Septembrī vecāki atkal skaita izdevumus: skolai nepieciešamo lietu saraksts daudziem kļuvis par nepatīkamu pārsteigumu

Vasaras beigās mājās vēl guļ piepūšamie peldriņķi, uz palodzes žūst peldkostīmi, bet domas kavējas pie pēdējās izbraukuma nedēļas nogales. Taču pietiek atvērt skolai paredzēto piederumu sarakstu, un noskaņojums dažu minūšu laikā mainās. Burtnīcas, darba burtnīcas, mākslas piederumi, sporta apģērbs, apavi, mugursoma, dažkārt arī konkrētas krāsas mapes vai piederumi – rindas piepildās ātrāk, nekā gribētos.

Visnepatīkamākais ir tas, ka reti kad tas ir viens liels pirkums. Izdevumi sadalās desmitiem mazu lēmumu: vienuviet flomāsteriem vajag dažus eiro, citviet jāmaina izaugušās bikses, vēl tiek atcerēts, ka pērn iegādātā sporta soma vairs nav izturējusi. Galu galā pie kases vecāki bieži saprot, ka septembris ģimenes budžetā parādās nevis kā viens datums kalendārā, bet kā vesels papildu mēnesis.

Īpaši grūti ir tad, kad saraksts tiek saņemts vēlu vai tajā trūkst skaidrības. Vai tiešām viss vajadzīgs jau pirmajā mācību dienā? Vai var izmantot to, kas palicis mājās? Un kāpēc daļa pirkumu šķiet nepieciešami tikai tāpēc, ka tos pērk visi pārējie? Šie jautājumi nerodas skopuma dēļ – vecāki vienkārši cenšas saprast, kur beidzas reālā vajadzība un sākas septembra steiga.

Viens saraksts, bet izdevumu – daudz vairāk

Skolas preču saraksts bieži izskatās nevainīgs: dažas burtnīcas, zīmēšanas piederumi, mapes. Taču līdzās tam uzreiz parādās arī tas, kā papīrā var nebūt – ērtāki apavi sporta zālei, jauna ūdens pudele, pusdienu kārbiņa, skolas formas detaļas vai apģērbs vēsākiem rītiem. Ja ģimenē mācās vairāki bērni, tas pats saraksts atkārtojas vairākas reizes, bet atšķirības starp klasēm ne vienmēr samazina kopējo pirkumu grozu.

Lielāko spriedzi rada ne tikai summa, bet arī laiks. Augusta beigās vecāki bieži atgriežas no atvaļinājuma, kārto ikdienas lietas, gatavojas darba sezonai un vienlaikus cenšas atrast visu, kas prasīts. Veikalos ir vairāk cilvēku, populārākie izmēri vai krāsas var vairs nebūt pieejami, tāpēc vienkārša iepirkšanās pārvēršas par vairāku vakaru maršrutu.

Bērnam septembris nozīmē tikšanos ar klasi, jaunu sākumu un vēlmi neatpalikt no citiem. Vecākiem tas dažkārt kļūst par klusu pienākumu parūpēties, lai bērns ierastos sagatavots un nejustos sliktāks par citiem. Tieši šī sajūta bieži liek pirkumu grozā ielikt vairāk, nekā sākotnēji bija plānots.

Kad vakarā uz galda nonāk čeki

Pazīstama aina: pēc darba viens no vecākiem atgriežas ar vairākiem maisiņiem, uz virtuves galda tiek izliktas burtnīcas un piederumi, bet blakus guļ garš čeks. Šķiet, ka daudz kas ir nopirkts, bet bērns atgādina par vēl neiegādāto sporta tērpu, savukārt klases ziņās parādās papildu informācija par noteiktām darba burtnīcām vai nepieciešamo mapi. Tad pirmais pirkumu posms pēkšņi izrādās bijis tikai sākums.

Šādā situācijā kaitina ne tikai nauda. Cilvēks jūtas tā, it kā nespētu normāli plānot: vakar šķita, ka budžets ir skaidrs, bet šodien atkal viss jāpārrēķina. Un, ja ģimene dzīvo no algas līdz algai, pat daži negaidīti pirkumi var nozīmēt, ka citi plāni būs jāatliek.

