Kafija atdzisa krūzē: no tās izveidosiet bagātīgu desertu, kas garšos arī bērniem
Uz virtuves galda stāv vakardienas vai pirms stundas aizmirsta kafijas krūze. Tā vairs nevilina ar tvaiku, uz virsmas vairs nav vieglu putu, bet uzsildīta mikroviļņu krāsnī parasti kļūst tikai vēl rūgtāka. Izliet žēl, bet dzert – vairs nemaz negribas.
Šādā situācijā kafija savu dienu var beigt pavisam citādi: nevis izlietnē, bet ledusskapī, pārvērtusies mīkstā, bagātīgā desertā. Kafijas želeja ar piena kārtu atgādina pieaugušo desertu, tomēr tās saldākā un maigākā versija bieži garšo pat bērniem – īpaši, ja viņi jau pazīst kafijas garšu desertos, tiramisu vai saldējuma porcijā.
Vissvarīgākais ir nemēģināt atdzisušu kafiju „glābt“ kā dzērienu. Tā jau ir uzņēmusi citu lomu: kļuvusi par aromātisku pamatu desertam, kam nav vajadzīga ne cepeškrāsns, ne sarežģīti produkti.
Kafijas krūze, kas pārvēršas divās kārtās
Šim desertam vajadzēs aptuveni 250 ml atdzisušas kafijas, 250 ml piena vai krējuma un piena maisījuma, cukuru pēc garšas un želatīnu. Visam desertam visērtāk izmantot aptuveni 15–20 g želatīna, tomēr vērts vadīties arī pēc uz iepakojuma norādītās attiecības. Ja kafija ir ļoti stipra vai rūgta, to var saldināt nedaudz dāsnāk – aukstums saldumu vienmēr mazliet slāpē.
Vispirms želatīnu aplejiet ar nelielu daudzumu auksta ūdens un atstājiet uzbriest. Tikmēr kafiju uzsildiet tikai tik daudz, lai tajā izšķīdinātu cukuru un vēlāk želatīns vienmērīgi izkliedētos. Tai nevajadzētu uzvārīties: pārāk karsts šķidrums var mainīt kafijas garšu, turklāt arī želatīnam nav vajadzīgs verdošs katls.
Uzbriedušo želatīnu izšķīdiniet siltā, bet ne verdošā šķidrumā un daļu no tā iemaisiet kafijā. Salejiet kafiju glāzēs vai mazos deserta trauciņos, piepildot aptuveni pusi no to tilpuma. Trauciņus uz dažām stundām ievietojiet ledusskapī, lai pirmā kārta stingri sastingtu.
Bērniem parasti patīk nevis rūgtums, bet krēmīgums
Kad kafijas kārta sastingusi, pienāk kārta maigajai daļai. Pienu var uzsildīt kopā ar cukuru un vaniļu, iemaisīt atlikušo izšķīdināto želatīnu, atdzesēt līdz istabas temperatūrai un tikai tad liet uz kafijas želejas. Ja šķidrumu ieliesiet pārāk karstu, apakšējā kārta var sākt kust un divu krāsu vietā iegūsiet vienu brūnganu masu.
Lai iegūtu bagātīgāku rezultātu, daļu piena aizstājiet ar krējumu. Tad deserts būs līdzīgs vieglai panna cotta, bet kafijas kārta piešķirs tam ne tikai krāsu, bet arī patīkamu, nedaudz pieaugušajiem raksturīgu aromātu. Virspusē var uzkaisīt rīvētu šokolādi, kakao, cepumu drupatas vai dažus sasmalcinātus riekstus, ja tie der visiem ģimenē.
Bērniem labāk izvēlēties vājāku kafiju, kafijas dzērienu bez kofeīna vai kafijas garšas dzērienu, kurā garša ir mazāk intensīva. Viņiem bieži vispievilcīgākā šķiet nevis spēcīga kafijas pēcgarša, bet kārtu izskats glāzē un mīkstā, drebuļiem līdzīgā tekstūra. Jo mazāka porcija, jo jautrāks šāds deserts šķiet un nepārslogo vakaru ar saldumiem.

Kāpēc atdzisusi kafija desertam dažkārt ir pat piemērotāka
Karstu kafiju parasti gribas izdzert uzreiz, kamēr tā smaržo un silda rokas. Atdzisusi tā zaudē daļu šī mājīguma, tomēr tās garša nekur nepazūd – tā vienkārši vairs nešķiet piemērota krūzei. Desertā kafijas rūgtums sastopas ar pienu, cukuru un vaniļu, tāpēc kļūst nevis par trūkumu, bet par kontrastu.
Šādu risinājumu īpaši viegli novērtēt mājās, kur kafija pastāvīgi paliek „par vienu“: kāds uzvārīja par daudz, kādam steidzami vajadzēja doties prom, bet krūze līdz pusdienlaikam palika uz galda. Vēl viena izlieta pārpalikuma vietā vakarā var tikt pie deserta, kad visa ģimene jau ir mājās. Tas nav mēģinājums par katru cenu izmantot jebko – kafijai jābūt svaigai, tā jāglabā tīri un to nedrīkst atstāt karstumā visu dienu.
Šis deserts der arī tad, kad viesi iegriežas neplānoti, tikai jāatceras viena lieta: želejai vajadzīgs laiks, lai sastingtu. Tāpēc visērtāk to pagatavot pēcpusdienā un atstāt ledusskapī līdz vakaram vai pagatavot vakarā nākamajai dienai. No rīta aizmirsta krūze tā var kļūt par pavisam patīkamu vakara plānu.
Ne katrs pārpalikums ir taupīšanas vērts
Tomēr virtuvē ir spēkā vienkāršs noteikums: pārstrādāt vērts tikai to, kas vēl ir lietojams uzturā. Ja kafijai jau bija pievienots piens vai krējums un tā ilgi stāvējusi istabas temperatūrā, labāk neriskēt. Šāda kafija desertam neder, pat ja tās ir žēl.
Vislabāk sevi attaisno melna atdzisusi kafija, kas atstāta uz īsu brīdi vai glabāta ledusskapī. Ja tā šķiet pārāk stipra, pirms gatavošanas to var atšķaidīt ar pienu vai ūdeni. Bet, ja ar krūzes pārpalikumu nepietiek, nākamās dienas desertam vienkārši atlieciet vēl nedaudz svaigi aplietas kafijas – nav jāgaida, līdz mājās radīsies liela „atkritumu“ problēma.
Cilvēki bieži dusmojas uz sevi par izlietu ēdienu nevis dažu karotīšu kafijas vērtības dēļ. Nepatīkamāka ir sajūta, ka mājās pastāvīgi paliek sīkumi, kuriem tā arī neatrodam vietu. Dažkārt pietiek ar vienu vienkāršu ideju, lai šī neērtā krūze uz galda vairs neizskatītos pēc atgādinājuma par steigu.
Atdzisusi kafija ne vienmēr nozīmē neizdevušos rītu. Iemaisīta desertā, tā kļūst par bagātīgu kārtu, kas apvieno saldumu, krēmīgumu un vieglu kafijas rūgtumu. Bet virtuvē paši labākie atklājumi bieži sākas tieši ar to, ko jau gandrīz bijāt nolēmuši izliet.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.