Jaunas biznesa ēkas būvētājiem – jauna realitāte: saules elektrostacija vairs nebūs „skaists papildinājums“, bet gan projekta daļa

Biznesa ēka vairs nebūs tikai sienas, logi, automašīnu stāvvieta un apkures sistēma. Tuvojoties jaunajām Eiropas Savienības prasībām, nekustamo īpašumu attīstītājiem, uzņēmumiem un projektētājiem arvien biežāk būs jādomā vēl par vienu lietu – kur un kā ēkā tiks integrēta saules elektrostacija.

Tas nozīmē, ka saules moduļi uz jumta pamazām pārstāj būt tikai uzņēmuma tēla vai ietaupījumu risinājums. Jaunām publiskām un nedzīvojamām ēkām, kuru lietderīgā platība pārsniedz 250 kv. m, ES noteikumi paredz saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu, ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli iespējams. Eiropas Komisija arī skaidro, ka prasība attiecas uz subjektiem, kas būvē jaunu biznesa ēku, ja būvatļaujas pieteikums iesniegts no 2027. gada 1. janvāra.

Kāpēc tas ir svarīgi jau tagad

No pirmā acu uzmetiena 2027. gads vēl var šķist tālu. Taču būvniecības nozarē tas ir gandrīz rītdiena. Biznesa ēka nerodas dažu mēnešu laikā: nepieciešams zemesgabals, projektēšana, atļaujas, būvuzņēmēji, finansējums, tīkla nosacījumi, jumta konstrukciju risinājumi, elektrības pieslēgums un daudzas detaļas, kas vēlāk var kļūt ļoti dārgas.

Ja saules elektrostacija tiek atcerēta tikai tad, kad ēka jau stāv, sākas nepatīkama ķēde. Jumts var būt nepareizi orientēts, uz tā var būt pārāk daudz iekārtu, konstrukcijas var nebūt sagatavotas papildu slodzei, bet elektrības pieslēgums – neērts ražošanai vai pašpatēriņam. Tad risinājums, kam vajadzēja samazināt izmaksas, kļūst par galvassāpēm.

Tāpēc jaunā realitāte ir vienkārša: saules elektrostacija jāplāno nevis pēc būvniecības, bet kopā ar ēkas projektu.

Ko tas nozīmē birojiem, noliktavām un tirdzniecības ēkām

Lielākās pārmaiņas izjutīs tie, kas būvē jaunus birojus, tirdzniecības, loģistikas, pakalpojumu, ražošanas vai citus komerciālus objektus. Šādiem objektiem bieži ir lieli jumti, bet dienas laikā tie patērē diezgan daudz elektroenerģijas – apgaismojumam, ventilācijai, dzesēšanai, serveru telpām, iekārtām, elektromobiļu uzlādei.

Tas nozīmē, ka saules elektrostacija var būt ne tikai formāla prasība, bet arī praktisks risinājums. Jo vairāk saražotās elektroenerģijas tiek patērēts uz vietas, jo skaidrāka ir ekonomiskā loģika. Īpaši tur, kur ēka aktīvi darbojas dienas laikā – tad ražošana un patēriņš dabiski sakrīt.

Tomēr ne katra ēka automātiski kļūs par ideālu saules enerģijas objektu. Būs jāizvērtē jumta platība, ēnojums, konstrukcijas, elektroenerģijas pieprasījums, pieslēgšanās elektrotīklam iespējas un tas, vai elektrostacija patiešām var darboties efektīvi. Tieši tāpēc ES formulējumā tiek atstāts svarīgs nosacījums – kad uzstādīšana ir piemērota un iespējama.

Svarīgākā kļūda – atstāt šo jautājumu uz beigām

Uzņēmumiem ir svarīgi saprast: saules elektrostacija nav tikai daži moduļi uz jumta. Tā ir visas ēkas enerģētiskās loģikas daļa. Tā ir saistīta ar elektrības pieslēgumu, patēriņa grafiku, apkures un dzesēšanas risinājumiem, elektromobiļu uzlādes stacijām, iespējamām baterijām, nomnieku uzskaiti un pat ēkas vadības sistēmu.

Ja ēka tiks iznomāta vairākiem uzņēmumiem, jau iepriekš būs jādomā, kā tiks sadalīta saražotā elektroenerģija. Vai tā samazinās koplietošanas telpu izmaksas? Vai tā tiks izmantota konkrētu nomnieku vajadzībām? Vai tā tiks uzkrāta? Vai elektroenerģijas pārpalikums tiks nodots elektrotīklā? Šie jautājumi izklausās tehniski, bet vēlāk tie kļūst finansiāli.

Nekustamo īpašumu attīstītājiem tas nozīmē, ka enerģētikas konsultantiem un saules elektrostaciju speciālistiem arvien biežāk būs jāparādās pie projektēšanas galda jau agrīnā stadijā, nevis tad, kad objekts jau tiek gatavots nodošanai.

