Pensijas 2027. gadā var pieaugt straujāk: senioriem labas ziņas

Latvijas senioriem nākamgad tiek solīts lielāks pensiju pieaugums, taču šai labajai ziņai uzreiz ir arī otra puse. Valdības plānos tiek runāts par to, ka 2027. gadā pensijas vidēji varētu pieaugt ne mazāk kā par 10 procentiem, bet vēlāk pieaugums varētu būt vēl straujāks. Daļai vecāka gadagājuma cilvēku tas būtu ļoti gaidīts atvieglojums, jo pārtikas, medikamentu, apkures un citu ikdienas izdevumu slogs joprojām ir liels.

Tomēr jautājums nav tikai par to, par cik pensijas palielināsies. Ne mazāk svarīgi ir, no kurienes tiks ņemta nauda. Tiek ierosināts šim mērķim izmantot daļu „Sodras“ pārpalikuma, un tas izraisīja diskusijas: vieni šādu lēmumu dēvē par loģisku un sociāli taisnīgu, citi brīdina, ka tā var tikt samazināts finanšu drošības spilvens, kas būtu nepieciešams krīzes laikā.

Kāpēc tiek runāts par „Sodras“ pārpalikumu?

„Sodra“ pēdējos gados ir uzkrājusi ievērojamu rezervi. Publiskajā telpā tiek minēts, ka tā ir vairāku miljardu eiro summa, kas tika uzkrāta kā drošības spilvens nākotnei. Ja sistēma iekasē vairāk iemaksu, nekā tajā brīdī nepieciešams izmaksām, rodas pārpalikums. Tagad tiek ierosināts daļu no šiem papildus uzkrātajiem vai iekasētajiem līdzekļiem novirzīt straujākam pensiju palielinājumam.

Šāda lēmuma atbalstītāji saka, ka naudai nevajadzētu vienkārši stāvēt, kad šodien daļai senioru tās ļoti trūkst. Pensionāriem katrs papildu eiro nav teorētisks rādītājs, bet ļoti konkrēta lieta – iespēja vieglāk apmaksāt rēķinus, iegādāties medikamentus, pārtiku vai mazāk taupīt pirmās nepieciešamības vajadzībām.

Tomēr kritiķi atgādina, ka rezerve tika uzkrāta nevis tādēļ, lai labos laikos būtu ērtāk palielināt izmaksas, bet gan tādēļ, lai sliktākos laikos valsts varētu pildīt savas saistības bez sāpīgiem lēmumiem. Ja ekonomika palēninātos, samazinātos iemaksu iekasēšana vai pieaugtu bezdarbs, tieši šāds finanšu drošības spilvens varētu pasargāt pensijas no samazināšanas.

Vieni saskata palīdzību senioriem, citi – risku nākotnei

Diskusijā izkristalizējas divas pozīcijas. Viena puse saka, ka pensijas ir nepieciešams palielināt, jo vecāka gadagājuma cilvēki nevar gaidīt vēl desmit gadus, kamēr ekonomika pati atrisinās viņu problēmas. Ja „Sodra“ iekasē vairāk, daļa šīs naudas varētu atgriezties pie tiem, kam tā visvairāk nepieciešama.

Otra puse brīdina, ka šādi lēmumi var būt īstermiņa. Ja pensiju palielināšana būs balstīta nevis uz ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, bet uz rezervju vai pārpalikuma izmantošanu, nākotnē var rasties jautājums, kā šādu tempu saglabāt. Īpaši tad, ja valsts saskartos ar krīzi, kad ieņēmumi samazinās, bet izdevumi saglabājas.

Tieši šeit slēpjas galvenā problēma: pensiju palielināšana pati par sevi nav slikts lēmums, taču tai jābūt ilgtspējīgai. Senioriem nepieciešama nevis vienreizēja laba ziņa, bet skaidrība, ka palielinātās izmaksas neradīs problēmas pēc gada vai diviem.

Ko tas nozīmētu parastam pensionāram?

Runājot par 10 procentu pieaugumu, ir svarīgi saprast, ka visi seniori izmaiņas eiro izjutīs atšķirīgi. Ja pensija ir mazāka, 10 procenti nozīmē mazāku summu eiro. Ja pensija ir lielāka, pieaugums būs lielāks. Tāpēc vidējais procents vēl nepasaka, cik tieši saņems katrs cilvēks.

Tomēr pat daži desmiti eiro mēnesī daudziem pensionāriem ir nozīmīga summa. Tā var būt kompensācija par sadārdzinātiem medikamentiem, daļa apkures rēķina, pārtikas grozs vai vienkārši nedaudz vairāk miera mēneša beigās.

