Gruzijā izcēlies pretīgs skandāls par Krievijas tūristiem: internetā izplatās stāsti par urīnu hinkāļos

Sociālajos tīklos izcēlies vēl viens skandāls, kas saistīts ar Krievijas tūristiem Gruzijā. Šoreiz runa nav par kautiņiem viesnīcā vai konfliktiem kūrortos, bet gan par anonīmiem ierakstiem, kuros stāstīti šokējoši stāsti par iespējamu atriebību Krievijas ceļotājiem restorānos, viesnīcās un ekskursijās.

Platformā „X”, kas iepriekš bija pazīstama kā „Twitter”, sāka izplatīties ieraksti, kuru autori uzdodas par bijušajiem Gruzijas viesmīlības nozares darbiniekiem. Viņi apgalvo, ka esot apzināti slikti izturējušies pret Krievijas tūristiem: bojājuši ēdienu, netīrījuši numurus, mainījuši apkalpošanas standartus vai pat apzināti radījuši bīstamas situācijas ekskursiju laikā.

Tomēr svarīgākais šajā stāstā ir nevis paši stāsti, bet gan to uzticamība. Pagaidām nav iesniegtas nekādas oficiālas izmeklēšanas, dokumenti, apstiprinātas cietušo liecības vai konkrēti pierādījumi, ka šādas lietas patiešām notikušas. Tas nozīmē, ka šie ieraksti jāvērtē ļoti piesardzīgi – kā neapstiprināti anonīmi apgalvojumi, nevis kā pierādīti fakti.

Jo īpaši tādēļ, ka Gruzija pēdējo nedēļu laikā jau bija nonākusi Krievijas informatīvās telpas uzmanības centrā pēc incidenta Kahiētijā, kad konflikts viesnīcā starp kāzu dalībniekiem un krievvalodīgām tūristēm pārauga plašākā diskusijā par rusofobiju, provokācijām un informatīvo karu. Par šo incidentu rakstīja gan neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, gan Krievijas kanāli, turklāt paša konflikta versijas atšķīrās.

Anonīmas „atzīšanās” kļuva par vīrusu skandālu

Diskusija sākās ar vienu ierakstu, kurā anonīms lietotājs it kā lielījās, ka apzināti sabojājis ēdienu Krievijas klientiem Tbilisi restorānā. Drīz vien parādījās arī vairāk līdzīgu stāstu. Vieni apgalvoja, ka virtuvē apzināti rīkojušies nehigiēniski, citi stāstīja par it kā nemainītu gultasveļu viesnīcās, bet vēl citi – par apzināti sabojātām ekskursijām krievvalodīgām grupām.

Daži ieraksti bija īpaši pretīgi un bija paredzēti, lai izraisītu spēcīgu emocionālu reakciju. Tajos tika pieminēti hinkāļi, hačapuri, viesnīcu numuri un citas lietas, kas parastam ceļotājam uzreiz izraisa riebumu un satraukumu. Tieši tāpēc šādi stāsti sociālajos tīklos izplatās ļoti ātri – tie šokē, izraisa sašutumu un mudina dalīties.

Tomēr tieši šeit slēpjas lielākā problēma. Anonīms ieraksts sociālajā tīklā vēl nav pierādījums. Cilvēks var uzdoties par bijušo restorāna darbinieku, gidu vai viesnīcas administratori, taču bez pārbaudes nav iespējams zināt, vai viņš tur patiešām strādājis vai arī stāsts nav izdomāts, pārspīlēts vai apzināti radīts informatīvai provokācijai.

Šādi stāsti ir ļoti ērti propagandai. Tie ļauj izveidot vienkāršu un emocionāli spēcīgu vēstījumu: it kā Krievijas tūristi Gruzijā tiek ienīsti, pazemoti un pat fiziski vai higiēniski apdraudēti. Pat ja pierādījumu nav, pats skandāls jau sāk ietekmēt cilvēku viedokli.

Krievijas plašsaziņas līdzekļi nekavējoties izmantoja jutīgāko aspektu

Krievijas plašsaziņas līdzekļu kanāli sāka izmantot šo tematu kā vēl vienu argumentu tam, ka Krievijas tūristiem Gruzijā it kā varētu būt nedroši. Šāds virziens ir īpaši ērts pēc nesen plaši apspriestā incidenta Kahiētijā, kad konflikts viesnīcā nekavējoties tika pasniegts kā strīds par krievu valodu, Gruzijas attieksmi pret krieviem un tūristu drošību.

Šāds informatīvais fons ļauj jebkuru jaunu stāstu pārvērst par daļu no plašāka vēstījuma. Ja sociālajos tīklos parādās anonīms ieraksts par it kā sabojātu ēdienu, tas vairs neizskatās pēc atsevišķas baumas. Tas uzreiz tiek piesaistīts plašākai tēmai: „Gruzija it kā atriebjas krieviem”, „krievi tur nav vēlami”, „tūristiem draud briesmas”.

