„Facebook“ un „Instagram“ gaida vēsturiska tiesas prāva: 29 ASV štati apsūdz „Meta“ bērnu uzmanības pārvēršanā miljardu biznesā

Miljoniem ģimeņu šī varētu būt viena no svarīgākajām tehnoloģiju tiesas prāvām daudzu gadu laikā. ASV sākusies plaša lieta pret uzņēmumu „Meta“, kas pārvalda „Facebook“ un „Instagram“, un apsūdzības izskan ārkārtīgi nopietni: 29 štati apgalvo, ka sociālie tīkli tika apzināti izstrādāti tā, lai bērni un pusaudži tajos pavadītu pēc iespējas vairāk laika, bet viņu uzmanība, uzvedība un personas dati kļūtu par peļņas avotu. „Meta“ šīs apsūdzības noliedz.

Tas nav kārtējais strīds par privātumu vai dažu miljonu dolāru naudassodu. Tiesas lēmums var skart pašu sociālo tīklu būtību – bezgalīgu ziņu plūsmas ritināšanu, automātiski atskaņotus videoklipus, „patīk“ sistēmu, pastāvīgus paziņojumus un algoritmus, kas nemitīgi cenšas parādīt vēl vienu ierakstu, vēl vienu videoklipu un vēl vienu iemeslu nolikt tālruni malā. Ja prasītāju argumenti tiks atzīti par pamatotiem, „Facebook“ un „Instagram“ nepilngadīgajiem nākotnē varētu izskatīties pavisam citādi nekā šodien.

Apsūdzība ir vienkārša un ļoti neērta – bērns jānotur pēc iespējas ilgāk

Štatu juristi apgalvo, ka problēma nav tikai tajā, ko bērni redz sociālajos tīklos. Daudz svarīgāks jautājums ir – kā pašas platformas ir izveidotas. Prasībā minēta bezgalīga ritināšana, automātiska videoklipu atskaņošana, algoritmiski ieteikumi, pastāvīgi paziņojumi, „patīk“ atzīmes un izskatu mainoši filtri. Pēc prasītāju teiktā, visa šī sistēma ir izveidota tā, lai lietotājs pēc iespējas biežāk saņemtu ātru atlīdzību un atkal atgrieztos pie ekrāna.

Pieaugušam cilvēkam to jau var būt grūti kontrolēt. Taču lieta izvirza daudz nopietnāku jautājumu: kas notiek, kad šāda sistēma ietekmē bērnu, kura spēja kontrolēt impulsus vēl tikai veidojas? Štatu pārstāvji apgalvo, ka „Meta“ ne tikai zināja, cik spēcīgi tās produkti ietekmē nepilngadīgos, bet arī rīcībā bija iekšēji pētījumi, kas palīdzēja saprast, kā viņu uzmanību noturēt vēl ilgāk.

Tieši šeit lieta kļūst bīstama visam sociālo tīklu biznesa modelim. Ar reklāmām finansēta platforma nopelna vairāk, kad cilvēks tajā pavada vairāk laika. Jo vairāk satura apskatīts, jo vairāk reklāmu iespējams parādīt, savākt vairāk datu un precīzāk prognozēt, kas lietotājam liks apstāties pie nākamā ieraksta. Ja tiesa nolemtu, ka bērnu gadījumā noteikti šāda dizaina elementi bija nelikumīgi, problēma nebūtu tikai viena funkcija – būtu jāpārskata viss mehānisms.

Vēl viena lietas daļa – bērni, kas jaunāki par 13 gadiem

Prasībā runāts arī par bērnu datiem. ASV spēkā esošie likumi bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem, paredz papildu aizsardzību un pieprasa vecāku piekrišanu. Štati apgalvo, ka „Meta“ zināja par miljoniem „Instagram“ lietotāju, kas jaunāki par 13 gadiem, taču izdzēsa tikai daļu šādu kontu. Savukārt uzņēmums apgalvo, ka cīnās ar nepilngadīgo kontiem, ieviesis pusaudžiem paredzētus privātuma ierobežojumus un vecāku kontroles rīkus.

Šī daļa ir īpaši svarīga arī Lietuvas vecākiem. Oficiālais minimālais vecums lietotnē vēl nenozīmē, ka jaunāks bērns to neizmanto. Pietiek ievadīt citu dzimšanas datumu, un vecāki dažkārt par kontu vispār uzzina tikai krietni vēlāk. Tāpēc ar aizliegumu „tev vēl nedrīkst“ realitātē bieži vien nepietiek – vecākiem jāinteresējas, kādas lietotnes bērns izmanto, cik daudz laika tajās pavada un kādu saturu algoritms viņam sāk piedāvāt.

Problēma kļūst vēl sarežģītāka tāpēc, ka atkarībai līdzīga uzvedība ne vienmēr izskatās dramatiska. Bērns var vienkārši arvien biežāk pārbaudīt tālruni, kļūt nervozs, kad tas nolikts malā, doties gulēt arvien vēlāk, grūtāk koncentrēties mācībām vai sākt pastāvīgi salīdzināt savu izskatu un dzīvi ar to, ko redz ekrānā. Viena šāda pazīme vēl neko nepierāda, tomēr kad tālrunis sāk diktēt miegu, noskaņojumu un visu dienas ritmu, to nevajadzētu ignorēt.

