Vai suns, pārnākot mājās, metas laizīt basas kājas? Mīlestība var nebūt galvenais iemesls

Tiklīdz pārnākat mājās un novelkat apavus, suns jau ir pie jūsu kājām. Vieni saimnieki par to smaida un saka, ka mīlulis tā izrāda mīlestību. Citiem tas nav patīkami, īpaši tad, kad suns neatlaidīgi laiza pēdas, pirkstus vai papēžus. Tomēr šāda uzvedība ne vienmēr nozīmē tikai pieķeršanos. Bieži vien tās pamatā vienlaikus ir vairāki iemesli: sviedru garša, spēcīgas smaržas, ziņkārība, vēlme nomierināties un jūsu reakcija.

Suņu pasaule ļoti lielā mērā balstās uz smakām. Tas, ko cilvēks gandrīz nejūt, sunim var būt īsta informācijas bumba. Dienas laikā jūsu pēdas saskaras ar apaviem, grīdu un āra vidi, svīst, uzsūc apkārtējās smaržas, bet, pārnākot mājās, tas viss mīlulim pēkšņi kļūst ļoti interesants. Tāpēc suns ne vienmēr „skūpsta“ jūsu kājas mīlestības dēļ. Viņš var tās vienkārši izpētīt.

Pēdas sunim ir smaržu karte

Uz cilvēka pēdām ir daudz sviedru dziedzeru. Pat ja jums šķiet, ka kājas ir tīras un bez smaržas, suņa degunam tās var būt ļoti izteikts smaržu avots. Sviedros ir ūdens, minerālvielas un sāļi, bet sāļā garša dažiem suņiem var šķist pievilcīga.

Turklāt uz ādas paliek dabiskie ķermeņa izdalījumi, apkārtējās vides daļiņas un smaržas, ko pārnesat no āra. Suns var saost, ka bijāt citās vietās, pieskārāties citām virsmām, iespējams, atradāties citu cilvēku vai dzīvnieku tuvumā. Viņam tā nav vienkārši pēda – tā ir gluži kā dienas atskaite, tikai uzrakstīta smaržās.

Suņu oža ir daudz jutīgāka nekā cilvēkiem. Viņiem ir arī tā dēvētais vomeronazālais jeb Jēkabsona orgāns, kas palīdz uztvert noteiktus ķīmiskos signālus. Laizīšana var palīdzēt sunim vēl precīzāk „nolasīt“ smaržu un garšu. Tomēr nevajadzētu pārspīlēt: no pēdu laizīšanas suns precīzi nenosaka jūsu veselības stāvokli vai hormonu līmeni. Viņš vienkārši var pamanīt smaržas izmaiņas, kas saistītas ar sviedriem, stresu vai apkārtējo vidi.

Laizīšana var nomierināt pašu suni

Laizīšana suņiem ir dabiska uzvedība. Tā var nomierināt, īpaši tad, kad mīlulis ir satraukts. Savukārt saimnieka pārnākšana mājās daudziem suņiem ir liels notikums. Ja suns kādu laiku bijis viens, viņš var ne tikai priecāties, bet arī mēģināt nomierināties, atjaunot kontaktu ar cilvēku un izlikt uzkrāto enerģiju.

Kad suns laiza jūsu kājas, viņš var it kā izveidot nelielu rituālu: jūs pārnācāt, viņš jūs sagaidīja, apostīja, palaizīja un nomierinājās. Dažiem suņiem tas kļūst par ierastu sasveicināšanās veidu. Tomēr, ja laizīšana ir ļoti bieža, intensīva un suns nespēj apstāties, ir vērts paskatīties uz situāciju plašāk. Tā var liecināt arī par stresu, garlaicību vai kompulsīvu uzvedību.

Ja vienlaikus novērojat nemieru, smilkstēšanu, priekšmetu graušanu, pastāvīgu savu ķepu laizīšanu vai citas izmainītas uzvedības pazīmes, nevajadzētu visu norakstīt uz „dīvainu ieradumu“. Dažkārt šāda uzvedība liecina, ka sunim trūkst nodarbošanās vai drošības, vai arī viņš jūtas saspringts.

Tas var būt arī saziņas veids

Suņu dzīvē laizīšanai ir daudz nozīmju. Kuce laiza kucēnus, kucēni laiza pieaugušus suņus, bet pieauguši suņi laizīšanu var izmantot kā sociālā kontakta daļu. Tas var liecināt par aprūpi, draudzīgumu, nomierināšanos vai saiknes stiprināšanu.

Tāpēc jā, dažkārt tā var būt arī pieķeršanās izpausme. Ja suns ir mierīgs, atslābinājies, draudzīgi luncina asti, meklē jūsu tuvumu un viņa ķermeņa valoda ir maiga, visticamāk, tur nav nekā slikta. Taču būtu pārāk vienkāršoti teikt, ka katra pēdu laizīšana nozīmē tikai mīlestību.

Suņa uzvedība jāvērtē atbilstoši situācijai. Vai viņš jūs laiza tikai tad, kad pārnākat mājās? Vai tad, kad jūs svīstat? Vai tad, kad viņu ignorējat? Vai viņš izskatās mierīgs vai saspringts? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz saprast, kas īsti notiek.

