No saules nav jābaidās, taču viena kļūda var dārgi maksāt: cik daudz saules cilvēkam patiesībā ir vajadzīgs?

Saule ilgu laiku tika saistīta ar veselību, labu garastāvokli un skaistāku izskatu. Vēl pagājušajā gadsimtā iedegums tika uzskatīts gandrīz par greznības pazīmi – cilvēks izskatījās atpūties, ceļojis, „vesels“. Vēlāk attieksme mainījās: pieaugot ādas vēža gadījumu skaitam, mediķi arvien skaļāk sāka atkārtot, ka no saules ir jāuzmanās.

Tomēr patiesība nav tik vienkārša kā „saule ir slikta“ vai „saule ārstē“. Cilvēkam saule ir vajadzīga. Tā palīdz organismam ražot D vitamīnu, ietekmē garastāvokli, miegu, imūnsistēmu un pat asinsspiedienu. Taču pārāk ilga uzturēšanās saulē, īpaši bez aizsardzības, palielina apdegumu, priekšlaicīgas ādas novecošanās un ādas vēža risku.

Tāpēc svarīgākais jautājums nav „vai atrasties saulē“, bet gan cik daudz saules ir vajadzīgs un kad apstāties.

Saule ir noderīga, kad to saņemam nelielās devās

Īslaicīga un regulāra uzturēšanās saulē var būt noderīga organismam. Saules gaisma palīdz ražot D vitamīnu, kas ir svarīgs kauliem, muskuļiem un imūnsistēmai. Tā trūkums ilgtermiņā var vājināt kaulus, palielināt nogurumu, bet dažiem cilvēkiem izraisīt nopietnākas veselības problēmas.

Saule ietekmē arī asinsriti. Kad ultravioletie A stari sasniedz ādu, organismā izdalās slāpekļa oksīds, kas palīdz asinsvadiem atslābināties. Tā rezultātā var pazemināties asinsspiediens un līdz ar to arī sirds un asinsvadu slimību risks.

Vēl viena bieži aizmirsta lieta – rīta un dienas gaisma palīdz noregulēt iekšējo pulksteni. Tā signalizē smadzenēm, ka jau ir diena, mazina miegainības hormona melatonīna iedarbību un palīdz justies možākiem. Tāpēc cilvēki, kuri dienā saņem vairāk dabiskās gaismas, bieži labāk guļ, vieglāk koncentrējas un jūtas emocionāli stabilāki.

Ne velti drūmajā gadalaikā daudzi cilvēki izjūt enerģijas kritumu. Dažkārt trūkst ne tikai atpūtas, bet arī vienkārši dienas gaismas.

Cik daudz saules ir vajadzīgs: viena skaitļa, kas derētu visiem, nav

Te sākas svarīgākā daļa. Nav viena noteikuma, kas būtu piemērots visiem. Nepieciešamais saules daudzums ir atkarīgs no ādas tipa, vecuma, dzīvesvietas, gadalaika, diennakts laika un pat no tā, cik liela ķermeņa ādas daļa ir atsegta.

Cilvēkiem ar gaišu ādu vasarā bieži pietiek ar vien dažām minūtēm saulē uz rokām, kājām vai sejas vairākas reizes nedēļā. Cilvēkiem ar tumšāku ādu var būt nepieciešams ievērojami vairāk laika, jo melanīns dabiski aizsargā ādu no ultravioletajiem stariem, bet vienlaikus palēnina D vitamīna veidošanos.

Daži speciālisti uzsver principu: labāk īsi un biežāk, nekā reti, bet ilgi. Citiem vārdiem sakot, vairākkārtēja īslaicīga uzturēšanās saulē ir drošāka izvēle nekā ilgstoša gulēšana pludmalē līdz ādas apsārtumam.

D vitamīna veidošanai visefektīvākā ir pusdienlaika saule, jo tad ir vairāk UVB staru. Taču tieši šajā laikā ir arī visvieglāk apdegt, tāpēc šeit nepieciešama piesardzība. Ja UV indekss ir augsts, cilvēkiem ar jutīgāku ādu labāk izvēlēties rītu vai vēlāku pēcpusdienu, bet ilgāk uzturoties ārā – aizsargāties ar apģērbu, cepuri, saulesbrillēm un saules aizsargkrēmu.

