Septembrī ģimenes budžetu izsit no līdzsvara nevis burtnīcas: vecāki atklāja, kur veidojas lielākie izdevumi

„Burtnīcas jau esam nopirkuši, bet tas ir tikai sākums,” – šāda frāze augustā un septembrī izskan ne vienā vien mājā. Uz virtuves galda vēl guļ pirkumu čeki, telefonā mirgo paziņojumi no skolas grupas, bet bērns jau atgādina, ka vecais sporta tērps vairs neder. No malas šķiet, ka lielākajām septembra galvassāpēm vajadzētu būt darba burtnīcām, zīmuļiem un mugursomai. Tomēr daudzām ģimenēm tieši šie izdevumi veido mazāko daļu no visa mēneša budžeta.

Septembris pienāk pēc vasaras, kad nauda bieži vien jau ir iztērēta ceļojumiem, nometnēm, remontam vai vienkārši ikdienas priekiem. Tad vienlaikus sakrājas vairāki maksājumi: skolai, pulciņiem, apģērbam, transportam, pārtikai. Katrs atsevišķi var šķist izturams, taču, salikti vienā mēnesī, tie ātri maina ģimenes plānus.

Lielākās neērtības rada tas, ka šie izdevumi ne vienmēr ir iepriekš redzami. Sarakstu ar nepieciešamajiem piederumiem var izlasīt un aprēķināt, bet izaugušam bērnam, jaunam dienas režīmam un papildu nodarbībām nākas „iegādāties” vietu jau mācību gada sākumā. Tāpēc septembrī daudzi vecāki rēķina nevis to, cik maksāja viena burtnīca, bet gan to, cik maksā visa bērna atgriešanās ritmā.

Visdārgākais bieži vien ir nevis skolas prece, bet tas, no kā bērns vasarā vairs nav izaudzis

Apģērbs un apavi daudzās ģimenēs kļūst par pirmo lielo septembra pirkumu. Vasara bērns var pēkšņi izaugt, un pērnā gada bikses beigties pie ikriem, apavi spiest, jakas piedurknes izrādīties par īsām. Vajag nevis vienu lietu: ikdienas apģērbu, sporta apavus, apģērbu sporta stundām, maiņas drēbes, dažkārt arī siltāku apģērbu, jo rudens Lietuvā ilgi negaida.

Šajā vietā čeka summa aug nemanāmi. Vecāki reti pērk tikai tāpēc, lai atjaunotu garderobi – biežāk nākas aizstāt to, kas kļuvis nederīgs vai nolietojies. Īpaši grūti ir ģimenēm, kurās aug vairāki līdzīga vecuma bērni: vienam vajag apavus, otram jaku, trešajam jau nepieciešama lielāka mugursoma. Pat meklējot atlaides, salīdzinot cenas vai pārņemot labas lietas no tuviniekiem, no visa izvairīties neizdodas.

Apģērbam pievienojas arī mazāki, bet neizbēgami pirkumi. Sporta soma, ūdens pudele, pusdienu kārbiņa, maiņas apavi klasei, skapīša piederumi – neviens no tiem pats par sevi nešķiet liktenīgs. Tomēr septembra sākumā ģimenes budžets jau ir jūtīgs, tāpēc pat daži papildu priekšmeti sāk kaitināt nevis savas cenas dēļ, bet gan pastāvīgās sajūtas dēļ, ka saraksts nekad nebeidzas.

Pulciņi sākas ātri, bet to cena paliek visam gadam

Vēl viena liela septembra izdevumu pozīcija ir ārpusskolas aktivitātes. Bērns vēlas atgriezties peldēšanā, futbolā, dejās, mākslā vai robotikā, bet vecākiem ir grūti pateikt „nē”, īpaši, ja pulciņš viņam patīk un palīdz atrast savu vietu. Problēma nav tajā, ka viena nodarbība noteikti maksā nepanesami daudz. Problēma rodas tad, kad maksa kļūst par regulārām saistībām un tai pievienojas apģērbs, inventārs, sacensības, priekšnesumi vai braucieni.

Septembrī ģimenes nereti vēl tikai mēģina saplānot, kas īsti ietilps nedēļā. Viens bērns vēlas divas aktivitātes, cits pēc dažām nodarbībām saprot, ka izvēlējies ne to, ko gaidīja. Taču pirmie maksājumi, reģistrācijas vai nepieciešamās lietas bieži vien jau ir nokārtotas. Vecākiem jārisina ne tikai finansiāls, bet arī emocionāls jautājums: kā nepārslogot bērnu, bet vienlaikus neatņemt viņam iespēju izmēģināt to, kas varbūt kļūs par svarīgu viņa dzīves daļu.

