Arvien vairāk lietuviešu iegādājas elektromobiļus, gadu ar tiem pabrauc un pārdod. Kas notiek?

„Ziemā ar to viss ir kārtībā, kamēr nav jābrauc tālāk par darbu“, – šādu frāzi pie uzlādes stacijas vai automašīnu sludinājumiem bieži dzird ne viens vien autovadītājs. Vēl pirms gada cilvēks priecājās par kluso braukšanu, mazākiem izdevumiem un to, ka nav jāiegriežas degvielas uzpildes stacijā. Bet tagad viņa elektromobilis jau ir nofotografēts pārdošanai, salonā iztīrīts, bet sludinājumā rakstīts: „Tehniski kārtīgs, kopts, tiek pārdots, jo tiek mainīts pret citu automašīnu.“

Šāds lēmums ne vienmēr nozīmē, ka elektromobilis visos aspektos ir pievīlis. Biežāk gada laikā cilvēks vienkārši pārbauda, kā šis transportlīdzeklis iederas viņa reālajā dzīvē: rīta steigā, bērnu vadāšanā, braucienos pie vecākiem, ziemā, neplānotos maršrutos un daudzdzīvokļu nama pagalmā bez savas rozetes. Reklāmas solījums un ikdienas pieredze dažkārt pilnībā sakrīt, bet citreiz starp tiem rodas ievērojama plaisa.

Tāpēc elektromobiļu otrreizējā tirgū parādās diezgan daudz gandrīz jaunu automašīnu. Vieni tos pārdod, būdami vīlušies uzlādes iespējās, citi saprot, ka izvēlējušies pārāk mazu modeli vai pārāk īsu nobraucamo attālumu, bet vēl citi vienkārši izmantoja izdevību un tagad meklē savām vajadzībām piemērotāku variantu. Pēc gada pie stūres teorija kļūst par ļoti personisku praksi.

Pirmais entuziasms beidzas tad, kad sākas īstais maršruts

Pirmajās nedēļās elektromobilis daudziem autovadītājiem šķiet kā ērtāka automašīnas versija. Tas ātri uzņem ātrumu, pilsētā brauc klusi, bet mājās uzlādēts automobilis no rīta sagaida ar „pilnu tvertni“. Ja cilvēkam ir privātmāja, uzlādes vieta un ik dienu jāveic līdzīgs attālums, jaunais ieradums var ieviesties ļoti ātri.

Tomēr dzīve reti iekļaujas vienā maršrutā uz darbu un atpakaļ. Vienā nedēļas nogalē jābrauc uz citu Lietuvas galu, citā – jāpaņem bērni no pulciņa, jāiegriežas veikalā un vēl jāapciemo tuvinieki. Tad autovadītājs sāk ne tikai domāt, kur apstāsies atpūsties, bet arī rēķināt, vai tajā vietā būs brīva un darbojoša uzlādes stacija.

Lielāko atšķirību cilvēki izjūt aukstajā sezonā. Kad ceļš ir slapjš, salonā gribas siltumu, bet akumulators nav pats lielākais, plānotais attālums var izrādīties krietni optimistiskāks nekā ikdienā. Cilvēku nogurdina ne tikai apstāšanās, lai uzlādētu automobili. Visvairāk kaitina nepieciešamība pastāvīgi turēt prātā plānu B, īpaši tad, ja ceļo kopā ar bērniem, steidzas uz tikšanos vai pēc garas darba dienas dodas mājās.

Ne katram ir iespēja mierīgi uzlādēt automašīnu

Elektromobiļa ērtības sākas nevis ar pašu automašīnu, bet ar iespēju to uzlādēt tad, kad autovadītājam ir ērti. Privātmājas iedzīvotājs bieži var vakarā pieslēgt automašīnu un aizmirst par to līdz rītam. Daudzdzīvokļu nama iedzīvotājam šī vienkāršā rutīna var pārvērsties par atsevišķu darbu: jāatrod stacija, jāaizbrauc līdz tai, jāatstāj automašīna un vēlāk jāatgriežas, lai to paņemtu.

Sākumā tas šķiet kā īslaicīga neērtība, ko kompensē mazāki ekspluatācijas izdevumi. Taču pēc dažiem mēnešiem cilvēks sāk rēķināt ne tikai eiro, bet arī laiku. Ja stacija ir aizņemta, ja automašīna vēlu vakarā jāpārvieto citur vai ja uzlāde sakrīt ar lietu un aukstu vēju, solījums par ērtu braukšanu sāk skanēt citādi.

