Kāpēc dzinējs sāk dedzināt eļļu: 5 biežākie iemesli un ar ko sākt pārbaudi

No rīta zem automašīnas ir sauss, dzinējs darbojas it kā ierasti, tomēr, atverot motora pārsegu, eļļas mērstienis atkal rāda mazāk nekā pirms dažām nedēļām. Vadītājs pielej nedaudz eļļas, apsola sev “sekot līdzi” un turpina braukt. Taču, kad tas pats atkārtojas pēc katra garāka brauciena, satraukums jau ir pilnīgi pamatots.

Eļļas patēriņš ne vienmēr nozīmē, ka dzinējam atlicis neilgs mūžs. Dažkārt problēmu var pamanīt un sākt risināt vēl pirms dārga remonta. Svarīgākais – nesajaukt īstu eļļas dedzināšanu ar vienkāršu noplūdi un nesākt detaļas mainīt uz labu laimi.

Daudzi vadītāji dusmojas ne tikai par izdevumiem eļļai. Visvairāk kaitina neziņa: vai vēl var mierīgi braukt, vai katrs pielietais litrs tikai atliek lielākas problēmas rašanos? Atbildi parasti sniedz nevis viena detaļa, bet vairākas skaidras pazīmes, kuras ir vērts pārbaudīt secīgi.

Vispirms jāpārliecinās, kur pazūd šī eļļa

Izteiciens “dzinējs dedzina eļļu” bieži tiek lietots, tiklīdz pamanīts, ka līmenis mērstienī krītas. Taču eļļa var arī iztecēt: caur vārstu vāka blīvi, eļļas filtra vietu, karteri, blīvslēgiem vai citiem savienojumiem. Uz vecāka automobiļa dzinēja nedaudz putekļu un taukainu nosēdumu vēl nenozīmē katastrofu, taču svaigas, mitras eļļas pēdas ir signāls, kuru nevajadzētu ignorēt.

Pārbaudi vērts sākt vienkārši: novietot automobili tajā pašā līdzenajā vietā, eļļas līmeni mērīt līdzīgos apstākļos un pierakstīt nobraukumu. Viens nejaušs mērījums neko daudz nepasaka, bet vairāki mērījumi pēc atšķirīgiem maršrutiem jau ļauj saskatīt tendenci. Ja zem dzinēja parādās plankumi, pēc brauciena jūtama eļļas smaka vai redzamas mitras dzinēja malas, pirmajām aizdomām vajadzētu būt tieši par noplūdi.

Svarīga ir arī servisa perspektīva. Meistaram ir daudz vieglāk atrast bojājumu, ja vadītājs var pateikt, cik daudz eļļas pielējis un kādā nobraukumā, nevis tikai teikt: “šķiet, ka ātri samazinās”. Dažkārt pietiek novērst nesarežģītu noplūdi, un bailes no dzinēja kapitālā remonta pazūd.

Zili dūmi bieži norāda uz cilindriem un virzuļu gredzeniem

Ja eļļa ārpusē nav redzama, tā var nonākt sadegšanas kamerā un sadegt kopā ar degvielu. Viens no biežākajiem iemesliem ir nodiluši vai aizsērējuši virzuļu gredzeni. Tiem būtu jāatdala sadegšanas kamera no eļļas, kas atrodas uz cilindru sieniņām, taču laika gaitā tie vairs tik labi nepilda savu uzdevumu.

Tad no izplūdes var parādīties zilgani vai pelēcīgi zili dūmi, īpaši spēcīgāk nospiežot akseleratora pedāli. Dažkārt automobilis var sliktāk vilkt, bet aizdedzes sveces vai izplūdes sistēmas detaļas ar laiku pārklājas ar sadegšanas atliekām. Tomēr diagnozei nepietiek tikai ar dūmu krāsu: līdzīgi var izpausties arī citas problēmas, tāpēc lēmumu vajadzētu apstiprināt pārbaudē servisā.

Šī problēma biežāk biedē vecāku automobiļu īpašniekus, taču tā nav tikai vecuma problēma. Īsi maršruti, ilgstoša braukšana ar neuzsilušu dzinēju, pārāk reti eļļas maiņas intervāli vai pastāvīga liela slodze var veicināt nelabvēlīgus apstākļus dzinēja iekšienē. Ģimenei, kas ar automobili galvenokārt ved bērnus dažus kilometrus līdz bērnudārzam vai veikalam, šāda lietošana var būt pavisam citāda nekā cilvēkam, kurš ik dienu veic garu piepilsētas ceļu.

