Kāpēc ir vērts sajaukt ķiploku ar lauru lapām: iedarbība jūs pārsteigs jau pēc 3 dienām

Dažkārt mājās it kā viss ir kārtībā: grīdas izmazgātas, trauki nolikti, logi pavērti, uz galda kūp tēja. Bet gaisā tik un tā valda kaut kāds smagums. Viens ģimenes loceklis noburkšķ par sīkumu, cits apvainojas, vakars beidzas klusumā, lai gan neviens nopietni nav sastrīdējies. Gadās arī tā, ka pēc darba pārnāc mājās, tev beidzot vajadzētu atvilkt elpu, bet miera vietā sajūti dīvainu nogurumu, nemieru vai pat vēlmi pēc iespējas ātrāk atkal aiziet.

Tautas ticējumos šādu stāvokli bieži dēvē par „smagu mājas enerģiju“. Protams, katrs uz to raugās citādi: vieni tic rituāliem, citi visu skaidro ar psiholoģiju, nogurumu, nekārtību vai sliktu laikapstākļu ietekmi. Taču interesanti ir tas, ka daudziem seniem sadzīves paradumiem patiesībā ir viens kopīgs mērķis – apturēt haosu, dot cilvēkam sajūtu, ka viņš atkal kontrolē savu telpu, un radīt mājās kaut nedaudz vairāk miera.

Viens no šādiem vienkāršiem paņēmieniem ir ķiploks ar lauru lapām ūdenī. Izklausās dīvaini, varbūt pat nedaudz smieklīgi, bet tieši šādas lietas bieži vien tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Jo tām nav vajadzīgi dārgi līdzekļi, sarežģītas instrukcijas vai īpaša vieta. Pietiek ar dažiem produktiem no virtuves un vēlmi kaut simboliski „attīrīt“ māju no spriedzes, uzkrātām dusmām, citu cilvēku noskaņojuma vai vienkārši smagnējas atmosfēras.

Kāpēc tieši ķiploks un lauru lapas?

Ķiploks kopš seniem laikiem tika uzskatīts ne tikai par pārtikas produktu, bet arī par aizsardzības simbolu. Senči to karināja mājās, turēja pie durvīm, lika blakus gultai vai izmantoja dažādos aizsardzības rituālos. Vieniem tas bija līdzeklis pret ļaunu aci, citiem – pret slimībām, vēl citiem – pret visu, kas ir „slikts“ un grūti izskaidrojams. Pat ja uz mistiku raugāmies piesardzīgi, ķiplokam pašam par sevi ir spēcīga smarža, izteikts raksturs, un tas it kā atgādina: šeit ir robeža, šeit ir mājas, šeit svešam saspringumam nav vietas.

Arī lauru lapa nav vienkārši garšviela zupai vai sautējumam. Senatnē laurs tika saistīts ar uzvaru, attīrīšanos, godu un aizsardzību. Lauru vainagi ne velti kļuva par uzvarētāju simbolu. Tautas tradīcijās lauru lapa bieži tiek pieminēta kā augs, kas palīdz „nomierināt“ telpu, izkliedēt smagnējumu un piesaistīt mājām labāku noskaņojumu. Tās smarža ir maigāka nekā ķiplokam, taču tā rada savdabīgu tīrības, sausuma un kārtības sajūtu.

Kad šīs divas sastāvdaļas tiek apvienotas, rodas savdabīga simboliska kombinācija: ķiploks – aizsardzībai, lauru lapa – mieram un tīrībai. Ūdens šeit kļūst par starpnieku. Saskaņā ar tautas ticējumiem tas it kā savāc to, kas mājās ir sastāvējies: dusmas, nogurumu, nemieru, neizteiktus vārdus un dienas smagās noskaņas.

Kā veikt šo vienkāršo mājas rituālu?

Tam vajadzēs pavisam maz: 7 ķiploka daiviņas, 7 lauru lapas, tīru minerālūdeni vai parastu ūdeni un nelielu stikla trauku ar vāciņu. Skaitlis 7 tautas tradīcijās bieži tiek uzskatīts par īpašu – tas saistās ar pabeigtību, aizsardzību un ciklu. Ja uz šādām lietām raugāties vienkārši, varat to uztvert tikai kā skaistu detaļu, kas rituālam piešķir skaidrību.

Stikla traukā ielieciet nomizotas ķiploka daiviņas un lauru lapas. Pārlejiet ar ūdeni tā, lai viss būtu nosegts. Trauku cieši aizveriet un novietojiet mierīgākā mājas stūrī – nevis uz ēdamgalda un ne tur, kur to pastāvīgi kāds kustinās. Vislabāk izvēlēties vietu, kas nav īpaši pamanāma, bet tomēr pieder pie kopējās mājas telpas: priekšnama stūri, plauktu, skapīša augšpusi vai citu nomaļāku vietu.