Pensiju jautājums Lietuvā ir jutīgs tādēļ, ka ievērojama daļa senioru dzīvo, ļoti piesardzīgi rēķinot izdevumus. Tāpēc ziņa par lielākām pensijām dabiski saņem atbalstu. Tomēr vienlaikus ir skaidri jāatbild, vai šāda izaugsme nebūs balstīta uz naudu, kas bija jāatstāj grūtākiem laikiem.

Pensijas 2027. gadā var pieaugt straujāk: senioriem labas ziņasAttēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc rezerve vispār ir nepieciešama?

„Sodras“ rezerve darbojas līdzīgi kā ģimenes uzkrājumi. Kad ienākumi ir stabili, šķiet, ka daļu uzkrājumu var izmantot patīkamākām vai svarīgākām vajadzībām. Taču, kad pienāk grūtāks periods, tieši šie uzkrājumi palīdz izvairīties no aizņemšanās, panikas vai ļoti sāpīgas taupīšanas.

Valstij tas ir vēl svarīgāk. Pensijas ir jāizmaksā katru mēnesi neatkarīgi no tā, vai ekonomikai klājas labi vai slikti. Ja krīzes laikā samazinās iemaksu iekasēšana, rezerve ļauj uz laiku amortizēt triecienu. Bez tās valdībai nāktos aizņemties, samazināt izdevumus citās jomās vai meklēt citus nepatīkamus risinājumus.

Tāpēc daļa ekonomistu un finanšu ekspertu brīdina: rezerves uzkrāšana vai tās daļas izmantošana ir jāveic ļoti piesardzīgi. Kad šādus līdzekļus sāk izmantot politiskiem mērķiem, var būt grūti apstāties.

Politiskais fons neizbēgami rada aizdomas

Pensiju palielināšana vienmēr ir jutīgs temats, īpaši tuvojoties vēlēšanām. Vecāka gadagājuma cilvēki ir aktīvi vēlētāji, tāpēc jebkurš lielāks pensiju pieaugums politikā saņem īpašu uzmanību. Vieni saka, ka tas ir vienkārši nepieciešams sociāls lēmums, citi saskata vēlmi parādīt labas ziņas visērtākajā laikā.

Svarīgākais ir, lai pensiju palielināšana nepārvērstos tikai par vēlēšanu efektu. Ja lēmums tiks pieņemts, tam jābūt balstītam skaidros aprēķinos: cik tas maksās, cik gadus šādu tempu var saglabāt, kāda rezerves daļa paliks un kas notiktu ekonomikas palēnināšanās gadījumā.

Senioriem nepieciešama stabilitāte. Sliktākā būtu situācija, kad vienā gadā izmaksas tiek skaļi un dāsni palielinātas, bet vēlāk izrādās, ka šāda izaugsme bija balstīta pārāk optimistiskos pieņēmumos.

Ilgtspējīgāks ceļš – palielināt pensijas no ekonomikas, nevis tikai no uzkrātās naudas

Ilgtermiņā pensijas visdrošāk palielinās tad, kad aug ekonomika, algas un iemaksas. Ja vairāk cilvēku strādā, saņem lielākus ienākumus, bet uzņēmumi maksā vairāk sociālās apdrošināšanas iemaksu, pensiju sistēmai ir stiprāks pamats.

Tad pensiju pieaugums kļūst nevis tikai par politisku lēmumu, bet par dabiskākām ekonomikas sekām. Šādā gadījumā rezerve paliek savai galvenajai funkcijai – aizsargāt sistēmu grūtākos laikos.

Tomēr arī šodienas senioru situāciju ignorēt nedrīkst. Ja valstij ir iespējas palielināt pensijas, cilvēki pamatoti jautā, kāpēc viņiem būtu jāgaida. Tāpēc risinājumam jāatrod līdzsvars starp divām lietām: palīdzību pašreizējiem pensionāriem un atbildību par nākotnes stabilitāti.

Labajai ziņai jābūt balstītai skaidrā plānā

Pensiju pieaugums nākamgad var kļūt par vienu no svarīgākajām sociālajām ziņām. Ja vidējais pieaugums patiešām sasniegs vismaz 10 procentus, daudzi seniori to izjutīs. Tomēr ar vienu procentu nepietiek – cilvēkiem ir jāzina, ka valsts nerada problēmu nākotnei.

Galvenais jautājums joprojām ir ļoti vienkāršs: vai lielākas pensijas tiks izmaksātas no ilgtspējīgi augošiem ieņēmumiem vai no naudas, kurai vajadzēja pasargāt sistēmu no nākamās krīzes? Atbilde uz to noteiks, vai šis lēmums tiks uzskatīts par sociālo taisnīgumu vai riskantu politisku soli.

Senioriem lielākas pensijas patiešām ir nepieciešamas. Tomēr valstij ir jāpanāk, lai šodienas atvieglojums nekļūtu par rītdienas problēmu.