Iegriezu pirkstā: kad pietiek ar plāksteri, bet kad nepieciešams ārsts?

Virtuvē pietiek ar vienu mirkli: nazis noslīd, griežot maizi vai dārzeņus, pirkstu caurstrāvo asas sāpes, un uz darba virsmas parādās daži asins pilieni. Pirmā doma parasti nav par ārstu, bet gan par to, kā pēc iespējas ātrāk aizspiest brūci, lai nebūtu jāpārtrauc vakariņas, darbs vai došanās prom no mājām.

Lielākā daļa nelielo griezumu patiešām sadzīst bez lielas drāmas. Tomēr pirksti nav gluži vienkārša ķermeņa vieta: tajos ir daudz nervu, cīpslu, sīku asinsvadu, turklāt ar rokām mēs nepārtraukti pieskaramies tālrunim, durvju rokturiem, ēdienam un citiem priekšmetiem. Tāpēc tas, kas sākumā izskatās pēc nenozīmīga skrāpējuma, dažkārt pēc dažām stundām sāk sāpēt, pietūkt vai arī asiņošana neapstājas.

Svarīgākais ir nekrist panikā, bet arī neuztvert to vieglprātīgi. Plāksteris ir labs risinājums tad, ja tas nosedz tīru, seklu brūci. Ja brūce ir dziļa, plaši atvērusies vai pirksts pēc iegriezuma vairs nejūt pieskārienu, ar plāksteri vien var būt par maz.

Kad pietiek mierīgi nomazgāt un uzlīmēt plāksteri

Visbiežāk mājās var parūpēties par nelielu, virspusēju griezumu, kura malas sakļaujas, asiņošana ātri mazinās un pirkstu var brīvi kustināt. Šāda brūce var kost, īpaši mazgājot rokas vai pieskaroties skābākam ēdienam, taču tai nevajadzētu izraisīt stipras, pulsējošas sāpes. Ja redzat tikai bojātu ādu, nevis dziļākus audus, situācija parasti nav bīstama.

Vispirms nomazgājiet brūci zem vēsa vai remdena tekoša ūdens. Ja apkārt palikuši redzami netīrumi, tie uzmanīgi jānoņem ar tīrām rokām vai marli, taču brūci nevajag intensīvi berzt. Pēc tam piespiediet griezuma vietai tīru marli, salveti vai pārsēju un kādu brīdi turiet, nepaceļot – nepārtraukta pārbaudīšana, vai „jau ir beidzies”, bieži vien tikai paildzina asiņošanu.

Kad asiņošana apstājusies, uzlīmējiet tīru plāksteri. Tas nepieciešams ne tikai tādēļ, lai uz pirksta nepaliktu asinis: tas aizsargā brūci no netīrumiem, berzes un pastāvīgas saskares ar dažādām virsmām. Plāksteri ieteicams nomainīt, ja tas samircis, kļuvis netīrs vai atlīmējies, bet rokas mazgāt uzmanīgi – nemēģinot griezumu „izmērcēt” karstā ūdenī.

Pazīmes, ka tas vairs nav vienkāršs iegriezums

Ārsta novērtējums nepieciešams tad, ja asiņošana neapstājas arī pēc aptuveni 10–15 minūtēm nepārtrauktas, stingras piespiešanas. Īpaši svarīgi reaģēt, ja asinis plūst spēcīgā strūklā, ātri izsūcas cauri vairākiem pārsējiem vai cilvēkam ir vājums, reibst galva. Šādā gadījumā brūce jāspiež, roka jātur pacelta un jāmeklē neatliekama palīdzība.

Bažas vajadzētu radīt dziļai vai plaši atvērušai brūcei, kad redzami dziļāki audi vai brūces malas pašas nesakļaujas. Dažkārt cilvēks saka: „Neliela, tikai plāna līnija”, bet patiesībā nazis var būt bojājis dziļākus slāņus. Šādas brūces var būt nepieciešams profesionāli iztīrīt un aizvērt, un vilcināties nevajadzētu, jo vēlāk to pienācīga sakārtošana var būt sarežģītāka.

Vēl viens svarīgs signāls ir traucēta pirksta funkcija. Ja pēc iegriezuma nevarat normāli saliekt vai iztaisnot pirkstu, jūtat nejutīgumu, tirpšanu, nejūtat vienu tā pusi vai pirksts izskatās neparasti bāls, auksts, noteikti vērsieties pie mediķiem. Šādas pazīmes var liecināt par nerva, cīpslas vai asinsrites bojājumu, un šeit gaidīt, līdz „varbūt pāries pats no sevis”, nav laba doma.