Vienlaikus tiek atgādināts arī ekonomiskais arguments. Krievijas kanāli bieži uzsver, ka Krievijas tūristi Gruzijai nes lielus ienākumus, tāpēc jebkāda naidīga attieksme pret viņiem it kā kaitētu pašai Gruzijai. Tādējādi emocionāls skandāls tiek sajaukts ar ekonomisku spiedienu: ja krievi nebrauks, Gruzija it kā zaudēs naudu.

Tomēr šādā situācijā vissvarīgākais ir nošķirt divas lietas. Viena lieta ir reāli, oficiāli izmeklēti incidenti. Otra – anonīmi sociālo tīklu stāsti, kurus neviens nav apstiprinājis. Tieši pēdējie visbiežāk kļūst par visizdevīgāko materiālu informatīvām manipulācijām.

Kāpēc šādi stāsti izplatās tik ātri

Šis skandāls iedarbojas tāpēc, ka tas skar ļoti jutīgu jomu – pārtiku, higiēnu un ceļojumu drošību. Cilvēks var mierīgāk uztvert politiskus strīdus, taču, kad runa pievēršas tam, ko viņš ēd restorānā, kādā gultasveļā guļ vai vai var uzticēties gidam, reakcija kļūst daudz personiskāka.

Tieši tāpēc šādi stāsti, pat ja tie nav apstiprināti, būtiski ietekmē cilvēkus. Tie ne tikai izraisa riebumu, bet arī ļauj lasītājam iztēloties sevi šādā situācijā. Ja cilvēks plāno ceļojumu, šāds ieraksts var likt viņam šaubīties, pat ja reālu pierādījumu nav.

Sociālie tīkli šeit darbojas kā paātrinātājs. Jo vairāk stāsts šokē, jo ātrāk tas izplatās. Jo biedējošāka detaļa, jo vairāk komentāru. Bet, kad diskusijā iesaistās propagandas kanāli, vienkārša bauma dažu stundu laikā var pārvērsties par starptautisku skandālu.

Ne velti informatīvie konflikti bieži balstās nevis sausos faktos, bet emocijās. Dusmas, riebums, bailes un pazemojuma sajūta iedarbojas spēcīgāk nekā gari skaidrojumi. Tāpēc neapstiprināti stāsti par ēdiena bojāšanu vai sliktu izturēšanos pret tūristiem kļūst par īpaši ērtu materiālu tiem, kuri vēlas kurināt naidīgumu.

Ko patiesībā tagad var apgalvot

Pašlaik piesardzīgi var apgalvot tikai to, ka sociālajos tīklos izplatās neapstiprināti anonīmi stāsti par iespējamu naidīgu izturēšanos pret Krievijas tūristiem Gruzijā. Tie izraisījuši lielu rezonansi, tos aktīvi izmanto Krievijas informatīvie kanāli, taču publiski pieejamu uzticamu pierādījumu tam, ka aprakstītie konkrētie gadījumi patiešām notikuši, nav.

Tas nenozīmē, ka Gruzijā nevarētu būt atsevišķi konflikti starp vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem. Pēdējā laikā publiskajā telpā šāda spriedze patiešām ir bijusi, bet incidents Kahiētijā parādīja, cik ātri vietējs konflikts var pārvērsties ģeopolitiskā stāstā. Dažādas puses šo notikumu skaidroja atšķirīgi: vieni runāja par rusofobiju, citi – par provokācijām un tūristu nepiedienīgu uzvedību.

Tomēr tieši tāpēc jaunās sociālo tīklu „atzīšanās” jāvērtē vēl piesardzīgāk. Kad tēma jau ir nokaitēta, jebkurš šokējošs stāsts kļūst par ieroci. Tas var būt patiess, pārspīlēts, izdomāts vai īpaši izplatīts, lai vēl vairāk sanaidotu sabiedrības.

Ceļojumu drošība, pārtikas higiēna un tūristu apkalpošana ir nopietnas tēmas. Ja šādas lietas patiešām notiktu, tās būtu oficiāli jāizmeklē, norādot konkrētus restorānus, viesnīcas, darbiniekus, datumus un cietušos. Kamēr tā nav, anonīmi ieraksti paliek nevis pierādījumiem, bet gan sociālo tīklu skandāla daļai.

Šis stāsts vēlreiz atgādina vienkāršu likumu: jo pretīgāka un emocionālāka ir ziņa, jo piesardzīgāk tā jāvērtē. Īpaši tad, ja tā ideāli iederas propagandas vēstījumā.

Avots: cursorinfo.co.il