Aptina tālruni ar parasto virtuves foliju un mēģināja piezvanīt: rezultāts pārsteidza pat skeptiķus

Izskatās pēc viena no tiem interneta trikiem, ko ieraugi, pasmaidi un aizmirsti. Tālrunis, vairāki alumīnija folijas slāņi un jautājums: vai tiešām tik vienkāršs priekšmets var „izslēgt“ sakarus? Tomēr eksperiments parādīja, ka šoreiz aiz dīvainās idejas slēpjas pilnīgi reāla fizika. Pietiekami cieši ar foliju aptīts viedtālrunis pārstāja saņemt ne tikai „WhatsApp“ zvanus, bet arī parastos mobilo sakaru zvanus un īsziņas.

Un te interesantākais nav pati folija. Interesantākais ir tas, ka šo pašu principu izmanto nopietnās aizsardzības sistēmās, īpašos maciņos un pat kriminālistikas tehnikā. Citiem vārdiem sakot, alumīnija rullītis, kas atrodas virtuves atvilktnē, noteiktos apstākļos patiešām var padarīt tālruni gandrīz neredzamu radiosignāliem.

Divi folijas slāņi – un tālrunis it kā pazuda no tīkla

Eksperimenta laikā „Android“ tālrunis tika cieši aptīts ar diviem alumīnija folijas slāņiem. Vispirms tika mēģināts piezvanīt uz to, izmantojot „WhatsApp“. Zvans nesasniedza ierīci. Pēc tam tika izmēģināts parasts mobilo sakaru zvans un SMS – rezultāts bija tāds pats.

Tas notika tāpēc, ka mobilie sakari, „Wi-Fi“, „Bluetooth“ un GPS darbojas, izmantojot elektromagnētiskos radioviļņus. Tālrunis nepārtraukti sūta un saņem signālus, bet alumīnijs ir elektrību vadošs metāls, kas daļu šo viļņu atstaro un ievērojami vājina.

Kad ar elektrību vadošu materiālu tālruni aptinam pietiekami cieši, rodas primitīvs tā dēvētā Faradeja būra efekts. Signāls no ārpuses ar grūtībām sasniedz tālruņa antenas, un arī tālruņa sūtītajam signālam kļūst grūtāk izkļūt ārpusē.

Svarīgais vārds šeit ir „cieši“. Ja folijā paliek lieli spraugas vai tālrunis tiek aptīts tikai no vienas puses, rezultāts var būt pavisam citāds. Spēcīgu mobilo sakaru vai „Wi-Fi“ signālu tālrunis dažkārt var uztvert pat daļējas ekranēšanas apstākļos.

Bet vai tas nozīmē, ka tālrunis kļūst pilnīgi „neredzams“?

Ne gluži. Virtuves folija nav profesionāls signālu bloķēšanas aprīkojums, tāpēc rezultāts būs atkarīgs no aptīšanas, folijas slāņu skaita, izmantotajām frekvencēm un apkārt esošā signāla stipruma.

Turklāt tikai sakaru bloķēšana nenozīmē, ka tālrunis pēkšņi kļūst aizsargāts pret visiem draudiem. Ja ierīcē jau ir instalēta ļaunprogrammatūra, folija to neizdzēsīs. Ja tālrunī jau ir saglabāti nozagti piekļuves dati vai ļaunprātīga lietotne gaida interneta savienojumu, pēc folijas noņemšanas problēma nekur nepazudīs.

Tāpēc doma „aptīšu tālruni ar foliju, un hakeri mani nesasniegs“ izklausās daudz labāk, nekā darbojas realitātē. Jā, kamēr radiosakari patiešām ir bloķēti, attālinātā saziņa ar tālruni var tikt pārtraukta. Taču tā ir īslaicīga izolācija, nevis kiberdrošības līdzeklis.

Ikdienas lietošanai daudz svarīgāk ir regulāri atjaunināt tālruni, izmantot stipru ekrāna bloķēšanu, divu faktoru autentifikāciju, neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm un instalēt lietotnes tikai no uzticamiem avotiem.