Kāpēc ilgāka sauļošanās nav labāka

Daudzi cilvēki joprojām domā: jo ilgāk uzturēšos saulē, jo vairāk D vitamīna saņemšu. Tā tas nedarbojas. Kad organisms ir saražojis pietiekami daudz D vitamīna, ilgāka uzturēšanās saulē šo procesu vairs nepalielina tā, kā gribētos. Toties palielinās apdegumu un ādas bojājumu risks.

Apdegums nav „mazliet par daudz saules“. Tas ir ādas bojājums. Jo biežāk cilvēks apdeg, īpaši bērnībā un pusaudža gados, jo lielāks nākotnē ir ādas vēža risks. Tāpēc bērnu āda ir jāaizsargā īpaši rūpīgi.

Pārāk daudz saules arī paātrina ādas novecošanos. Parādās pigmentācijas plankumi, grumbas, āda zaudē elastību. Turklāt ultravioletie stari kaitē acīm un var palielināt kataraktas risku, tāpēc saulesbrilles nav tikai stila detaļa.

Saules krēmsAttēls: Ilustratīvs attēls

Kam jābūt īpaši piesardzīgiem

Īpaši piesardzīgiem vajadzētu būt cilvēkiem, kuriem ir ļoti gaiša āda, kuriem ir daudz dzimumzīmju, kuru ģimenē ir bijuši melanomas gadījumi, kā arī tiem, kuri lieto imunitāti nomācošus medikamentus. Šādiem cilvēkiem pat īslaicīga uzturēšanās saulē var būt jutīgāks jautājums, tāpēc aizsardzībai jābūt stingrākai.

Otra grupa – cilvēki, kuriem var trūkt D vitamīna. Tie ir cilvēki, kuri maz uzturas ārā, strādā iekštelpās, lielu ķermeņa daļu sedz ar apģērbu, dzīvo vietās, kur saules ir maz, vai kuriem ir tumšāka āda. Ziemā šī problēma kļūst vēl aktuālāka, jo dažās valstīs saules starojuma D vitamīna ražošanai vienkārši nepietiek.

Šādos gadījumos var apsvērt D vitamīna uztura bagātinātāju lietošanu, taču tos nevajadzētu lietot bez apdomas. Pārāk lielas devas var kaitēt – izraisīt pārmērīgu kalcija daudzumu asinīs, vājināt kaulus, apgrūtināt nieru vai sirds darbību. Ja ir aizdomas par trūkumu, vislabāk konsultēties ar ārstu un veikt izmeklējumus.

Vienkāršs noteikums: saulei jābūt ikdienas sastāvdaļai, nevis pārbaudījumam ādai

Veselīgākā attieksme pret sauli nav ne pilnīga izvairīšanās no tās, ne stundām ilga karsēšanās pludmalē. Lielākajai daļai cilvēku visnoderīgāk ir regulāri īslaicīgi uzturēties ārā: pastaigāties, aiziet līdz veikalam, iedzert kafiju ārā, pasēdēt parkā, izkustēties svaigā gaisā.

Kad uzturēšanās ārā ir ilgāka, jau nepieciešama aizsardzība. Cepure, brilles, viegls apģērbs, ēna un saules aizsargkrēms nav pārspīlēta piesardzība – tas ir veids, kā gūt gaismas sniegto labumu bez nevajadzīga riska.

Saule nav ienaidnieks. Taču tā nav arī nekaitīgs līdzeklis, ko var lietot bez mēra. Tā ir noderīga tad, kad protam ar to rīkoties: nelielās devās, regulāri un neaizmirstot, ka āda atceras vairāk, nekā mums šķiet.

Ja jums ir ādas slimības, daudz dzimumzīmju, ādas vēža gadījumi ģimenē vai jūs uztraucaties par D vitamīna trūkumu, par drošu uzturēšanos saulē un uztura bagātinātājiem ir vērts konsultēties ar ārstu.