Skolas vecāku sapulce darba laikā: ģimenei jāpielāgojas vai skolai?

Septembrī klašu sarunu grupās parādās ziņa: vecāku sapulce trešdien plkst. 15.30. Vieni uzreiz atzīmē laiku kalendārā, citi sāk saskaņot aiziešanu no darba, mainīt maiņu vai meklēt, kas paņems jaunāko bērnu no bērnudārza. Šāds laiks šķiet vienkāršs organizatorisks risinājums, tomēr tieši tā dēļ saduras divas loģiskas pozīcijas: vai ģimenei jāatrod veids, kā piedalīties, vai skolai ir pienākums piedāvāt vismaz vēl vienu iespēju?

Sapulce nav tikai atzīmju apspriešana

Cilvēkiem, kuri ierosina vecākiem pielāgoties, ir skaidrs arguments. Klases sapulcē tiek runāts ne tikai par viena bērna rezultātiem. Tur vienojas par ekskursijām, drošību, telefonu lietošanu, mājasdarbu kārtību, pulciņiem, kopējiem klases izdevumiem un konfliktiem, kas dažkārt jau skāruši visus bērnus. Kad daļa ģimeņu nepiedalās, lēmumi tik un tā tiek pieņemti, tikai vēlāk tie sasniedz vecākus īsās ziņās, bez iespējas pajautāt vai piedāvāt citu variantu.

Arī skolotājiem sapulce nav īss pārtraukums starp stundām. Pēc dienas viņi pārbauda darbus, gatavojas nākamajām stundām, vada konsultācijas, piedalās sanāksmēs. Ja katrai klasei būtu jāorganizē vairākas klātienes tikšanās dažādos laikos, tas nozīmētu vēl vairākus vakarus skolā. Īpaši tur, kur klases audzinātājs māca vairākus priekšmetus vai kurā ir liela klase. Viens kopīgs laiks ļauj sapulcēties lielākai grupai un sarunāties klātienē, nevis pēc tam nedēļām ilgi pa tālruni skaidrot atsevišķas detaļas.

Šīs puses skatījumā aiziešana uz dažām stundām reizi vai divas gadā ir ģimenes prioritāšu jautājums. Daļa darbavietu ļauj saskaņot laiku, aiziet agrāk un nostrādāt šo laiku vēlāk, bet otrs vecāks var pārņemt ikdienas rūpes. Te slēpjas arī plašāka doma: bērna izglītošana nav tikai skolas pakalpojums, tāpēc saziņai ar skolotāju būtu jānotiek ne tikai tad, kad rodas problēma.

Ne katrs var aiziet no darba pulksten 15

Otra puse atgādina, ka iespēja brīvi koriģēt darba dienu nav pašsaprotama. Veikala kasē, ražošanā, veselības aprūpē, transporta vai apkalpošanas jomā maiņām ir noteikts sākums un beigas. Cilvēks, kurš maiņā strādā viens, nevar vienkārši aizvērt darba vietu. Tie, kuri strādā pēc stundas tarifa, var zaudēt daļu atalgojuma, bet pašnodarbinātie vecāki šo laiku vēlāk kompensē vakarā, kad mājās gaida bērni un mājas darbi.

Ģimenēm, kurās aug divi vai trīs skolas vecuma bērni, ir vēl sarežģītāk. Dažādas klases nereti sapulces ieplāno līdzīgā laikā, bet viens no vecākiem nevar atrasties vairākās vietās. Vientuļajiem vecākiem nav ar ko dalīt šo pienākumu. Maiņās strādājoša cilvēka brīvais vakars var sakrist ar skolotāja darba laika beigām, bet ne ar pēcpusdienas sapulci. Šādā gadījumā nepiedalīšanās nenozīmē vienaldzību pret bērnu.

Dažkārt pietiek tikai ar attālinātās pieslēgšanās saiti, īpaši tad, ja jāuzklausa vispārīga informācija un jāuzdod viens vai divi jautājumi. Vakara sapulce var būt ērtāka tiem, kuru darbs beidzas parastajā laikā. Vecāki, kuri lūdz alternatīvu, parasti neprasa, lai skolotājs atkārtotu visu sapulci katram atsevišķi. Viņi vēlas laikus zināt, ka vismaz viens veids, kā piedalīties, būs reāli pieejams, nevis atkarīgs no priekšnieka labvēlības vai veiksmīgi samainītas maiņas.

Skolas vecāku sapulce darba laikā: ģimenei jāpielāgojas vai skolai?Attēls: Pixabay / Pexels

Ko rāda ierastā skolu prakse

Vispraktiskāk darbojas nevis viens universāls laiks, bet vairāki skaidri saziņas kanāli. Kopīgos klases jautājumus var apspriest klātienē vai attālināti noteiktā laikā, bet jutīgākus jautājumus – sekmes, uzvedību, mācīšanās grūtības – atstāt individuālai sarunai. Šāda kārtība palīdz izvairīties no situācijas, kad kopīgajā sapulcē tiek apspriests tas, kam būtu jāpaliek starp skolotāju un konkrētā bērna ģimeni.

Skolotāji bieži uzsver, ka attālinātajam formātam ir arī trūkumi: daļa pieslēdzas automašīnā vai trokšņainā vidē, sarunas gaitu ir grūtāk uzturēt, bet tehniskas problēmas aizņem laiku. No otras puses, īss rakstisks kopsavilkums pēc sapulces, lēmumu saraksts un iespēja iepriekš nosūtīt jautājumu ļauj nezaudēt tos vecākus, kuri tajā vakarā vai pēcpusdienā nevarēja pieslēgties. Tas nav klātienes sarunas aizstājējs, bet mazina plaisu.

Alternatīva nenozīmē, ka visi skolas pienākumi tiek pārcelti uz vakaru. Bieži vien pietiek ar to, ka klases audzinātājs mācību gada sākumā piedāvā izvēli: vienu kopīgu sapulci pēc stundām, attālinātu pieslēgšanos vai īsāku individuālo konsultāciju laiku citā dienā. Būtiskākais ir tas, lai vecāki par datumu uzzinātu nevis divas dienas iepriekš, bet pietiekami agri, lai varētu saskaņot grafiku.

Kad pielāgošanās ir pamatota, bet kad tā jau atstumj

Ja sapulce notiek reti, par to paziņots laikus un darba devēja grafiks ļauj pārkārtoties, ģimenes piedalīšanās ir pamatota prasība. Klātienes saruna ir īpaši nepieciešama sākumklasēs, mainoties skolotājam, rodasot spriedzei klasē vai pieņemot lēmumus, kas skars visus. Taču, ja sapulces pastāvīgi tiek nozīmētas darba dienas vidū, uzaicinājums pienāk pēdējā brīdī un nav ne attālinātas iespējas, ne cita laika, skola daļu vecāku faktiski atstāj aiz durvīm. Tad runa nav par nevēlēšanos iesaistīties, bet par nevienādām iespējām to izdarīt.

Vai jūsu ģimenei izdodas saskaņot vecāku sapulču laiku bez stresa, vai alternatīva pieslēgšanās jau ir kļuvusi par nepieciešamību?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!