu, un tajā gandrīz vairs nav barības vielu. Šādā gadījumā minerālūdens var nebūt mēslojuma aizstājējs, bet gan ļoti maigs papildinājums.

Neder jebkāds ūdens no veikala plaukta

Šī ir vissvarīgākā vieta, kur cilvēki bieži vien sev sagādā problēmas. Orhidejai neder stipri mineralizēts, ārstniecisks vai sāļš minerālūdens. Cilvēks šādu ūdeni varbūt dzer minerālvielu dēļ, taču orhidejas saknēm tas var būt pārāk stiprs. Sāļi un minerālvielas uzkrājas mizās, un tad saknes sāk kļūt brūnas, izžūt vai izskatīties tā, it kā būtu apdegušas.

Tāpēc vajadzētu izvēlēties tikai vienkāršu, negāzētu, vāji mineralizētu galda ūdeni. Ja mājās ir tikai gāzēts ūdens, tas noteikti jāatver un jāatstāj uz vairākām stundām, lai gāze izdalītos. Tomēr drošāk uzreiz ņemt negāzētu.

Un vēl viens noteikums: orhidejas nedrīkst pastāvīgi laistīt ar minerālūdeni. Pietiek ar reizi trijās vai četrās nedēļās. Visās pārējās reizēs labāk izmantot parastu nostādinātu, mīkstu vai filtrētu ūdeni.

Vasaras beigās lielākais apdraudējums ir nevis sausums, bet pārlaistīšana

Kad augusts tuvojas beigām, telpās ne vienmēr vairs ir tik karsti, bet gaismas ar katru dienu kļūst mazāk. Tāpēc orhidejas substrāts žūst lēnāk. Ja cilvēks laista tikpat bieži kā jūlijā, ļoti ātri var pāršaut pār strīpu.

Orhideja īsu sausāku periodu panes daudz labāk nekā pastāvīgi slapjas saknes. Ja poda sieniņas no iekšpuses ir aprasojušas, miza vēl ir tumša, bet saknes zaļas – vēl laistīt nevajag. Tas nozīmē, ka mitruma ir pietiekami.

Laistīt ir vērts tad, kad saknes kļūst pelēcīgi sudrabainas, bet substrāts ir skaidri izžuvis ne tikai virspusē, bet arī dziļāk podā. Ja rodas šaubas, labāk nogaidīt vēl vienu dienu. Orhidejas biežāk aiziet bojā nevis tāpēc, ka tās kādreiz aizmirst palaistīt, bet gan labu nodomu dēļ – „vēl nedaudz palutināt”.

Vēsas naktis var veicināt ziedkāta veidošanos

Augusta beigās un septembra sākumā orhidejām ir noderīgas nelielas dienas un nakts temperatūras atšķirības. Dienā telpā vēl var būt silti, bet naktī – par dažiem grādiem vēsāk. Šādas pārmaiņas falenopsim dažkārt kļūst par signālu veidot jaunu ziedkātu.

Taču arī šeit vajadzīgs saprāts. Vēsāks nenozīmē caurvēju. Orhideju nevajadzētu novietot tur, kur naktī tai tieši virsū pūš auksts gaiss pa vaļēju logu. Lapas var kļūt dzeltenas, saknes var piedzīvot stresu, un ziedu vietā iegūsiet novājinātu augu.

Vislabākā vieta ir gaiša, taču ne tiešos saules staros sakarsēta, tālāk no atvērta loga gaisa plūsmas. Orhidejai patīk gaisma un maiga temperatūras maiņa, bet nepatīk strauji satricinājumi.

Kā laistīt, lai nenodarītu kaitējumu

Ja esat nolēmuši izmēģināt minerālūdeni, dariet to mierīgi. Ūdenim jābūt istabas temperatūrā, nevis tikko izņemtam no ledusskapja. Orhideju var apliet no augšas un ļaut ūdenim brīvi iztecēt caur poda apakšu. Pēc dažām minūtēm noteikti jāizlej viss, kas sakrājies dekoratīvajā podā vai paliktnī.

Nedrīkst atstāt orhideju „sēdēt” ūdenī. Tā ir viena no biežākajām kļūdām. Sākumā šķiet, ka šādi augs saņems vairāk mitruma, taču patiesībā saknes sāk smakt un pūt. Bet, kad saknes vairs nespēj uzsūkt ūdeni, lapas kļūst mīkstas, vīst, cilvēks nobīstas un aplaista vēl vairāk. Tā loks noslēdzas.

Minerālūdens var palīdzēt tikai tad, ja to izmanto reti un mēreni. Ja augs jau slimo, saknes pūst, substrāts ir vecs un sablīvējies, nekādas minerālvielas problēmu neatrisinās. Šādā gadījumā vispirms jāpārbauda saknes un jādomā par pārstādīšanu.

Neliels triks, bet ne brīnumains mēslojums

Vasaras beigās minerālūdens orhidejai var būt kā viegls stiprinājums, bet ne galvenā barība. Tas neaizstāj piemērotu orhideju mēslojumu, labu substrātu, gaismu un pareizu laistīšanu. Tomēr reizi dažās nedēļās vāji mineralizēts negāzēts ūdens var būt diezgan noderīgs, ja augs ir vesels un nav pārlaistīts.

Vissvarīgākais ir nesākt lutināt orhideju aiz bailēm, ka tā „kaut ko nesaņem”. Šim augam nepatīk panika. Tam vajadzīga nevis liela aprūpe, bet pareiza aprūpe.

Vasaras beigās orhideju labāk vērot, nevis akli laistīt pēc kalendāra. Paskatieties uz saknēm, lapām un poda sieniņām. Ja viss ir sauss – aplaistiet. Ja vēl ir mitrs – lieciet to mierā. Dažkārt tieši miers orhidejai ir vislabākā aprūpe.