Īpaši to izjūt ģimenes, kuru dienas režīms jau tā ir saplānots pa minūtēm. Vecākiem ar maziem bērniem papildu apstāšanās pie stacijas nav tas pats, kas mierīga kafijas tase ceļā. Senioram var būt neērti izmantot dažādas lietotnes vai saprast, kā sākt uzlādi, bet mazākas pilsētiņas iedzīvotājam izvēles iespēju vienkārši var būt mazāk.

Arvien vairāk lietuviešu iegādājas elektromobiļus, gadu ar tiem pabrauc un pārdod. Kas notiek?Attēls: Pixabay / stux

Tiek pārdots ne vienmēr vilšanās dēļ

Sludinājumā redzamais gadu vecais elektromobilis ne vienmēr ir slikts pirkums, no kura īpašnieks vēlas pēc iespējas ātrāk atbrīvoties. Dažkārt pirmais elektromobilis kļūst par mēģinājumu saprast, vai šāds transports vispār ir piemērots ģimenei. Cilvēks var pārliecināties, ka elektriskā braukšana viņam patīk, bet pēc gada saprast, ka nepieciešams lielāks akumulators, ietilpīgāks bagāžas nodalījums vai automašīna, kas ērtāk varētu vilkt piekabi.

Citi autovadītāji vispār nav noskaņoti ilgi paturēt vienu automašīnu. Viņi seko jauniem modeļiem un tehnoloģijām un vēlas nomainīt transportlīdzekli, kamēr tas vēl ir diezgan jauns un pievilcīgs citam pircējam. Elektromobiļu pasaulē šo vēlmi pastiprina straujās pārmaiņas: jaunāki modeļi var piedāvāt citādu uzlādes ātrumu, lielāku nobraucamo attālumu vai ērtākas funkcijas.

Ir arī ļoti ikdienišķs iemesls – mainījušās finansiālās prioritātes. Automašīna varēja tikt nopirkta, cerot to izmantot vienā veidā, taču mainījās darbs, dzīvesvieta vai ģimenes vajadzības. Ja ikdienā jābrauc vairāk, nekā bija plānots, bet ātrā uzlāde kļūst par pastāvīgu rutīnu, cilvēks var nolemt, ka šobrīd viņam vienkāršāk būtu atgriezties pie cita tipa automašīnas.

Autovadītājs vēlas nevis tehnoloģiju, bet mieru

Būtu pārāk vienkārši visā vainot pašus autovadītājus un teikt, ka viņi pirms pirkšanas nav pietiekami iedziļinājušies. Arī pārdevējiem un ražotājiem ir jāuzņemas atbildība skaidri runāt ne tikai par labvēlīgākajiem apstākļiem, bet arī par reālo izmantošanu ziemā, uz šosejas vai bez savas uzlādes vietas. Cilvēks nepērk laboratorijā izmērītu nobraucamo attālumu un nevis lietotni tālrunī – viņš pērk mieru, ka automašīna rīt paveiks to, kas no tās nepieciešams.

Pirms izvēlēties elektromobili, ir vērts godīgi palūkoties uz savu nedēļu, nevis uz ideālo scenāriju. Cik kilometru patiesībā tiek nobraukts darba dienā? Kur automašīna stāvēs naktī? Cik bieži jābrauc tālāk, jāved daudz mantu vai jāceļo ziemā? Atbildes uz šiem jautājumiem bieži ir svarīgākas par skaistu solījumu par maksimālo nobraucamo attālumu.

Pircējam, kurš apsver lietotu elektromobili, plašā jaunu automašīnu izvēle var būt gan iespēja, gan signāls noskaidrot konkrēto pārdošanas iemeslu. Jāizvērtē ne tikai cena un komplektācija, bet arī akumulatora stāvoklis, uzlādes paradumi, atlikusī garantija un tas, vai izvēlētais modelis būs piemērots tieši viņa maršrutiem. Vienam cilvēkam neērta automašīna citam var būt gandrīz ideāla.

Elektromobiļi no Lietuvas ceļiem nekur nepazudīs, taču pēc pirmajiem gadiem daļa autovadītāju vienkārši pārstāj uz tiem skatīties kā uz ideju un sāk tos vērtēt kā ikdienas priekšmetu. Bet ikdienā uzvar nevis tā automašīna, kas reklāmā izskatās visskaistāk, bet tā, par kuru pēc garas dienas nav papildus jādomā.