Ņujorka lēnām grimst: zinātnieki noskaidro, vai debesskrāpju svars paātrina pilsētas grimšanu

Ņujorka daudziem šķiet kā pilsēta, kas stāv stingri: stikla debesskrāpji, metro tuneļi, tilti, lidostas, miljoniem cilvēku un nepārtraukta kustība. Taču zem visa šī metropoles skata notiek process, ko ar neapbruņotu aci gandrīz nevar pamanīt. Zemes virsma dažās pilsētas vietās pamazām nosēžas.

Tā nav pēkšņa grimšana kā katastrofu filmās. Runa ir par dažiem milimetriem gadā. Taču lielām piekrastes pilsētām pat šādi skaitļi kļūst nozīmīgi, ja tie atkārtojas gadu desmitiem. Īpaši tad, kad vienlaikus paaugstinās jūras līmenis, bet uz zemes atrodas milzīga infrastruktūra – debesskrāpji, ceļi, lidostas, tuneļi un pazemes tīkli.

Pilsētas svars – ne tikai metafora

Kādā pētījumā uzmanība tika pievērsta ļoti vienkāršam, bet iespaidīgam faktam: Ņujorkas ēkas sver milzīgi daudz. Tiek lēsts, ka to kopējā masa sasniedz aptuveni 760 miljonus tonnu. Tas nav tikai arhitektūras lepnums, bet arī fiziska slodze zemei, uz kuras pilsēta ir uzbūvēta.

Protams, Ņujorka grimst ne tikai debesskrāpju dēļ. Zemes nosēšanos var izraisīt daudzi faktori: ģeoloģiskā uzbūve, pazemes ūdeņu izmaiņas, dabiski ilgtermiņa procesi, urbanizācija un milzīgā infrastruktūras slodze. Tomēr ēku svars kļūst par vienu no detaļām, kas liek uz pilsētu palūkoties citādi.

Kad skatāmies uz debesskrāpi no apakšas, mēs redzam augstumu. Zinātnieki raugās arī uz otru pusi – ko šāds svars nodara pamatnei, uz kuras viss balstās.

Satelīti parādīja, kur zeme nosēžas visātrāk

Jaunākie pētījumi aptvēra ne tikai Ņujorku, bet arī plašāku ASV austrumu piekrastes teritoriju. Zinātnieki analizēja radaru satelītu datus, kas ļauj ļoti precīzi izmērīt zemes virsmas augstuma izmaiņas. Šādas izmaiņas var būt pārāk mazas, lai cilvēks tās ikdienā pamanītu, taču satelīti dažu gadu laikā var parādīt skaidru tendenci.

Dati atklāja, ka liela daļa austrumu piekrastes grimst vismaz par 2 milimetriem gadā. Dažās vietās šis ātrums pārsniedz 5 milimetrus gadā. Pirmajā mirklī tas šķiet nenozīmīgi. Taču, ja zeme desmit gadu laikā nosēžas par vairākiem centimetriem, bet jūras līmenis tajā pašā laikā paaugstinās, piekrastes pilsētām tas jau kļūst par nopietnu plānošanas jautājumu.

Pētnieki lēš, ka aptuveni 3700 kvadrātkilometru lielā teritorijā zemes grimšana pārsniedz 5 milimetrus gadā. Tās nav tikai atsevišķas vietas kartē. Šajās zonās dzīvo cilvēki, atrodas mājas, stiepjas ceļi, darbojas ostas, lidostas un citi nozīmīgi objekti.

Kāpēc daži milimetri var kļūt par problēmu?

Pati zemes nosēšanās nebūtu tik bīstama, ja tā notiktu sauszemes iekšienē, tālu no jūras. Taču ASV austrumu piekraste saskaras ar divkāršu procesu: zeme nosēžas, bet ūdens līmenis paaugstinās. Tas nozīmē, ka relatīvais jūras līmenis attiecībā pret pilsētām var paaugstināties straujāk, nekā liecina tikai okeāna līmeņa celšanās rādītāji.

Pētījumā minēts, ka dažviet zemes nosēšanās ātrums ir lielāks nekā vidējais jūras līmeņa paaugstināšanās ātrums, kas sasniedz aptuveni 4 milimetrus gadā. Šādās vietās problēma uzkrājas no abām pusēm. Pilsēta ne tikai tuvojas ūdenim – ūdens vienlaikus tuvojas pilsētai.

Tas ir īpaši svarīgi plūdu riska dēļ. Vētras, stipras lietusgāzes un piekrastes applūšana kļūst bīstamākas, kad zeme atrodas zemāk nekā iepriekš. Pat neliela augstuma starpība var noteikt, vai ūdens apstāsies ielas malā vai sasniegs ēkas, tuneļus, elektroiekārtas un ceļus.

Risks skar ne tikai Ņujorku

Ņujorka sava lieluma un debesskrāpju dēļ visbiežāk nonāk uzmanības centrā, taču tā nav vienīgā. Pētnieki izceļ arī citas vietas: Longailendu, Baltimoru, Norfolku, Virdžīnijasbīču. Tās ir blīvi apdzīvotas un infrastruktūras ziņā nozīmīgas teritorijas.

Ņujorkā īpaša uzmanība tiek pievērsta teritorijām ap Džona F. Kenedija un LaGuardia lidostām. Lidostas ir īpaši jutīga infrastruktūra: skrejceļiem, drenāžas sistēmām, piebraucamajiem ceļiem un ēkām jādarbojas precīzi. Pat lēna zemes virsmas kustība ilgtermiņā var radīt papildu uzturēšanas, remonta un drošības jautājumus.

Līdzīgs risks attiecas arī uz citām pilsētas sistēmām. Ceļi, dzelzceļi, tuneļi, pazemes cauruļvadi, ēku pamati – viss ir projektēts, ņemot vērā noteiktus apstākļus. Kad zemes virsma mainās, pat ja lēni, tā kļūst nevis par teorētisku, bet ļoti praktisku pilsētas problēmu.

Pilsētām jāredz tas, ko cilvēka acs nepamana

Šādu pētījumu lielākā vērtība nav sensacionālais apgalvojums, ka „Ņujorka grimst“. Vērtība ir precizitātē. Satelītu dati ļauj ieraudzīt, kur zeme nosēžas ātrāk un kur process ir lēnāks. Tas palīdz pilsētu plānotājiem, inženieriem un infrastruktūras uzraugiem pieņemt labākus lēmumus.

Ja ir zināms, ka noteikta teritorija nosēžas ātrāk, iespējams laikus plānot drenāžu, stiprināt piekrastes aizsardzību, piesardzīgāk izvērtēt jaunu būvniecības projektu īstenošanu vai atjaunot svarīgu infrastruktūru. Citiem vārdiem sakot, daži milimetri gadā kļūst par nopietnu argumentu, kad runa ir par pilsētām, kuru izmaksas sasniedz miljardus.

Ņujorkas vēsture atgādina vienu vienkāršu lietu: metropoles nav nekustīgi objekti. Tās elpo, izplešas, nospiež zemi, maina apkārtējo vidi un pašas kļūst atkarīgas no procesiem, kas notiek zem asfalta un betona. Debesskrāpju svars var būt tikai viena šīs mīklas daļa, taču tas ļoti uzskatāmi parāda, ka pat visstingrāk šķietošās pilsētas nav pilnībā stabilas.

Ņujorka nenogrims vienas nakts laikā. Taču tā pamazām nosēžas. Un tieši šis lēnums var būt maldinošs – jo tas, ko šodien neredzam, pēc dažiem gadu desmitiem var kļūt par ļoti dārgu problēmu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!