Kāpēc suņi laiza cilvēka kājas?Attēls: Ilustratīvs attēls

Dažkārt suns tā lūdz uzmanību

Suņi ātri saprot, kas liek cilvēkam reaģēt. Ja suns reiz palaizīja jums kāju, bet jūs iesmējāties, kaut ko pateicāt, paglaudījāt viņu vai pat dusmīgi apsaucāt, viņš varēja saprast vienu lietu: šī darbība darbojas.

No suņa viedokļa uzmanība nav tikai kārums. Uzmanība var būt jūsu skatiens, balss, pieskāriens vai pat mēģinājums viņu atbīdīt. Ja suns vēlas reakciju, pat jūsu neapmierinātība var kļūt par sava veida atlīdzību.

Īpaši tas redzams tad, kad suns sāk laizīt kājas, kamēr jūs runājat pa tālruni, skatāties televizoru vai strādājat pie datora. Viņu var interesēt ne tik daudz pašas pēdas, cik vēlme jums atgādināt: „Ei, es esmu te, paskaties uz mani.“

Vai tas ir bīstami?

Visbiežāk pēdu laizīšana nav bīstama. Tomēr ir situācijas, kad labāk neļaut sunim to darīt. Ja uz pēdām ir vaļēja brūce, ieplaisājusi āda, infekcija vai kairinājums, sunim nevajadzētu laizīt šo vietu. Suņa siekalas nav sterilas, tajās var būt baktērijas.

Uzmanīgi jāizturas arī pēc krēmu, ārstniecisko ziežu, dezinfekcijas līdzekļu vai kosmētikas lietošanas. Dažas vielas, nonākot suņa organismā, var to kairināt. Ja neesat pārliecināts, vai līdzeklis ir drošs dzīvniekam, labāk neļaut sunim laizīt ādu.

Tāpat ir vērts atcerēties par vienkāršu higiēnu. Ja suns ilgi laizījis kājas, pēc tam ādu labāk nomazgāt, īpaši pirms ēdiena gatavošanas vai pieskaršanās sejai.

Kā maigi atradināt suni

Ja šāda uzvedība jums nav patīkama, jums tā nav jācieš. Tomēr suni nevajadzētu sodīt, kliegt uz viņu vai fiziski stumt prom. Asa reakcija var tikai palielināt viņa saspringumu vai arī sniegt viņam tieši to uzmanību, ko viņš vēlējās.

Pirmais solis – pārstāt par to „maksāt“ ar uzmanību. Kad suns sāk laizīt kājas, mierīgi tās pavelciet nost, piecelieties vai uz īsu brīdi atkāpieties. Nesmejieties, nerunājieties ar viņu un neiesaistieties spēlē. Kad suns pārstāj, varat viņu paslavēt un pievērst uzmanību. Tā viņš mācās, ka mierīga uzvedība sniedz labāku rezultātu.

Pie durvīm var turēt rotaļlietu vai drošu košļājamo līdzekli un piedāvāt to uzreiz pēc pārnākšanas mājās, vēl pirms suns metas pie jūsu pēdām. Tā pamazām tiek veidots jauns sasveicināšanās rituāls. Var izmantot arī vienkāršu komandu, piemēram, „sēdi“, bet par mierīgu uzvedību suni paslavēt vai apbalvot.

Dažkārt pietiek ar zeķēm, bet ne vienmēr

Vienkāršākais fiziskais šķērslis ir tīras zeķes, čības vai uz kājām uzklāta sega. Suns vairs nevar aizsniegt kailo ādu, tāpēc pazūd daļa garšas un smaržas stimula. Tomēr, ja laizīšana ir uzmanības pieprasīšana, tikai zeķes problēmu neatrisinās. Tad vissvarīgākais ir konsekventi novirzīt suņa uzvedību.

Ļoti palīdz arī pietiekama fiziskā un garīgā slodze. Regulāras pastaigas, ostīšanas spēles, īsi treniņi, jauna vide vai barības meklēšanas spēles palīdz sunim izlādēties. Dažkārt pārmērīga laizīšana rodas vienkārši garlaicības vai uzkrājušās enerģijas dēļ.

Kad vajadzētu satraukties

Ja suns pēdas laiza tikai reizēm un viegli pārtrauc, parasti satraukumam nav pamata. Taču, ja uzvedība pēkšņi pastiprinās, kļūst uzmācīga, suns izskatās nemierīgs vai laiza ne tikai cilvēkus, bet arī sevi, grīdu un priekšmetus, ir vērts konsultēties ar veterinārārstu vai dzīvnieku uzvedības speciālistu.

Iemesls var būt stress, sāpes, ādas problēmas vai citi veselības traucējumi. Tāpēc pēkšņi izmainītu uzvedību nevajadzētu uzskatīt tikai par dīvainu ieradumu.

Īsāk sakot, basu kāju laizīšana var būt mīlestības pazīme, bet bieži tā ir vienkāršāks dažādu lietu sajaukums: sāļa sviedru garša, spēcīgas smaržas, ziņkārība, nomierināšanās un vēlme saņemt jūsu uzmanību. Ja jums tas netraucē, āda ir vesela un uz tās nav nekādu sunim bīstamu līdzekļu, parasti nekas nav jādara. Bet, ja šāda uzvedība kaitina, labākais risinājums ir miers, konsekvence un skaidra alternatīva.