Meteorologi jau redz, kāda varētu būt ziema: spēcīgs El Niño rada bažas, bet Lietuvā netiek izslēgts arī -35 °C sals

Rudens vēl tikai sācies, taču meteorologu skatieni jau vērsti uz tuvojošos 2026.–2027. gada ziemu. Klusā okeāna reģionā notiek procesi, kas var ietekmēt laikapstākļus tūkstošiem kilometru attālumā no to sākuma vietas – El Niño strauji pastiprinās. Jaunākie vērtējumi liecina, ka šī parādība nākamajā ziemā var kļūt īpaši spēcīga, tāpēc arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta jautājumam, ko tas nozīmēs Eiropai un Lietuvai.

Lietuviešiem īpaši aktuāls ir viens jautājums: vai pēc pagājušās ziemas, kad temperatūra dažviet noslīdēja zem -30 grādiem, arī šogad atkal būs jāgatavojas īstam salam? Atbilde nav tik vienkārša, kā gribētos. Sezonālās prognozes vēl nevar pateikt, kāda temperatūra būs 15. janvāra naktī Viļņā vai Panevēžā, taču jau tagad ir skaidrs, ka tuvojošā ziema var būt ļoti kontrastaina.

El Niño pastiprinās – šoreiz tas var būt īpašs

El Niño veidojas, kad Klusā okeāna tropiskās daļas centrālajā un austrumu reģionā ūdens neparasti sasilst. Šķiet, ka Lietuvai tam vajadzētu būt pilnīgi nesvarīgi, taču šādas milzīgas okeāna temperatūras izmaiņas maina atmosfēras cirkulāciju un var ietekmēt laikapstākļus daudzos pasaules reģionos.

2026. gada augustā NOAA ziņoja, ka El Niño jau pastiprinās, bet iespējamība, ka rudenī un ziemā tas kļūs ļoti spēcīgs, pārsniedz 90 procentus. Vēl iespaidīgāk – tika lēsta diezgan liela iespējamība, ka gada beigās šī parādība pēc dažiem rādītājiem varētu ierindoties starp spēcīgākajām, kas novērotas pēdējo desmitgažu laikā.

Taču šeit ir kāda detaļa, kas bieži pazūd skaļajos virsrakstos. Spēcīgs El Niño nenozīmē, ka visa Eiropa automātiski nonāks saldētavā. Tā ietekme uz mūsu kontinentu ir netieša, bet ziemas gaitu noteiks arī Atlantijas okeāns, reaktīvā atmosfēras straume, spiediena sistēmas virs Ziemeļatlantijas, kā arī tas, vai aukstajam arktiskajam gaisam izdosies ieplūst Austrumeiropā un Centrāleiropā.

-35 grādi Lietuvā nav neiespējams scenārijs

Skaitlis -35 °C izklausās ekstrēmi, taču Lietuvai tas nav tikai vēstures mācību grāmatu atmiņu stāsts. Vēl pagājušajā, 2025.–2026. gada ziemā, 2. februāra rītā Šeduvas pilsētā temperatūra noslīdēja līdz -34,3 °C. Tā bija zemākā temperatūra Lietuvā daudzu gadu laikā.

Lietuvas klimata vēsturē ir bijuši arī krietni lielāki sals. Absolūtais valsts rekords sasniedz pat -42,9 °C – šāda temperatūra 1956. gada 1. februārī tika reģistrēta Utenā. Protams, mūsdienās šādi ekstrēmi gadījumi ir reti, tomēr, dažām naktīm iestājoties piemērotiem apstākļiem – sniega segai, skaidrām debesīm, vājam vējam un ļoti aukstai gaisa masai ieplūstot no ziemeļaustrumiem vai austrumiem –, temperatūra dažviet Lietuvā var noslīdēt ļoti zemu.

Tāpēc -30 vai pat -35 °C tuvojoša temperatūra atsevišķa aukstuma perioda laikā fiziski nav neiespējama. Tomēr septembra sākumā meteorologi vēl nevar apgalvot, ka tieši tik zema temperatūra šajā ziemā noteikti būs.

ZiemaAttēls: OpenAI

Lielākais pārsteigums varētu būt nevis pastāvīgs aukstums, bet temperatūras svārstības

Tuvojošā ziema ne vienmēr atgādinās senās ziemas, kad sniegs uzsniga decembrī un saglabājās līdz martam. Pēdējo gadu pieredze rāda pavisam citu tendenci: daži grādi plusos, lietus, pēc dažām dienām – straujš aukstums, sniegs un apledojums, bet pēc tam atkal atkusnis.

Tieši šādi kontrasti autovadītājiem, enerģētikas sistēmai un māju īpašniekiem var būt nepatīkamāki par stabilu -10 °C aukstumu. Pēc lietus strauji pazeminoties temperatūrai, ceļi un ietves acumirklī pārklājas ar ledu, bet slapjš sniegs un sarma var lauzt koku zarus un noslogot elektrotīklus.

Eiropas sezonālās prognozes pagaidām pat vairāk sliecas uz augstāku nekā parasti kopējās temperatūras fonu daudzviet kontinentā, tāpēc runāt par trīs mēnešus ilgu “Sibīrijas ziemu” būtu pāragri. Tomēr siltāks sezonas vidējais rādītājs nebūt neizslēdz vairākas ļoti aukstas nedēļas. Mēneša vidējā temperatūra var būt augstāka par normu, lai gan mēneša vidū dažas naktis termometri rādītu -25 vai vēl mazāk.

Šai ziemai ir vērts gatavoties nevis decembrī

Ja dzīvojat privātmājā, rudens ir labākais laiks, lai pārbaudītu apkures sistēmu, skursteni, katlu, siltumsūkni un caurules vietās, kur tos var ietekmēt sals. Pēc dažām maigākām ziemām ir viegli pierast pie domas, ka nopietna sala vairs nebūs, taču pagājušais februāris jau atgādināja, cik ātri temperatūra Lietuvā var noslīdēt līdz vairāk nekā 30 grādiem zem nulles.

Arī autovadītājiem nevajadzētu gaidīt pirmo sniegu. Akumulators, kas septembrī vēl šķiet pilnīgi labs, pie -20 vai -25 °C var parādīt pavisam citu stāvokli. Ziemas logu mazgāšanas šķidrums, dzesēšanas šķidrums, labs akumulators un piemērotas riepas izskatās pēc garlaicīgām lietām tikai tik ilgi, līdz kādā rītā automašīna vienkārši neiedarbojas.

Svarīgākais šobrīd ir saprast vienu: meteorologi vēl nezina precīzu katras ziemas nedēļas gaitu, taču El Niño vairs nav teorētiska nākotnes prognoze – tas notiek un pastiprinās. Kādu tieši seju tas parādīs Eiropā, kļūs skaidrs, tuvojoties ziemai. Bet Lietuva jau pagājušajā ziemā saņēma ļoti skaidru atgādinājumu, ka pat klimata sasilšanas apstākļos īsts -30 °C sals nekur nav pazudis.

Tāpēc šogad ziemai labāk sagatavoties nedaudz par agru, nekā kādā janvāra vai februāra rītā pie termometra ieraudzīt skaitli, kuru cerējām vairs nekad neredzēt.