Kāpēc dzinējs sāk dedzināt eļļu: 5 biežākie iemesli un ar ko sākt pārbaudiAttēls: Pexels / Gustavo Fring

Vārstu blīvslēgi un turbīna var ilgāk slēpt problēmu

Otrs biežais iekšējais iemesls ir sacietējuši vai nodiluši vārstu kātu blīvslēgi. Caur tiem eļļa var nonākt tur, kur tai nevajadzētu būt, bet dūmi dažkārt kļūst pamanāmāki pēc ilgākas stāvēšanas, iedarbinot dzinēju vai atkal nospiežot akseleratora pedāli pēc ripošanas ar dzinēju. Vadītājam tas var šķist neregulāri un tāpēc ne tik bīstami, tomēr arī šādā gadījumā eļļas līmenis var pastāvīgi samazināties.

Automobiļos ar turbokompresoru noteikti jānovērtē arī turbīna un ar to saistītie gaisa ieplūdes kanāli. Turbīna darbojas sarežģītos apstākļos, un tās bojājums vai eļļas noplūde var ļaut eļļai nonākt ieplūdes vai izplūdes pusē. Tas nav bojājums, kuru būtu vērts mēģināt noteikt tikai pēc forumu fotogrāfijām vai paziņas minējuma.

Cilvēkam, kurš automobili izmanto darbam un nevar to uz ilgu laiku atstāt servisā, dabiski gribas tikai pieliet eļļu un turpināt braukt. Tomēr ar turbīnu saistīto pazīmju ignorēšana var izmaksāt vairāk nekā savlaicīga pārbaude. No otras puses, arī servisam nevajadzētu steigties piedāvāt dārgāko risinājumu, kamēr nav pārbaudīti vienkāršāki skaidrojumi: noplūdes, ventilācija, ieplūdes sistēma un reālais patēriņš.

Dažkārt vainīgs nav dzinēja “vecums”, bet ventilācija un neatbilstoša eļļa

Piektais biežais iemesls ir kartera ventilācijas sistēmas darbības traucējumi. Vienkārši sakot, dzinēja iekšienē radušās gāzes ir pareizi jānovada, bet, ja ventilācija nedarbojas, kā vajadzētu, var palielināties spiediens un eļļa var tikt iesūkta ieplūdes sistēmā. No malas tas dažkārt izskatās pēc nopietna mehāniska nodiluma, lai gan jāsāk ar daudz vienkāršākas sistēmas pārbaudi.

Eļļas patēriņu var veicināt arī nepareizi izvēlēta eļļa, tās viskozitāte vai pārāk ilgi maiņas intervāli. Tas nenozīmē, ka biezāka eļļa automātiski atrisinās jebkuru problēmu. Patvaļīgi mainot eļļas veidu, var tikai nomaskēt pazīmi, nevis izprast tās cēloni, tāpēc visdrošāk ir ievērot automobiļa ražotāja prasības un uzticama meistara ieteikumus.

Vadītājs var veikt vairākas noderīgas lietas vēl pirms apmeklējuma servisā: regulāri pārbaudīt līmeni, neslogot dzinēju, ja eļļas ir maz, un nekavēties, ja sāk parādīties dūmi, smaka vai brīdinājuma lampiņas. Eļļu arī nevajadzētu liet “ar rezervi” virs maksimālās atzīmes – pārāk liels daudzums dzinējam nav drošāks. Skaidri apkopota informācija par patēriņu, maršrutiem un pamanītajiem simptomiem palīdzēs izvairīties no minējumiem.

Eļļas līmeņa samazināšanās nav sīkums, ko varētu aizmirst līdz nākamajam tehniskās apskates termiņam. Dažkārt tas nozīmē tikai novēršamu hermētiskuma problēmu vai ventilācijas mezgla bojājumu, bet citreiz – pirmo nopietnāka nodiluma pazīmi. Atšķirību nosaka nevis panika un nevis nejauši nomainītas detaļas, bet vienkāršs ieradums pamanīt problēmu brīdī, kad tā vēl nav piespiedusi automobili apstāties ceļmalā.