Vai kartupeļus jau sanesāt pagrabā? Pirmajā nedēļā vērts izdarīt vienu lietu – citādi puvi pamanīsiet pārāk vēlu

Šķiet, darbs jau ir pabeigts: kartupeļi izrakti, maisi vai kastes sanesti pagrabā, un mugura beidzot var atpūsties. Daudziem tas ir tas rudens brīdis, kad gribas aizvērt durvis un teikt: viss, ziemas krājumi sagatavoti. Taču tieši šeit bieži tiek pieļauta kļūda. Pirmajā nedēļā pēc sanesšanas pagrabā kartupeļi vēl „dzīvo“ pēc rakšanas radītā stresa – tie žūst, iztvaiko, atdod lieko mitrumu, bet bojātās vietas tikai sāk parādīt patieso ainu.

Tāpēc pieredzējuši dārzkopji saka vienkārši: kartupeļus nedrīkst vienkārši sabērt un aizmirst līdz ziemai. Pirmā nedēļa ir pati svarīgākā. Ja šajā laikā nepamanīsiet dažus mīkstus, iegrieztus vai sākušus bojāties kartupeļus, pēc mēneša problēma var būt pavisam cita – nepatīkama smaka, slapji plankumi, puve kastē un sabojāta daļa ražas.

Pirmajā nedēļā kartupeļi noteikti vēlreiz jāpārlasa

Svarīgākais darbs pēc sanesšanas pagrabā – pēc dažām dienām kartupeļi vēlreiz jāapskata un jāpārlasa. Nevis tajā pašā dienā, kad tie vēl tikko atvesti no lauka, bet tieši pēc 5–7 dienām. Šajā laikā atklājas tas, kas rakšanas laikā bieži nav redzams: ar lāpstu aizķerta vieta, sasitums, pārāk mitrs kartupelis, neliela plaisa vai sāniem, kas sāk kļūt mīkstāki.

No pirmā acu uzmetiena šāds kartupelis var izskatīties gandrīz normāls. Taču pagrabā tas kļūst par vājāko vietu visā kastē. Mitrums, siltums, slikta gaisa cirkulācija un cieši cits pie cita salikti kartupeļi puvei ļoti patīk. Viens kartupelis, kas sācis bojāties, var sabojāt vairākus blakus esošos, bet, ja kaste stāv neaiztikta, cilvēks to pamana tikai tad, kad jau parādās smaka.

Tāpēc pirmajā nedēļā ir vērts nolaisties pagrabā nevis vienkārši „paskatīties“, bet patiešām pakustināt augšējo kārtu, pārskatīt stūrus, ja iespējams, pārbaudīt kastes dibenu un izņemt visus aizdomīgos kartupeļus. Mīkstiem, slapjiem, ar tumšiem plankumiem, nepatīkami smakojošiem vai stipri bojātiem kartupeļiem nevajadzētu palikt kopā ar veselo ražu.

Kāpēc kartupeļus nedrīkst glabāt maisos kā noliktavā?

Liela kļūda ir atstāt kartupeļus biezos maisos, īpaši tad, ja tie pēc rakšanas vēl ir nedaudz mitri. Maiss šķiet ērts: atnesi, noliec, aizsien vai apsedz, un kārtība. Taču iekšpusē kartupeļi vēdinās sliktāk, bet mitrums uzkrājas ātrāk. Ja starp tiem ir kaut vai daži bojāti, puve maisā izplatās klusi un ļoti nepatīkami.

Vislabāk kartupeļus glabāt koka vai plastmasas kastēs ar atstarpēm gaisam, ne pārāk biezā kārtā. Ja ražas ir daudz un tā jāber lielākā tvertnē, vismaz pirmajā nedēļā nevajadzētu visu piepildīt līdz augšai un aizmirst. Kartupeļiem ir „jāpierod“ pie glabāšanas vietas, bet cilvēkam – jāpārliecinās, ka pagrabā nav nonākuši problemātiski bumbuļi.

Vēl viena sīka lieta, kurai ir ļoti liela nozīme: kartupeļus nedrīkst glabāt pilnīgi mitrā vai slikti vēdināmā pagrabā. Ja uz sienām veidojas kondensāts, ja grīdas ir mitras, ja gaiss nekustas, kartupeļi sāk bojāties daudz ātrāk. Pagrabam nav jābūt siltam, taču tas nedrīkst būt arī kā aizvērts, mitrs maiss.

Aizdomīgos kartupeļus labāk izlietot vispirms, nevis „atstāt vēlākam“

Kad atrodat kartupeli ar iegriezumu vai nelielu bojājumu, nav obligāti uzreiz viss jāizmet. Ja tas vēl ir ciets, bez sliktas smakas un puves, to var nolikt atsevišķā kastītē un izlietot tuvākajās dienās. Taču šādi kartupeļi nedrīkst gulēt kopā ar veselajiem, kas paredzēti ilgstošai glabāšanai.

Te darbojas ļoti piezemēts noteikums: ziemai atstāj tikai stiprākos. Skaistiem, sausiem, nebojātiem, cietiem kartupeļiem ir vislielākās izredzes saglabāties līdz pavasarim. Viss, kas izskatās apšaubāmi, jānovieto atsevišķā vietā. Citādi viens „varbūt vēl nekas“ kartupelis vēlāk var maksāt visas kastes zaudēšanu.

Tāpat nav vērts steigties kartupeļus pārāk silti apsegt. Dažkārt cilvēki baidās, ka pagrabā būs pārāk auksti, un uzmet vecus audumus, plēves vai biezi apsedz. Ja pagrabs vēl nav atdzisis, šādi var tikai palielināt mitrumu. Labāk vērot temperatūru un apsegt tikai tad, kad tam patiešām ir iemesls.

Neliels darbs tagad var izglābt pusi ražas

Kartupeļi parasti nesabojājas vienas dienas laikā. Tie dod zīmes: kļūst mīkstāki, slapji, tumšāki, sāk izdalīt smaku. Problēma ir tā, ka šīs pazīmes bieži paslēpjas kastes iekšpusē. Tāpēc pirmās nedēļas pārbaude ir kā drošinātājs – vēl paspēsiet izņemt to, kas vēlāk nodarītu lielāku kaitējumu.

Ja kartupeļi jau ir sanesti pagrabā, vienkāršākais plāns ir šāds: pēc dažām dienām tos pārskatiet, bojātos izņemiet, aizdomīgos atlieciet ātrai izlietošanai, bet veselos atstājiet labi vēdināmā vietā. Pēc vēl vienas nedēļas tos var pārbaudīt vēlreiz, īpaši tad, ja kartupeļi tika raktīti mitrā laikā vai pagrabs nav ideāls.

Rudens darbos bieži šķiet, ka svarīgākais ir izrakt un sanest. Taču ar kartupeļiem īstā glabāšana sākas nevis laukā, bet jau pagrabā. Un dažkārt visu izšķir nevis liela piepūle, bet viena vienkārša pārbaude pirmajā nedēļā. Tieši tā var noteikt, vai ziemā jums būs skaisti, stingri kartupeļi vai arī kādu dienu, atverot pagraba durvis, sapratīsiet, ka puve klusi darbojusies jau sen.