Iegriezu pirkstā: kad pietiek ar plāksteri, bet kad nepieciešams ārsts?Attēls: Pixabay / Shutterbug26

Netīrs stikls un vecs metāls prasa lielāku piesardzību

Ne katrs griezums ir vienāds. Brūcei, kas iegūta ar nazi tīrā virtuvē, un savainojumam, kas gūts, garāžā rīkojoties ar sarūsējušu priekšmetu, vācot stikla lauskas vai strādājot dārzā, ir atšķirīgs infekcijas risks. Ja brūcē varētu būt palicis stikls, metāls, koka šķemba vai zeme, nemēģiniet to dziļi izbakstīt ar pinceti vai adatu – tā audus var bojāt vēl vairāk.

Īpaša uzmanība nepieciešama kodumu gadījumā, pat ja to brūcīte izskatās maza. Dzīvnieka vai cilvēka kodums var būt piesārņots ar baktērijām, tādēļ to vajadzētu novērtēt veselības aprūpes speciālistam. Tāpat nevajadzētu vilcināties, ja iegriezies mazs bērns, vecāks cilvēks, cilvēks ar novājinātu imunitāti, cukura diabētu vai cilvēks, kurš lieto asinsreci ietekmējošus medikamentus.

Jāatceras arī par vakcināciju pret stingumkrampjiem. Risks nav saistīts tikai ar rūsu, kā bieži tiek teikts, bet gan ar piesārņotām brūcēm un baktērijām, kas var nokļūt bojātajos audos. Ja brūce ir netīra, dziļa un jūs neatceraties, kad pēdējo reizi bijāt vakcinēts pret stingumkrampjiem, visprātīgāk tajā pašā dienā konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kur vērsties tālāk.

Nākamajā dienā svarīgākais ir novērot, nevis ciest

Brūce var būt jutīga vienu vai vairākas dienas, taču tās stāvoklim vajadzētu pamazām uzlaboties. Ja apsārtums izplešas, pirksts arvien vairāk pietūkst, kļūst siltāks, sāp stiprāk nekā vakar, parādās strutas, nepatīkama smaka vai paaugstinās temperatūra, tās jau var būt infekcijas pazīmes. Šādā gadījumā plākstera nomaiņa problēmu neatrisinās – nepieciešama ārsta apskate.

Bieža kļūda ir domāt, ka jo vairāk dezinficējošu līdzekļu uzlej uz brūces, jo labāk. Spēcīgi šķīdumi var kairināt audus, bet ilgi un cieši pielīmēts netīrs plāksteris rada mitru, nelabvēlīgu vidi. Brūcei parasti vairāk palīdz tīrība, aizsardzība pret atkārtotu savainošanu un regulāra novērošana, nevis nepārtraukta „ārstēšana” ar visu, kas atrodas vannas istabas skapītī.

Cilvēkiem, kuri strādā ar rokām, tas ir īpaši neērti: jāgatavo ēdiens, jāmazgā trauki, jānes iepirkumi, jāspiež datora taustiņi vai jāpieskata bērns. Tomēr pirmajā diennaktī ir vērts vismaz nedaudz saudzēt savainoto pirkstu, veicot slapjus vai netīrus darbus, valkāt aizsargcimdus un nemainīt pārsēju ik pēc dažām minūtēm tikai satraukuma dēļ. Ķermenim nepieciešams laiks, lai aizvērtu pat nelielu brūci.

Iegriežot pirkstā, nav katru reizi jāsteidzas uz uzņemšanas nodaļu, taču arī varonīgi ciest nav jēgas. Ja brūce ir tīra, sekla, asiņošana ir apstājusies, bet pirksts kustas un jūt kā parasti, visbiežāk pietiks ar ūdeni, tīru pārsēju un dažām mierīgākām dienām. Taču, kad ķermenis skaidri rāda, ka brūce ir pārāk dziļa, netīra vai „nav tāda kā vienmēr”, ārsts ir nepieciešams nevis pārmērīgas piesardzības dēļ – bet gan tādēļ, lai neliels virtuves negadījums nekļūtu par ilgi dzīstošu problēmu.