Pārmaiņas skars arī vecākas komerciālās ēkas

Jaunu ēku noteikumi ir tikai viena daļa. ES direktīvā paredzēts, ka saules enerģijas iekārtas būs jāuzstāda arī noteiktās esošās nedzīvojamās ēkās, ja tās ir lielākas par 500 kv. m un ja tiek veikta kapitālā renovācija, jumta darbi vai uzstādīta ēkas tehniskā sistēma, kurai nepieciešama administratīvā atļauja. Šis posms paredzēts līdz 2027. gada beigām.

Tas nozīmē, ka saules enerģētikas jautājums ir aktuāls ne tikai tiem, kuri šodien projektē jaunu ēku no nulles. Tas kļūs svarīgs arī uzņēmumiem, kas plāno atjaunot vecu noliktavu, administratīvo ēku, tirdzniecības objektu vai ražotni.

Ja tik un tā tiek remontēts jumts, mainītas inženiersistēmas vai notiek plašāka renovācija, var nākties izvērtēt arī saules elektrostacijas iespēju. Šāda pieeja ir loģiska: ja ēka jau tiek atjaunota, enerģētiskajiem risinājumiem nevajadzētu palikt malā.

Lietuva jau pārnes šo virzienu savos tiesību aktos

Lietuvas Vides ministrija ir paziņojusi, ka Būvniecības likums papildināts ar Ēku energoefektivitātes direktīvas noteikumiem. Starp svarīgākajām pārmaiņām ir pāreja uz pilnībā bezemisiju ēku standartu: valsts un pašvaldību iestāžu, institūciju un uzņēmumu jaunajām ēkām no 2028. gada 1. janvāra būs jābūt pilnībā bezemisiju ēkām, bet no 2030. gada šī prasība tiks piemērota visām jaunajām ēkām.

Tas parāda kopējo virzienu: nākotnē ēkām būs ne tikai jāpatērē mazāk enerģijas, bet arī arvien vairāk tās jāražo pašām vai jāizmanto no tīriem avotiem. Saules elektrostacijas šeit kļūst par vienu no redzamākajiem risinājumiem, jo jumtus, fasādes un automašīnu stāvvietas var izmantot ne tikai kā pasīvas virsmas, bet arī kā enerģijas ražošanas vietas.

Kas būvētājiem būtu jādara jau tagad

Uzņēmumam, kas plāno jaunu ēku, nevajadzētu gaidīt līdz pēdējam brīdim. Vispirms būtu jāizvērtē, vai jumts būs piemērots saules moduļiem: vai to neaizēnos blakus esošās ēkas, vai uz tā nebūs pārāk daudz iekārtu, vai konstrukcijas būs paredzētas papildu slodzei, vai kabeļu trase līdz elektrosadnēm būs ērta.

Svarīgi arī iepriekš aprēķināt reālo elektroenerģijas patēriņu. Saules elektrostacija ir visefektīvākā tad, kad tās ražošana atbilst ēkas vajadzībām. Ja objekts dienas laikā patērē daudz elektroenerģijas, risinājums var būt īpaši izdevīgs. Ja lielākais pieprasījums ir vakarā vai naktī, var nākties domāt par uzkrāšanu, citu jaudas lielumu vai elastīgāku patēriņa pārvaldību.

Vēl viens jautājums ir elektromobiļu uzlāde. Arvien vairāk biznesa ēku plāno uzlādes vietas darbiniekiem, klientiem vai transportlīdzekļu parkam. Šādā gadījumā saules elektrostacija var kļūt par plašākas enerģētiskās sistēmas daļu, nevis atsevišķu papildinājumu.

Saules elektrostacija kļūs par parastu projekta jautājumu

Līdz šim saules elektrostacija bieži tika pasniegta kā progresīvs risinājums: uzņēmums investē, samazina rēķinus, uzlabo tēlu, demonstrē ilgtspējas virzienu. Taču tuvākajos gados biznesa ēku tirgū tas kļūs daudz ikdienišķāk.

Projektētāji vairs nejautās: „Vai jūs vēlēsieties saules elektrostaciju?”, bet gan: „Kur mēs to paredzam?” Investori aprēķinās ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī ilgtermiņa enerģijas izmaksas. Nomnieki arvien biežāk interesēsies, cik ēka ir energoefektīva un vai tajā tiek izmantota uz vietas saražota elektroenerģija.

Tāpēc tiem, kas būvē jaunu biznesa ēku, vēsts ir skaidra: no 2027. gada saules elektrostacija vairs nebūs pēdējā brīža ideja. Tā kļūs par vienu no jautājumiem, kas būs jārisina pašā sākumā – kopā ar jumtu, elektrības pieslēgumu, ventilāciju, automašīnu stāvvietu un ēkas turpmāko ekspluatāciju.