To pašu jaku atradu „Temu“ par 28 eiro, bet Kauņas veikalā – par 119: sāku pārbaudīt, par ko mēs īsti maksājam

Kauņas veikalā iegāju, nemaz nemeklējot lētāko variantu. Man vajadzēja vienkāršu rudens jaku – ne greznu, ne slavena zīmola, vienkārši tādu, kas labi izskatītos, nebūtu pārāk plāna un kalpotu vismaz dažas sezonas. Uz viena pakaramā ieraudzīju tieši tādu. Tumša, glīta piegriezuma, ar augstāku apkakli, divām aizveramām kabatām un nedaudz platākām piedurknēm. Pielaikoju – derēja gandrīz ideāli. Paskatījos cenu: 119 eiro.

Nebija lēti, taču arī ne tik liela summa, lai uzreiz noliktu apģērbu atpakaļ. Veikals bija normāls, jaka izskatījās kārtīga, tāpēc jau gandrīz biju nolēmis to pirkt. Tomēr izdarīju to, ko pēdējā laikā daru arvien biežāk, – ar telefonu nofotografēju modeli un nolēmu vakarā paskatīties, vai internetā nav nekā līdzīga.

Pēc dažām stundām mājās ieraudzīju skatu, kas lika man apsēsties tuvāk ekrānam.

„Temu“ atradu jaku par 28 eiro.

No pirmā acu uzmetiena – tādu pašu.

Tā pati krāsa. Tas pats rāvējslēdzējs. Tādas pašas kabatas. Tas pats horizontālais stepējums plecu daļā. Pat mazā dekoratīvā lente pie piedurknes izskatījās identiski. Cena atšķīrās vairāk nekā četras reizes.

Tad arī radās jautājums: vai Kauņā par 119 eiro es tiešām redzēju to pašu jaku, kas internetā maksā 28?

Sākumā biju gandrīz pārliecināts, ka mani vienkārši mēģina apkrāpt

Pirmā reakcija bija ļoti vienkārša – dusmas. 91 eiro starpība par lietu, kas fotogrāfijās izskatās vienādi, nav sīkums. Par šādu summu var nopirkt vēl vienu pāri apavu, vairākus džemperus vai pavisam labu pārtikas grozu nedēļai.

Sāku salīdzināt fotogrāfijas detaļu pa detaļai. Vispirms rāvējslēdzēju – tā forma izskatījās tāda pati. Tad kabatas – leņķis, kādā tās bija iešūtas, gandrīz ideāli sakrita. Apkakle – tikpat augsta. Manšetes – tikpat šauras. Šuves plecu daļā – tajā pašā vietā. Pat auduma spīdums fotogrāfijās bija ļoti līdzīgs.

Jo ilgāk skatījos, jo vairāk šķita, ka tas nav „līdzīgs modelis“, bet gan tas pats izstrādājums.

Tomēr tikai fotogrāfijas neko nepierāda.

Tāpēc nākamajā dienā atgriezos tajā pašā veikalā.

Šoreiz nevis lai pielaikotu, bet lai pārbaudītu.

Vispirms apskatīju sastāvu. Veikalā pakārtās jakas etiķetē bija norādīta viena materiālu kombinācija. Telefonā atvēru „Temu“ aprakstu un salīdzināju. Procenti bija ļoti līdzīgi, taču ne pilnīgi identiski. Tas jau bija pirmais signāls, ka preces varētu nebūt pilnīgi vienādas.

Tad sāku skatīties iekšpusē. Veikala jakai odere izskatījās biezāka, šuves – diezgan kārtīgas, bet kabatu iekšpuse nebija izgatavota no ļoti plāna materiāla. Interneta fotogrāfijās šīs detaļas gandrīz nebija redzamas.

Un te sāka kļūt skaidrs tas, ko, salīdzinot tikai ekrānu ar īstu produktu, ir ļoti viegli aizmirst: identisks izskats vēl nenozīmē identisku kvalitāti.

Tas pats dizains var slēpt pavisam citu izstrādājumu

Apģērbu tirgū viens modelis var pastāvēt vairākās versijās. Ražotājs var izmantot to pašu vai gandrīz tādu pašu piegrieztnes šablonu, taču mainīt auduma blīvumu, rāvējslēdzējus, oderi, pildījumu, diegu kvalitāti un pat pogu vai spiedpogu metālu.

Fotogrāfijā tas viss gandrīz nav redzams.

Divas jakas var izskatīties identiski, taču pēc pusgada viena joprojām saglabās formu, bet otrai būs izstaipījušās manšetes, rāvējslēdzējs sāks ķerties un caur šuvēm līdīs ārā pildījums.

