Es nekad nepērku veikalā pirktu saldējumu, gatavoju to mājās no svaiga piena, bērniem tas ļoti garšo

Ir tādas garšas, kuras veikalā vienkārši nenopirksi. Var būt visskaistākā kārbiņa, spilgtākais nosaukums, solījumi par vaniļu, krējumu un „mājas garšu”, bet vienalga kaut kā pietrūkst. Varbūt tās vienkāršības, kad saldējums smaržo pēc piena, nevis saldinātājiem. Varbūt bērnības sajūtas, kad deserts tika gatavots nevis interneta fotoattēla dēļ, bet tāpēc, ka mājās bija piens, cukurs un nedaudz pacietības.

Tāpēc arvien vairāk cilvēku atgriežas pie mājās gatavota saldējuma. Ne tāpēc, ka veikalos nebūtu izvēles. Tās ir pat pārāk daudz. Bet, kad izlasi sastāvu, ieraugi cenu par mazu trauciņu, kad bērni palūdz „vēl”, bet tu saproti, ka atkal pērc to pašu ļoti saldo desertu, gribas kaut ko vienkāršāku. Mājas saldējums no svaiga piena ir tieši tāds – bez lielas pompozitātes, bet ar garšu, kas ļoti ātri kļūst par ģimenes iecienītāko.

Kāpēc mājās gatavots saldējums ir tik atšķirīgs

Veikalā pirkts saldējums bieži ir ļoti ērts: atvēri, ieliki un viss. Bet mājās gatavotam ir viena priekšrocība, ko nenopirksi – jūs paši zināt, kas tajā ir. Piens, krējums, cukurs, vaniļa, varbūt nedaudz ogu, šokolādes vai banāna. Nekādu garu sastāvdaļu sarakstu, kura pusi vārdu nemaz negribas pētīt.

Tas īpaši jūtams, kad saldējumu ēdīs bērni. Viņiem nav vajadzīgi sarežģīti deserti. Dažreiz pietiek ar vienkāršu piena garšu ar vaniļu, un viņi to ēd daudz labprātāk nekā visdārgāko veikalā pirkta saldējuma trauciņu. Varbūt tāpēc, ka garša ir maigāka. Varbūt tāpēc, ka viņi paši var palīdzēt gatavot: maisīt, liet, pagaršot, gaidīt, kamēr viss sastingst. Bērniem šāds deserts kļūst ne tikai par ēdienu, bet arī par mazu mājas stāstu.

Turklāt mājās gatavotu saldējumu var pagatavot atbilstoši savas ģimenes gaumei. Vieniem vajag saldāku, citiem – vieglāku. Vieni vēlas ar zemenēm, citi – ar kakao, trešajiem pietiek ar vaniļu. Un nav jāstrīdas pie veikala saldētavas, kura garša ir vislabākā.

Vienkārša recepte no piena un krējuma

Mājas saldējumam vajadzēs 500 ml svaiga piena, 250 ml trekna krējuma, 4 olu dzeltenumus, 120–150 g cukura un tējkaroti vaniļas cukura vai dažus pilienus vaniļas ekstrakta. Ja piens ir lauku piens vai nepasterizēts, tas vispirms noteikti jāuzvāra un jāatdzesē. Gatavojot desertus bērniem, labāk neriskēt – garša ir garša, bet drošība ir svarīgāka.

Katlā ielejiet pienu un krējumu, pievienojiet vaniļu un karsējiet uz mazas uguns, līdz masa labi sasilst, bet neuzvārās. Atsevišķā bļodā saputojiet dzeltenumus ar cukuru, līdz tie kļūst gaišāki. Pēc tam ļoti lēni, plānā strūklā, lejiet karsto piena un krējuma maisījumu pie dzeltenumiem, visu laiku maisot. Šeit ir svarīgi nesteigties, jo, ja maisījumu ieliesiet pārāk ātri, dzeltenumi var pārvērsties saldā olu kultenī, bet tas mums noteikti nav vajadzīgs.

Iegūto masu ielejiet atpakaļ katlā un karsējiet uz mazas uguns, nepārtraukti maisot, līdz tā nedaudz sabiezē. Tai nevajadzētu vārīties. Kad krēms sāk pārklāt karoti ar plānu kārtiņu, to var noņemt no uguns. Pēc tam masa jāatdzesē, jāizkāš caur sietiņu un jāieliek ledusskapī vismaz uz dažām stundām, bet vēl labāk – uz nakti.

