Zems D vitamīna līmenis var būt negaidīti saistīts ar dažāda veida sāpēm
„Atkal sāp mugura, lai gan neko smagu neesmu cēlis“, – šāda frāze mājās vai darbā izskan biežāk, nekā mēs vēlētos. Vienā rītā smeldz pleci, nākamajā vakarā velk kājas, bet nedēļas nogalē galvassāpes sabojā plānus. Bieži vispirms tiek vainots biroja krēsls, laikapstākļu maiņa, pārāk mīksts matracis vai vecums.
Tomēr dažkārt sāpēm nav viena skaidra iemesla. Tās it kā nav ļoti stipras, bet ieilgst: muskuļi nogurst ātrāk, ķermenis šķiet stīvs, un pēc parastas dienas gribas tikai apgulties. Šādās situācijās ir vērts atcerēties arī par D vitamīnu – vielu, ko bieži saista tikai ar kauliem vai tumšo gadalaiku, lai gan tā trūkums var sakrist ar dažādām nepatīkamām sajūtām.
Tas nenozīmē, ka katras ceļa, muguras vai galvas sāpes izraisa zems D vitamīna līmenis. Sāpes ietekmē daudzi faktori – trauma, pārslodze, iekaisums, miega trūkums, stress un citas slimības. Tomēr, ja kaites atkārtojas un tām nav skaidra izskaidrojuma, var būt lietderīgi pievērst uzmanību D vitamīna rādītājam.
Ķermenis dažkārt sūta nevis vienu, bet vairākus signālus
D vitamīns ir svarīgs normālai kaulu un muskuļu darbībai. Kad organismam tā trūkst, daļa cilvēku var just izplatītākas sāpes: nevis vienā konkrētā vietā, bet it kā visā ķermenī. No rīta ir grūtāk izkustēties, kāpjot pa kāpnēm kājas ātrāk nogurst, bet parastie mājas darbi šķiet neproporcionāli nogurdinoši.
Īpaši maldinošas mēdz būt sāpes, kas te parādās, te pazūd. Cilvēks dažas dienas jūtas labāk, tāpēc atmet ar roku, bet pēc tam atkal sāk smelgt muguras lejasdaļa, gurni vai ikri. Tā kā nav bijis viena izteikta notikuma – kritiena, sastiepuma vai lielas fiziskas slodzes –, šādu diskomfortu nereti noraksta uz „parastu nogurumu“.
Sāpes var papildināt arī vispārējs spēku trūkums, sliktāks garastāvoklis un mazāka vēlme kustēties. Tad veidojas nelabvēlīgs loks: cilvēks jūtas noguris, mazāk uzturas ārā un kustas, bet ķermenis kļūst vēl stīvāks. D vitamīna trūkums vien neizskaidro visu, taču tas var būt viena detaļa, kas pastiprina kopumā slikto pašsajūtu.
Kāpēc to ir viegli sajaukt ar darbu, vecumu vai laikapstākļiem
Lietuvā lielu daļu gada mēs dzīvojam tā, ka saņemam mazāk saules gaismas un laiku pavadām telpās. No rīta – ar automašīnu vai sabiedrisko transportu uz darbu, dienā – pie ekrāna, vakarā – mājās. Pat vasarā ne katrs regulāri atrodas ārā laikā, kad āda var saņemt saules gaismu.
Strādājošs cilvēks muskuļu smeldzi bieži saista ar ilgu sēdēšanu, fizisku darbu strādājošais – ar slodzi, bet seniors var domāt, ka tas ir neizbēgami, gadiem ejot. Arī vecāki, kuri pastāvīgi neizguļas mazu bērnu dēļ, savam nogurumam un ķermeņa sāpēm atrod pilnīgi loģisku izskaidrojumu. Problēma ir tā, ka vairāki faktori var iedarboties vienlaikus, tāpēc ar minēšanu vien nepietiek.