Tiesas priekšā pulcējās ģimenes, kurām šī lieta nav abstrakta

Tiesas prāvas sākums bija emocionāls. Pie federālās tiesas ēkas Oklendā pulcējās bērnus un pusaudžus zaudējuši vecāki, turot rokās savu bērnu fotogrāfijas. Viņi sociālo tīklu problēmu vērtē nevis kā tehnoloģisku diskusiju, bet kā personisku traģēdiju. Tomēr pašai tiesai vēl jānosaka, kādu atbildību konkrētos gadījumos var attiecināt uz platformām un kāds kaitējums patiešām var būt ar tām saistīts.

Šī ir ļoti svarīga robeža. Ilgs laiks sociālajā tīklā pats par sevi nepierāda atkarību, tāpat kā garīgās veselības grūtības nevar automātiski izskaidrot ar vienu lietotni. Bērnu emocionālo stāvokli ietekmē daudzi faktori – ģimene, skola, ņirgāšanās, attiecības, bioloģiskie un sociālie faktori. Tieši tāpēc tiesai būs jāatbild nevis uz vienkāršu jautājumu „vai sociālie tīkli ir slikti?“, bet gan uz daudz sarežģītāku – vai uzņēmums zināja par konkrētiem riskiem un vai apzināti izstrādāja produktu tā, lai nepilngadīgie to izmantotu pēc iespējas intensīvāk.

„Meta“ savukārt apgalvo, ka prasītāji izrauj no konteksta iekšējo sarunu fragmentus, bet zinātniskie pētījumi it kā neļauj viennozīmīgi apgalvot, ka sociālie tīkli paši par sevi pasliktina visu jauniešu garīgo veselību. Uzņēmums arī atgādina par jau ieviestajiem pusaudžu kontu aizsardzības pasākumiem un kontroles rīkiem.

Uz galda – ne tikai milzīgi naudassodi

Lietas finansiālais mērogs ir satriecošs. Štatu amatpersonas ir minējušas aptuveni 200 miljardu dolāru iespējamo sankciju apmēru, bet teorētiski aprēķinātās maksimālās summas varētu būt vēl krietni lielākas. Tomēr pat tiesību eksperti uzsver, ka paši lielākie teorētiskie naudassodi ir maz ticams scenārijs.

Daudz svarīgāks varētu būt cits lēmums. Prasītāji vēlas ierobežot noteiktas funkcijas nepilngadīgajiem – tostarp bezgalīgo ritināšanu un dažus „patīk“ mehānismus, ieviest stingrākus laika ierobežojumus un efektīvāk liegt bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem, izmantot platformas. Ja šādas prasības tiktu apmierinātas, pārmaiņas varētu izplatīties arī ārpus ASV robežām, jo globāli strādājošiem tehnoloģiju uzņēmumiem bieži vien ir vienkāršāk mainīt visu produkta arhitektūru, nekā uzturēt daudzas pilnīgi atšķirīgas sistēmas atsevišķos tirgos.

Tiesā būtu jāliecina arī pašam Markam Zakerbergam. Viņš šajā lietā nav personīgi apsūdzētais, tomēr tiks vērtēts, ko „Meta“ vadība zināja par savu iekšējo pētījumu rezultātiem un kā tas saskanēja ar uzņēmuma publiskajiem paziņojumiem.

Lietuvas vecākiem nav jāgaida tiesas lēmums

Kamēr ASV juristi skaidro, kur beidzas tehnoloģiju uzņēmuma atbildība un sākas lietotāja izvēle, ģimenēm lēmumi jāpieņem jau tagad. Pirmajam solim nav obligāti jābūt tālruņa atņemšanai vai pilnīgam „Instagram“ aizliegumam. Bieži vien lietderīgāk ir aplūkot konkrētos ieradumus: vai tālrunis dodas uz gultu, vai paziņojumi ir ieslēgti visu nakti, cik daudz laika bērns katru dienu pavada lietotnēs un vai spēj tās nolikt malā bez konflikta.

Tāpat ir vērts runāt par to, kā darbojas algoritmi. Bērnam ir svarīgi saprast, ka bezgalīgā videoklipu plūsma nav nejauša – sistēma mācās, pie kā viņš apstājas, ko noskatās vēlreiz un kas viņu atgriež lietotnē. Tā nav tikai „vāja griba“. Aiz ekrāna darbojas ļoti sarežģīta sistēma, kuras mērķis ir noturēt uzmanību.

Tieši tāpēc ASV sākusies lieta var kļūt daudz lielāka par kārtējo tehnoloģiju uzņēmuma tiesisko strīdu. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados tiesas un regulatori mainīja attieksmi pret tabakas nozari, kad sāka jautāt ne tikai to, kāpēc cilvēki smēķē, bet arī ko ražotāji zināja par savu produktu un kā viņi to reklamēja. Tagad līdzīgs jautājums tiek uzdots sociālo tīklu milžiem.

Ja tiesa atbalstīs štatu galvenos argumentus, „Meta“ var nākties mainīt nevis kosmētiskus privātuma iestatījumus, bet gan to, kas daudzus gadus padarīja „Facebook“ un „Instagram“ tik saistošus. Un tad pirmo reizi nopietni var tikt pārskatīts ļoti neērts tehnoloģiju laikmeta noteikums: vai bērna uzmanība vispār var būt biznesa modelis.