Kā panākt, lai saldējums nebūtu kā ledus gabals

Lielākā mājās gatavota saldējuma problēma ir tā, ka tas dažkārt sastingst pārāk ciets vai kļūst pilns ar ledus kristāliem. Tas notiek tāpēc, ka mājās mums nav tāda aprīkojuma kā rūpnīcās, kur masa tiek nepārtraukti putota un ļoti precīzi saldēta. Taču ir vairāki vienkārši veidi, kā uzlabot rezultātu.

Ja jums ir saldējuma gatavošanas aparāts, viss ir vienkārši – ielejiet atdzesēto masu un ļaujiet aparātam darboties. Bet, ja tāda aparāta nav, arī nekas briesmīgs. Ielejiet masu traukā, lieciet saldētavā un pirmās 3–4 stundas ik pēc 30–40 minūtēm kārtīgi samaisiet ar dakšiņu vai īsi saputojiet. Tādējādi saldējums būs maigāks un kristālu veidosies mazāk.

Vēl viens neliels triks – nežēlot krējumu. Saldējums, kas pagatavots tikai no piena, būs liesāks, bet arī cietāks. Krējums piešķir to patīkamo krēmīgumu, kura dēļ saldējums kūst mutē, nevis kraukšķ kā sasalis piena kubiņš.

Bērniem vislabāk garšo piedevas

Kad pamatmasa jau ir gatava, sākas jautrākā daļa. Saldējumā var iemaisīt sablendētas zemenes, mellenes, avenes, banānus, sasmalcinātu šokolādi, cepumu gabaliņus, karameli vai vārīta kondensētā piena strēmelītes. Tikai piedevas labāk pievienot tad, kad masa jau sāk sastingt, lai tās visas nenogrimtu trauka dibenā.

Bērniem ļoti patīk arī saldējums uz kociņa. To pašu masu var ieliet veidnītēs, ielikt kociņus un sasaldēt. Tad sanāk ne tikai deserts, bet arī mazi svētki. Īpaši vasarā, kad bērni atgriežas no āra, atver saldētavu un atrod nevis veikalā pirktu, spīdīgā iepakojumā iesaiņotu saldējumu, bet mammas vai tēta gatavotu saldējumu.

Ja vēlaties veselīgāku versiju, daļu cukura var samazināt, bet saldumu piešķirt ar banāniem vai ogām. Tikai nevajag cerēt, ka pilnīgi bez cukura gatavots saldējums būs tikpat mīksts un patīkams – cukurs šeit ietekmē ne tikai garšu, bet arī tekstūru. Tāpēc labāk to samazināt saprātīgi, nevis uzreiz izsvītrot visu.

Šāds saldējums ātri pazūd no saldētavas

Mājas saldējuma vienīgais mīnuss ir tāds, ka vienmēr pagatavo par maz. Šķiet, ka pietiks vairākām dienām, bet bērni pagaršo, pēc tam palūdz vēl, tad pieaugušie „tikai karotīti”, un trauks kaut kā brīnumainā kārtā iztukšojas. Nākamreiz jau gatavo dubultporciju.

Un tomēr šim saldējumam piemīt kaut kas ļoti mājīgs. Varbūt tāpēc, ka tas nav pārāk salds. Varbūt tāpēc, ka garša ir īsta, pienaina, mierīga. Varbūt tāpēc, ka mājās gatavotam desertam vienmēr ir vairāk siltuma nekā jebkuram veikalā pirktam trauciņam.

Protams, veikalā pirkts saldējums nekur nepazudīs. Dažkārt tas ir ļoti ērts, īpaši tad, kad nav laika vai vēlēšanās gatavot. Bet, kad kaut reizi pagatavo saldējumu no svaiga piena mājās, sāc saprast, kāpēc daži cilvēki saka: „veikalā pirkto vairs negribu”. Ne tāpēc, ka tie visi būtu slikti. Vienkārši mājās gatavotam saldējumam ir tā vienkāršā, tīrā garša, pie kuras ļoti viegli pierast.