Galvas, muguras, locītavu vai muskuļu sāpes pašas par sevi nav uzticama D vitamīna trūkuma pazīme. Tās var būt saistītas ar pavisam citiem stāvokļiem, kuriem nepieciešama cita veida palīdzība. Tieši tāpēc nevajadzētu mēģināt noteikt sev diagnozi, tikai izlasot simptomu sarakstu – svarīgāk ir pamanīt, cik ilgi kaites turpinās, vai tās pastiprinās un kā maina ikdienas dzīvi.

Vieniem sāp klusi, citiem tas jau traucē dzīvot
Jaunāks cilvēks var nepamanīt, kā pamazām samazinājusies viņa izturība: agrāk pēc darba viņš devās pastaigā, bet tagad spēka pietiek tikai dīvānam. Senioram ķermeņa smeldze var pastiprināt bailes kustēties, lai gan tieši drošas, regulāras kustības daudzos gadījumos palīdz saglabāt muskuļu spēku. Kad sāpes ierobežo kustības, tās skar ne tikai ķermeni, bet arī patstāvību un garastāvokli.
Ģimenēs tas bieži izskatās kā sīkumu virkne. Kāds vairs nedodas garākā pastaigā, atsakās no brauciena pie radiniekiem, ātrāk aizkaitinās, jo slikti guļ. Citiem var šķist, ka viņš vienkārši negrib vai ir sliktā garastāvoklī, lai gan patiesībā pastāvīgs, neskaidrs diskomforts nogurdina.
Arī mediķiem tas nav vienkārši, jo sāpes ir ļoti personiska sajūta un to iemeslu ir daudz. Jāizvērtē simptomi, cilvēka uzturs, fiziskās aktivitātes, lietotie medikamenti, hroniskās slimības un, ja nepieciešams, jāveic izmeklējumi. D vitamīna jautājums šeit nav universāla atbilde, taču tas var būt nozīmīga kopainas daļa.
Nevis minēt, bet mierīgi noskaidrot
Ja smeldze vai vājums ieilgst, atkārtojas bez skaidra iemesla vai sāk traucēt strādāt, gulēt un kustēties, visgudrāk būtu to pārrunāt ar ārstu. Viņš var izlemt, vai nepieciešams noteikt D vitamīna līmeni un vai ir vērts meklēt citus iemeslus. Tas ir īpaši svarīgi, ja sāpes pēkšņi ļoti pastiprinās, parādās pietūkums, drudzis, nejutīgums, izteikts vājums vai citi jauni simptomi.
Vitamīnu uztura bagātinātājus nevajadzētu lietot pēc principa „jo vairāk, jo labāk“. D vitamīns šķīst taukos, tāpēc arī tā pārpalikums nav nekaitīgs. Atbilstošā deva ir atkarīga no cilvēka veselības stāvokļa, vecuma, uztura, gadalaika un izmeklējumu rezultātiem, tāpēc akli kopēt tuvinieka vai sociālajos tīklos atrastu lietošanas shēmu nav laba doma.
Ikdienā palīdz arī vienkāršas lietas: regulāri, atbilstoši iespējām, atrasties ārā, darba dienas laikā neaizmirst par kustībām, rūpēties par pilnvērtīgu uzturu un miegu. Tas neaizstāj ārstēšanu, kad tā nepieciešama, taču ķermenim nav vajadzīgs viens brīnumains risinājums – tas jūtas labāk, kad vairāki pamatnoteikumi kļūst par ieradumu.
Sāpes nav rakstura vājums un ne vienmēr ir „normāla dzīves daļa“, kas klusi jācieš. Dažkārt ķermenis lūdz nevis vēl vienu kafiju vai pretsāpju tableti, bet skaidrāku atbildi par to, kā tam trūkst. Zems D vitamīna līmenis var būt viens no iemesliem, ko ir vērts pārbaudīt, taču svarīgākais – neatstāt ne sāpes, ne pašsajūtas izmaiņas tikai minējumu ziņā.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.