Logi katru rītu aizsvīda, bet es vainoju laikapstākļus. Tikai vēlāk sapratu, kas notiek mājās

Katru rītu viss atkārtojās gandrīz tāpat. Atveru guļamistabas aizkarus, bet loga apakšdaļa ir slapja. Dažreiz tikai viegli aizsvīdusi, citreiz ūdens lāses jau notecējušas uz palodzes. Sākumā tam nepievērsu uzmanību – rudens, aukstākas naktis, mitrs gaiss, tā taču notiek daudzās mājās. Noslauki ar salveti un dzīvo tālāk.

Tikai vēlāk sapratu, ka vainīgs nebija tikai ārā esošais gaiss. Logi no iekšpuses bieži aizsvīst tāpēc, ka mājās uzkrājas pārāk daudz mitruma, un aukstais stikls to parāda pirmais. Tas ir kā kluss signāls, ka telpās kaut kas nenotiek pareizi: tiek pārāk maz vēdināts, ir pārāk daudz mitruma no veļas, virtuves vai vannasistabas, bet siltums un gaiss telpās neizplatās tā, kā vajadzētu.

Sliktākais ir tas, ka pie tā ļoti viegli pierast. Kamēr uz sienas vēl nav pelējuma un kaktos nav redzami melni punkti, šķiet, ka aizsvīdis logs ir tikai sīkums. Bet, ja no rītiem uz stikla pastāvīgi uzkrājas ūdens, ir vērts ne tikai noslaucīt palodzi, bet arī noskaidrot, no kurienes rodas šis mitrums.

Vispirms pārbaudīju, kas notiek vakarā

Ilgi domāju, ka logi aizsvīst tikai aukstā gaisa dēļ. Tomēr sāku pamanīt, ka dažos vakaros no rīta problēma bija daudz lielāka. Piemēram, kad mājās žuva veļa, kad virtuvē ilgāk vārījās katli, kad pēc dušas vannasistabas durvis palika atvērtas un tvaiks devās uz gaiteni un istabām. Šķiet, nekas īpašs – mājām taču kaut kā jāizžūst. Bet viss šis mitrums nekur nepazūd, ja mēs to neizvadām ārā.

Tad sapratu vienkāršu lietu: logs tikai parāda sekas. Patiesais iemesls var būt pavisam citur. Vienu vakaru ilgāk gatavo ēst, citu – izkarini veļu uz radiatora vai žāvētāja istabā, trešo – aizver visus logus, jo ārā ir auksts. No rīta ūdens uz stikla jau izskatās pēc “sliktiem logiem”, lai gan patiesībā mājās vienkārši ir pārāk daudz mitruma.

Pirmā lieta, ko sāku darīt, bija īsa, bet intensīva vēdināšana. Nevis atstāt logu pavisam nedaudz atvērtu uz vairākām stundām, bet vairākas reizes dienā plašāk atvērt logus uz dažām minūtēm. Īpaši pēc ēst gatavošanas, pēc dušas un pirms gulētiešanas. Gaiss mājās uzreiz šķita citāds, un no rītiem uz stikla bija mazāk ūdens.

Veļas žāvēšana istabā problēmu tikai pasliktināja

Agrāk man šķita pilnīgi normāli izmazgāt drēbes un novietot žāvētāju istabā. Ziemā vai rudenī citādi taču ne vienmēr izdodas. Tomēr tieši veļa ir viens no lielākajiem mitruma avotiem mājās. No mitrajiem audumiem ūdens iztvaiko gaisā, un, ja telpa ir maza, logi aizvērti un apkure vēl nav iesilusi, šis mitrums ļoti ātri nosēžas uz aukstākajām virsmām.

Vispirms tie ir logi. Vēlāk – palodžu stūri, logu savienojuma vietas, siena aiz aizkariem, skapja aizmugure vai istabas stūri. Tieši tāpēc aizsvīšana nav tikai estētiska problēma. Ja ūdens pastāvīgi uzkrājas vienās un tajās pašās vietās, ar laiku var parādīties pelējums, un tad ar vienkāršu loga noslaucīšanu vairs nepietiks.

Tagad, kad vien varu, veļu žāvēju labāk vēdināmā vietā, bet, ja tā jāžāvē istabā, noteikti nodrošinu gaisa kustību. Nenovietoju žāvētāju tieši pie sienas, neaizvelku biezos aizkarus līdz pašai palodzei un vismaz uz īsu brīdi izvēdinu telpu. Izklausās pēc sīkumiem, bet tie ļoti daudz ko maina.

Aizkariem un palodzēm arī ir nozīme

Vēl viena kļūda, ko ilgi neuzskatīju par kļūdu, bija aizkari. Vakarā aizvilku tos līdz galam, un tie gandrīz pieskārās palodzei. Aiz tiem gaiss cirkulēja sliktāk, stikls vairāk atdzisa, un no rīta tur uzkrājās visvairāk ūdens. No istabas puses viss izskatījās skaisti un mājīgi, bet starp logu un aizkaru izveidojās neliela auksta, mitra zona.

Līdzīgi notiek arī tad, kad palodze ir nokrauta ar puķēm, kastītēm vai citām lietām. Gaiss pie loga nekustas, mitrums turas ilgāk, un ūdenim ir, kur uzkrāties. Ja vēl zem loga radiators ir aizsegts ar platu palodzi vai bieziem aizkariem, siltajam gaisam ir grūtāk sasniegt stiklu.

Kad sāku atstāt vairāk vietas pie loga, mazāk apkraut palodzes un vakaros neaizsegt logus ar smagiem aizkariem, aizsvīšana samazinājās. Tā ne vienmēr izzuda pilnībā, taču kļuva skaidrs, ka vainīgs nav tikai “gaiss”.

Kad ir vērts satraukties

Ja logi aizsvīst tikai reizēm – pēc ēst gatavošanas, dušas vai ļoti aukstā rītā –, tā ne vienmēr ir liela problēma. Tomēr, ja ūdens uz stikla parādās katru rītu, palodzes pastāvīgi ir slapjas, stūros redzami tumšāki plankumi vai mājās jūtama smaga mitruma smaka, vilcināties nevajadzētu.

Vispirms jāvēdina biežāk, jāsamazina mitruma avoti, nedrīkst atstāt slapju veļu slēgtās telpās, kā arī jāpārbauda, vai darbojas ventilācija virtuvē un vannasistabā. Dažkārt palīdz arī vienkāršs mitruma mērītājs – tas ļoti ātri parāda, vai mājās patiešām ir pārāk mitrs, vai arī tikai tā šķiet.

Tagad uz aizsvīdušiem logiem raugos pavisam citādi. Agrāk tas bija tikai rīta traucēklis, ko noslaucīju ar dvieli. Tagad saprotu, ka logs bieži pirmais pasaka, ka mājās ir pārāk daudz mitruma un pārāk maza gaisa kustība. Un jo agrāk uz to reaģē, jo mazāk vēlāk jācīnās ar pelējumu, smakām un slapjām palodzēm.