Naktī pamostoties, sniedzaties pēc glāzes pie gultas: kad ūdens vēl ir drošs, bet kad to labāk izliet

Glāze ūdens uz naktsgaldiņa daudziem šķiet kā sīkums. Vakarā noliekat to blakus gultai, naktī pamostaties izslāpis, iedzerat malku, bet no rīta paskatāties uz atlikušo ūdeni un nodomājat: vai šo vēl drīkst dzert? Ūdens taču nav piens, sula vai ēdiens, kas ātri sabojājas. Tomēr nepatīkama garša, putekļi uz virsmas vai doma, ka pa nakti glāzē „kaut kas sakrājies“, daudziem rada šaubas.

Labā ziņa ir šāda: ja ūdens stāvējis tīrā glāzē, parastā istabas temperatūrā un nav ticis karsēts, veselam cilvēkam tas visbiežāk nav bīstams pat nākamajā dienā. Tomēr ir dažas situācijas, kad šādu ūdeni labāk nedzert – īpaši tad, ja glāze bijusi nenosegta, no tās jau dzerts, telpā bijis karsti vai ūdens stāvējis plastmasas pudelē saulē.

Kāpēc ūdens no rīta dažkārt vairs nav „tāds pats“

No pirmā acu uzmetiena ūdens pa nakti izskatās pilnīgi tāds pats. Tas nemaina krāsu, nesabojājas acu priekšā un nekļūst bīstams tikai tāpēc, ka stāvējis dažas stundas. Tomēr atvērtā glāzē ūdens visu laiku saskaras ar gaisu, bet gaisā ir oglekļa dioksīds. Tas pamazām izšķīst ūdenī un nedaudz maina tā skābumu.

Tieši tāpēc no rīta ūdens var šķist ne svaigs, „plakans“, savādi mīksts vai ar tikko jaušamu sastāvējušos piegaršu. Tas nenozīmē, ka tas kļuvis indīgs. Visbiežāk mainās nevis drošums, bet gan garša. Cilvēks gaida svaigu malku, bet saņem ūdeni, kas visu nakti stāvējis atklāts blakus gultai, sildītājam, atvērtam logam vai putekļiem.

Cita problēma nav pats ūdens, bet gan tas, kas tajā iekļūst. Uz atvērtas glāzes var nosēsties putekļi, sīkas daļiņas no telpas gaisa, dažkārt arī kukaiņi. Ja glāze stāvējusi blakus gultai, kur tiek kratīta gultasveļa, staigā mājdzīvnieks vai tiek glabātas dažādas lietas, ūdens var kļūt vienkārši netīrs, lai gan ar acīm to gandrīz nevar pamanīt.

Bīstamība sākas nevis ar nakti, bet ar muti, rokām un karstumu

Lielākā atšķirība ir tā, vai no glāzes jau ir dzerts. Kad cilvēks dzer, baktērijas no mutes neizbēgami nonāk uz glāzes malas un pašā ūdenī. Tas ir normāli un vairumā gadījumu veselam cilvēkam nerada lielu apdraudējumu, taču ūdens vairs nav tik tīrs kā tikko ielietais.

Vēl vairāk piesārņojuma var rasties, ja glāzes malai pieskārušās nemazgātas rokas, ja ar to pašu ūdeni dalījušies vairāki cilvēki, ja izmantots netīrs salmiņš vai ja pudele ilgu laiku nav mazgāta. Šādos gadījumos problēma nav „vecs ūdens“, bet gan vide, kurā tas stāvējis, un tas, cik daudz mikroorganismu tajā nonācis.

Īpaši svarīga ir temperatūra. Ūdens uz naktsgaldiņa un ūdens karstā automašīnā nav viens un tas pats. Telpā, kurā nav liela karstuma, mikrobi vairojas lēnāk. Tomēr siltums šo procesu paātrina. Ja pudele visu dienu gulējusi automašīnā, uz saulainas palodzes vai pie radiatora, šādu ūdeni labāk nedzert, pat ja tas izskatās dzidrs.

Vēl viena atsevišķa tēma ir plastmasas pudeles. Vienreizlietojamais iepakojums nav paredzēts ilgstošai uzglabāšanai, karsēšanai un atkārtotai izmantošanai daudzas reizes. Karstums un saules stari var pasliktināt ūdens kvalitāti, bet pati pudele laika gaitā kļūst mazāk uzticama. Tāpēc plastmasas pudeli nevajadzētu atstāt ne saulē, ne automašīnā, ne vietā, kur tā sakarst.

Ko darīt, lai ūdens pie gultas būtu drošāks

Ja vakarā jums patīk nolikt ūdeni blakus gultai, vislabāk izvēlēties vienkāršu risinājumu: tīru glāzi vai atkārtoti lietojamu stikla vai metāla pudeli ar vāciņu. Vāciņš pasargā no putekļiem, nejaušas pieskaršanās, kukaiņiem un nepatīkamām garšas izmaiņām. Pat vienkārša salvete uz glāzes ir labāka nekā pilnībā atvērts trauks.

Svarīgi ir arī tas, kā jūs izmantojat pudeli. Atkārtoti lietojamas pudeles šķiet ērtas, taču tām ir viena problēma – cilvēki bieži tās mazgā pārāk reti. Ja katru dienu dzerat tieši no pudeles, tās kakliņš pastāvīgi saskaras ar muti, bet iekšpusē var uzkrāties aplikums. Tāpēc šāda pudele regulāri jāmazgā, nevis tikai jāizskalo ar ūdeni. Īpaši rūpīgi jākopj salmiņi, šauri vāciņi un dzeramās pudeles ar sarežģītākiem mehānismiem.

Ja vēlaties rīkoties iespējami droši, no rīta atlikušo ūdeni vienkārši izlejiet un ielejiet svaigu. Tas nenozīmē, ka pa nakti tas noteikti kļuvis bīstams. Vienkārši svaigs ūdens būs garšīgāks, tīrāks un neradīs jautājumus. Īpaši tā būtu vērts rīkoties attiecībā uz bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kuru imūnsistēma ir novājināta.

Vienkāršs noteikums ir šāds: ja ūdens stāvējis tīrā, noslēgtā glāzē vēsā telpā, to parasti var dzert arī pēc nakts. Ja tas stāvējis atklāts, no tā jau ir dzerts, telpā bijis karsti, ūdenim ir aizdomīga smaka, tajā redzamas daļiņas vai tas atradies plastmasas pudelē saulē – labāk neriskēt.

Ūdens pats par sevi vienas nakts laikā nekļūst par ienaidnieku. Tomēr tīrība, temperatūra un trauks nosaka, vai šis rīta malks būs tikai nevainīga ērtība vai nepatīkams ieradums, no kura labāk atteikties.