Atstājiet trauku uz 3 dienām. Šajā laikā nekas nav jāmaisa, jākrata vai pastāvīgi jāpārbauda. Šī rituāla būtība nav maģiska darbība katru stundu, bet gan mierīgs lēmums: „Es vēlos, lai manās mājās būtu vieglāk.“ Pēc 3 dienām ūdeni var izliet, trauku rūpīgi izmazgāt, bet ķiploku un lauru lapas izmest. Ja smarža kļūst nepatīkama agrāk, neturiet to ilgāk tikai noteikuma dēļ – mājās ir jābūt labi, nevis vēl smagāk.

Svarīgi neaizmirst arī par vienkāršu drošību: neturiet šādu trauku vietā, kur tam varētu piekļūt mazi bērni vai mājdzīvnieki. Tas nav pārtikas produkts un nav ārstniecības līdzeklis, bet tikai tautas sadzīves rituāls.

Kāpēc dažiem cilvēkiem tas patiešām „iedarbojas“?

Pat ja cilvēks netic nekādai enerģētikai, šādām darbībām var būt psiholoģiska ietekme. Kad mājās ir notikuši daudzi strīdi, kad visi ir noguruši, kad telpa kļūst it kā piepildīta ar neizteiktām lietām, mums dažkārt ir vajadzīga simboliska darbība. Kaut kas, kas pasaka: tagad mēs apstājamies, visu attīrām un sākam no jauna.

Tas līdzinās logu atvēršanai pēc strīda. Fiziski mēs atveram tikai logu, bet iekšēji bieži šķiet, ka izvēdinās arī galva. Līdzīgi iedarbojas ģenerālā tīrīšana, sveču aizdegšana, tīra gultasveļa, jauns galdauts uz galda vai vienkārša tējas krūze klusumā. Šādas lietas ne vienmēr atrisina problēmas, taču tās maina pašsajūtu. Un, kad pašsajūta mainās, kļūst vieglāk sarunāties, vieglāk piekāpties, vieglāk vairs nepieķerties sīkumiem.

Ķiploks ar lauru lapām šajā gadījumā kļūst nevis par brīnumu, bet gan par zīmi. Par zīmi, ka mājas nav tikai sienas, mēbeles un priekšmeti. Mājas ir sajūta. Un par šo sajūtu dažkārt ir jārūpējas tikpat apzināti, kā mēs rūpējamies par vakariņām vai tīru apģērbu.

Kad mājām patiešām nepieciešama „restartēšana“?

Ja pamanāt, ka mājās arvien biežāk rodas spriedze, ir vērts paraudzīties plašāk. Varbūt ir sakrājies pārāk daudz mantu? Varbūt ir pārāk maz gaisa un gaismas? Varbūt visi ģimenes locekļi ir noguruši, bet neviens to skaļi nepasaka? Varbūt mājas ir kļuvušas par vietu, kur tikai tiek pildīti pienākumi, bet vairs neatpūšas?

Šādā gadījumā ar vienu trauku ar ķiploku un lauru lapām nepietiks, taču tas var kļūt par sākumu. Tajā pašā dienā var iznest atkritumus, notīrīt virsmas, izmazgāt aizkarus, pavērt logus, izslēgt televizoru un vismaz vakaru pavadīt mierīgāk. Dažkārt lielākās pārmaiņas notiek nevis paša rituāla dēļ, bet tāpēc, ka cilvēks beidzot pievērš uzmanību savām mājām un sev.

Tautas ticējumi vēsta, ka pēc 3 dienām mājās var kļūt vieglāk: mazāk strīdu, mazāks spiediens, vairāk klusuma, kas nekaitina, bet nomierina. Vai tas notiek ķiploka, lauru lapu, ūdens vai mūsu pašu noskaņojuma dēļ – katrs atbildēs citādi. Taču viens ir skaidrs: mājas uzsūc mūsu noskaņas. Ja tajās pastāvīgi steidzamies, dusmojamies, uztraucamies un nekad neapstājamies, ar laiku tas sāk būt jūtams.

Tāpēc dažkārt ir vērts veikt nelielu, dīvainu, bet sirsnīgu darbību. Nevis tāpēc, lai akli ticētu brīnumiem, bet lai sev atgādinātu: šī ir mana telpa. Šeit es vēlos mieru. Šeit ir jābūt vieglāk elpot.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!