Tas pats princips tiek izmantots tur, kur tālruņa dati var būt ļoti svarīgi

Faradeja ekranēšanas princips nav interneta mīts. Īpaši maciņi, kas bloķē signālus, tiek izmantoti, kad tālruni nepieciešams fiziski izolēt no mobilajiem sakariem, „Wi-Fi“, „Bluetooth“ vai citiem bezvadu signāliem.

Viens no piemēriem ir digitālā kriminālistika. Paņemtu tālruni var ievietot īpašā ekranējošā maisiņā vai kastē, lai to attālināti nevarētu nobloķēt, izdzēst datus vai mainīt informāciju, kamēr speciālisti pārbauda ierīci.

Profesionāli maciņi, protams, nav vienkārši virtuves folija. Tie tiek izgatavoti no vairākiem vadošiem slāņiem, un tajos var izmantot varu, alumīniju, niķeli vai citus metālus; tie ir konstruēti tā, lai neatstātu vietas signāla iekļūšanai.

Tomēr fizikas princips ir tas pats – ap ierīci tiek izveidota elektrību vadoša barjera, kas slāpē elektromagnētiskos viļņus.

Līdzīgs „triks“ slēpjas arī jūsu virtuvē

Faradeja ekranēšanas principu jūs, visticamāk, izmantojat biežāk, nekā domājat. Labs piemērs ir mikroviļņu krāsns. Metāla režģis tās durvīs nav dekorācija. Tas ir paredzēts tam, lai mikroviļņu enerģija paliktu krāsns iekšpusē.

Pēc līdzīga principa darbojas arī daži RFID aizsargmaciņi kartēm. Tie cenšas samazināt iespēju no ārpuses nolasīt bezkontakta kartes signālu.

Atšķiras izmantotās frekvences, materiāli un konstrukcija, taču ideja kopumā ir līdzīga: starp radiosignālu un aizsargājamo objektu tiek novietots elektrību vadošs slānis.

Tāpēc eksperiments ar tālruni šķiet dīvains tikai tik ilgi, kamēr nezināt, kāda fizika aiz tā slēpjas.

Viena lieta, ko pirms eksperimentēšanas labāk zināt

Ilgstoši ietīt tālruni folijā ikdienas lietošanai patiešām nav jēgas. Pirmkārt, tas vairs nevarēs normāli pieslēgties mobilajiem sakariem, „Wi-Fi“ vai „Bluetooth“. Otrkārt, pats tālrunis var mēģināt meklēt tīklu un palielināt pārraides jaudu, tāpēc akumulators var izlādēties ātrāk.

Tāpat nevajadzētu aptīt tālruni ar foliju brīdī, kad tas stipri sakarst vai tiek lādēts. Alumīnijs labi vada siltumu, tomēr cieši pārklāta ierīce var sliktāk to izkliedēt, tāpēc temperatūra nevajadzīgi paaugstinās.

Ja mērķis ir vienkārši uz kādu laiku pārtraukt bezvadu savienojumus, daudz vienkāršāk ir izmantot lidmašīnas režīmu un atsevišķi izslēgt „Wi-Fi“ un „Bluetooth“. Bet, ja nepieciešama īsta fiziska signālu bloķēšana, tam pastāv īpaši Faradeja maciņi.

Tomēr pats eksperiments joprojām ir lielisks atgādinājums, ka tālrunis nav kaut kāda maģiska kastīte, kas sakarus saņem „no gaisa“.

To nepārtraukti ieskauj neredzami radioviļņi. Un dažkārt pietiek ar dažiem parastas virtuves folijas slāņiem, lai šie neredzamie sakari pēkšņi pārtrūktu – tālrunis paliek rokā, ekrāns spīd, lietotnes ir savā vietā, tomēr ārpasaulei tas uz mirkli kļūst gandrīz mēms.