No otras puses, pastāv arī cita realitāte. Daudzi tirgotāji preces pērk no tiem pašiem Āzijas ražotājiem vai vairumtirgotājiem, un galīgā cena var atšķirties vairākas reizes. Viens pārdevējs preci pārdod tieši internetā ar minimālām izmaksām, cits nomā telpas tirdzniecības centrā, maksā algas, sedz importa, noliktavas, grāmatvedības un reklāmas izdevumus, kā arī pieskaita savu uzcenojumu.

Tāpēc 28 un 119 eiro starpība pati par sevi vēl nepierāda, ka kāds krāpj.

Taču pircējam no tā ne vienmēr kļūst vieglāk.

Jo, ja galaprodukts patiešām ir tas pats, četras reizes augstāka cena izskatās pavisam citādi.

Vislielākās aizdomas radīja viena sīka detaļa

Veikalā vēlreiz paņēmu jaku rokās un apskatīju kopšanas etiķeti. Tur bija modeļa kods.

Nevis zīmola nosaukums, bet garāka ciparu un burtu kombinācija.

Ievadīju šo kodu meklētājā.

Precīzu sakritību neatradu, taču parādījās vairāki ļoti līdzīgi modeļi dažādos interneta veikalos. Vienā vietā tie maksāja ap 35 eiro, citur – 50–60, bet vēl citur – vairāk nekā 100 eiro.

Un tad sapratu, ka svarīgākais jautājums pat nav „vai tā ir tā pati jaka?“.

Daudz interesantāk bija tas, kā vienai un tai pašai vai ļoti līdzīgai precei dažādās tirdzniecības vietās var būt pilnīgi atšķirīga cena.

Ja veikals jaku iepērk par 25–35 eiro, galīgā cena 119 eiro ne vienmēr nozīmē 80 eiro tīras peļņas. No tās jāsedz PVN, telpu īre, darbinieku algas, uzglabāšana, nepārdotās kolekcijas, atgriešana un daudzi citi izdevumi.

Taču pircējam ir cita problēma.

Viņu neinteresē veikala īre.

Viņš vienkārši vēlas saprast, vai par 119 eiro saņem kaut ko labāku nekā par 28.

Beigās jaku nenopirku ne vienā, ne otrā vietā

Kauņas veikalā to nenopirku tāpēc, ka pēc visiem salīdzinājumiem 119 eiro cena man jau šķita pārāk augsta. Arī „Temu“ to nepasūtīju, jo pēc fotogrāfijām nevarēju būt pārliecināts, ka saņemšu tādas pašas kvalitātes preci, kādu turēju rokās veikalā.

Tomēr kopš tās dienas iepērkos citādi.

Ja apģērbs maksā vairāk nekā 80–100 eiro un tam nav skaidra zīmola vai īpašu materiālu, vispirms ar telefonu uzņemu fotogrāfiju un meklēju līdzīgus modeļus. Dažreiz starpība ir tikai daži eiro, un nav par ko lauzīt galvu.

Bet dažreiz vienā vietā ieraugi 119 eiro, bet citā – 28 eiro.

Tad gan ir vērts apstāties.

Ne tāpēc, ka viss internetā būtu viens un tas pats.

Un ne tāpēc, ka fizisks veikals noteikti mēģinātu jūs apkrāpt.

Bet tāpēc, ka šodien pircējam ir iespēja dažu minūšu laikā pārbaudīt to, ko vēl pirms desmit gadiem viņš gandrīz nevarēja pārbaudīt.

Kā es tagad pārbaudu, vai prece tiešām ir tā pati

Ar fotogrāfiju vien vairs nepietiek. Vispirms skatos auduma sastāvu un procentuālo attiecību. Pēc tam – produkta izmērus, modeļa kodu, kabatu novietojumu, rāvējslēdzēju formu, oderi, šuvju izvietojumu un sīkās detaļas, kuras kopētājiem bieži neizdodas atdarināt ideāli. Ja praktiski viss sakrīt, iespēja, ka precēm ir kopīgs ražotājs vai piegādes ķēde, jau šķiet daudz reālāka.

Tomēr arī tad nevar simtprocentīgi apgalvot, ka tās ir identiskas, kamēr abas preces fiziski nenoliek vienu otrai blakus.

Tieši tāpēc šis stāsts man nepierādīja, ka Kauņas veikalā jaka bija „Temu prece par četrkāršu cenu“.

Tas parādīja ko citu.

119 eiro cenu zīme vēl nenozīmē, ka lieta ir 119 eiro vērta.

Tāpat arī 28 eiro cena internetā vēl nenozīmē, ka saņemsiet to pašu preci.

Tāpēc tagad pirms maksāšanas vienmēr veltu piecas minūtes salīdzināšanai.

Jo dažreiz tās var ietaupīt nevis piecus vai desmit eiro.

Manā gadījumā starpība bija 91 eiro.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!