Arī seniori, kuri palīdz audzināt mazbērnus, bieži pamana šo septembra pusi. Viņi atceras laikus, kad daudzas lietas tika izmantotas ilgāk, salabotas vai nodotas jaunākajiem, tāpēc pašreizējais piederumu daudzums var pārsteigt. No otras puses, arī mūsdienās daļu lietu patiešām var izmantot vairākus gadus – tikai tam nepieciešams miers, lai visu nenopirktu uzreiz.

Septembrī vecāki atkal skaita izdevumus: skolai nepieciešamo lietu saraksts daudziem kļuvis par nepatīkamu pārsteigumuAttēls: Pexels / https://kaboompics.com/

Ne katram piederumam jābūt jaunam

Praktiskākais solis – pirms došanās iepirkties pārskatīt mājas atvilktnes, plauktus un pagājušā gada mugursomu. Bieži tur atrodas gluži labi zīmuļi, lineāli, šķēres, burtnīcas ar tukšām lapām vai vēl lietojama piederumu kastīte. Bērnam tas var šķist sīkums, bet ģimenei šādi risinājumi ļauj mazināt pirmās septembra nedēļas spriedzi.

Tāpat vērts nošķirt, kas nepieciešams pirmajā dienā, bet kas var pagaidīt, līdz skolotājs precīzāk paskaidros, kā piederumi tiks izmantoti. Dažkārt konkrēta lieta noder tikai retumis, tāpēc nav nepieciešams to steigā pirkt visdārgākajā laikā. Ja iespējams, ģimene daļu pirkumu var sadalīt vairāku nedēļu laikā, nevis mēģināt visu mācību gada sākumu ietilpināt vienā veikala apmeklējumā.

Ar bērnu vērts runāt atklāti, bet bez pārmetumiem. Var paskaidrot, ka mugursomai jābūt ērtai un izturīgai, nevis obligāti jaunākajai; ka flomāsteru kastīte nav sliktāka tikai tāpēc, ka uz tās nav moderna zīmējuma. Šāda saruna māca nevis taupīt uz bērna rēķina, bet saprast lietu vērtību un atšķirt vēlmi no patiesas vajadzības.

Skola un vecāki var atvieglot cits citam septembri

Vecākiem visvairāk palīdz skaidrs, laikus iesniegts un pēc nepieciešamības sadalīts saraksts. Kad ir saprotams, kuri piederumi vajadzīgi uzreiz, bet kuri tiks izmantoti vēlāk, mazāk stresa paliek gan ģimenei, gan pašam bērnam. Skaidrība bieži ir svarīgāka par īsāku sarakstu, jo neziņa liek pirkt “katram gadījumam”.

Arī skolotājiem un skolām ir grūts uzdevums saskaņot izglītības vajadzības ar atšķirīgajām ģimeņu iespējām. Ne katram bērnam mājās ir vienlīdz vienkārši nodrošināt visu jaunu un uzreiz. Ja prasības attiecībā uz piederumiem ir pamatotas, saprotamas un tiek atstāta zināma elastība, septembra sākums visai klasei kļūst mazāk sāpīgs.

Uzņēmumi tikmēr redz sezonu, kurai cilvēki gatavojas jau iepriekš, tomēr pircējam svarīgi ir ne tikai krāsaini plaukti. Viņam nepieciešama iespēja salīdzināt, izvēlēties un nejust, ka katrs sīkums ir obligāts. Vecāki parasti nemeklē greznību – viņi meklē veidu, kā parūpēties par bērnu tā, lai pēc tam nebūtu jāuztraucas par atlikušo mēnesi.

Septembra sarakstam nevajadzētu kļūt par ģimenes vainas vai kauna avotu. Bērna sagatavotību skolai visvairāk parāda nevis gluži jaunu lietu kaudze, bet mierīga sajūta, ka viņam ir tas, kas patiešām būs nepieciešams mācībām. Kad pirms pirkšanas rodas vairāk skaidrības un steigas vietā tiek pieņemti daži pārdomāti lēmumi, pirmā mācību diena var sākties nevis ar čeka summas skaitīšanu, bet ar gaidām par to, kas būs tālāk.