Dažādās ģimenēs šī spriedze izskatās atšķirīgi. Tiem, kuri strādā garas stundas, pulciņš dažkārt ir arī drošs risinājums, kur bērns uzturas līdz vakaram, tāpēc atteikties no tā nav nemaz tik vienkārši. Mazākās pilsētās izvēles iespēju var būt mazāk, bet braukšana uz citur notiekošām aktivitātēm maksā vēl vairāk laika un degvielas. Arī vecvecākiem, kuri palīdz pieskatīt mazbērnus, septembris maina ierasto ritmu: jāpaspēj paņemt bērns, jāgaida treniņa beigas, dažkārt jāaizved viņš pāri visai pilsētai.

Rugsėjį šeimos biudžetą išbalansuoja ne sąsiuviniai: tėvai atskleidė, kur susidaro didžiausios išlaidosAttēls: Pexels / olia danilevich

Ceļš uz skolu un pārtika ik dienu atgādina par sevi

Ir izdevumi, kurus septembra sākumā neviens skaļi nesauc par „skolas izdevumiem”, lai gan tie rodas tieši skolas dēļ. Viens no tiem ir ceļš. Ģimenei, kas dzīvo tālāk no izglītības iestādes, sākas rīta maršruti ar automašīnu, sabiedriskā transporta biļetes, papildu degvielas izmaksas, rūpes par autostāvvietu. Ja mājās vairāki bērni mācās dažādās vietās vai stundas un pulciņi beidzas dažādos laikos, loģistika kļūst gandrīz par otru darbu.

Vēl viena pastāvīga izdevumu pozīcija ir pārtika. Daži bērni ēd skolā, citiem jāieliek uzkodas un pusdienas, bet vēl citi pēc stundām dodas uzreiz uz treniņu, tāpēc mājās atgriežas tikai vakarā. Vecāki vēlas, lai bērns nebūtu izsalcis, bet pilnvērtīgas maltītes ielikšana kārbiņā katru dienu nozīmē gan papildu izdevumus, gan papildu rīta darbu. Tieši šādi ikdienā atkārtojošies pirkumi mēneša beigās dažkārt pārsteidz vairāk nekā vienreizējā mugursomas cena.

Te parādās arī nevienlīdzības sajūta, ko vecāki bieži cenšas noklusēt. Vienai ģimenei papildu maksa vai jauns sporta tērps būs nepatīkams, bet atrisināms jautājums. Citai tas nozīmēs lēmumu atlikt citu pirkumu, atteikties no plānotā nedēļas nogales izbrauciena vai lūgt palīdzību. Bērni ne vienmēr redz visus aprēķinus, tomēr ļoti ātri sajūt, kad mājās katrs lūgums sāk radīt spriedzi.

Ne visu var saplānot, bet daļu spiediena var mazināt

Vecākiem palīdz nevis mēģinājums septembra sākumā nopirkt visu uzreiz, bet skaidra nošķiršana, kas nepieciešams šodien un kas var pagaidīt nedēļu vai divas. Skolai nepieciešamajām lietām, piemērotiem apaviem un apģērbam nevajadzētu pārvērsties sacensībās, kurš pirmais iegādāsies visu sarakstu. Dažas vajadzības kļūst skaidras tikai pēc stundu sākuma, tāpēc ir vērts budžetā atstāt nedaudz vietas tam, ko iepriekš nav iespējams paredzēt.

Noder arī vienkārša saruna ar bērnu. Nevis par to, ka „viss ir pārāk dārgs”, bet par izvēlēm: kur patiešām vajadzīga jauna lieta, ko vēl vienu sezonu var izmantot, kā arī cik pulciņos šogad reāli gribas un izdosies piedalīties. Šāda saruna palīdz bērnam saprast, ka ģimenes nauda nerodas pati no sevis, tomēr viņa vēlmes netiek izsmietas vai ignorētas. Dažkārt svarīgākais nav atteikties no visa, bet izvēlēties vienu aktivitāti, kas patiešām sagādā prieku.

Arī skolām, pulciņu organizētājiem un pakalpojumu sniedzējiem septembris nedrīkstētu būt tikai informācijas nosūtīšanas laiks. Jo agrāk ģimene uzzina par nepieciešamajiem piederumiem, plānotajiem maksājumiem vai papildu apģērbu, jo mazāk stresa paliek augusta pēdējai nedēļai. Darbinieki bieži vien tikai īsteno noteikto kārtību, bet uzņēmējdarbība rēķina savas izmaksas, tomēr cilvēkam ir svarīgi vismaz just, ka viņa laiks un nauda tiek respektēti.

Septembris izsit ģimenes budžetu no līdzsvara nevis tāpēc, ka vecāki aizmirst nopirkt burtnīcas. Tas notiek tāpēc, ka vienlaikus sākas visa bērna ikdienas dzīve – no rīta ceļa līdz vakara treniņam. Un, kad šos izdevumus izdodas ieraudzīt nevis kā atsevišķus čekus, bet kā vienu kopainu, rodas ne tikai lielāka kontrole, bet arī mazāka vainas sajūta par to, ka visu uzreiz nopirkt vai nodrošināt vienkārši neizdodas.