Krāpnieki no cilvēkiem izkrāpa 13,2 miljonus eiro: visvairāk upuru iekrīt tajās pašās divās shēmās

Tālrunis zvana pavisam ierasti. Otrā līnijas galā cilvēks iepazīstina sevi kā bankas, sakaru operatora vai cita labi zināma uzņēmuma darbinieku, tāpēc pirmajās sarunas minūtēs tā var neradīt nekādas aizdomas. Tomēr tieši tā bieži sākas shēma, kuras beigās cilvēks var zaudēt savus uzkrājumus. Igaunijā vien šā gada pirmajā pusē krāpnieki no iedzīvotājiem izkrāpa 13,2 miljonus eiro, bet policija saņēma 1816 cietušo cilvēku iesniegumus.

Amatpersonas brīdina, ka krāpšanas apmēri nesamazinās, bet noziedznieku izmantotās metodes kļūst arvien pārdomātākas. Bieži vien naudu nemēģina izkrāpt ar vienu zvanu – cilvēks tiek iesaistīts pakāpeniski, vairāku sarunu laikā radot uzticēšanos un arvien lielāku spiedienu. Pašlaik visvairāk cilvēku cieš no divām shēmām: daudzpakāpju telefonkrāpšanas un viltus investīciju platformām.

Viens zvans var būt tikai visas shēmas sākums

Pēc Igaunijas Krāpšanas novēršanas un izmeklēšanas centra vadītāja Jäägupa Tompuu teiktā, vairāk nekā puse reģistrēto gadījumu ir saistīti ar tā dēvēto daudzpakāpju telefonkrāpšanu. Šādos gadījumos pirmais zvans var šķist gandrīz nevainīgs – noziedznieks iepazīstina sevi kā pazīstama pakalpojumu sniedzēja pārstāvi un mēģina uzsākt parastu sarunu. Tikai vēlāk shēmā var iesaistīties cits cilvēks, kurš jau uzdodas par bankas darbinieku, drošības speciālistu vai citas iestādes pārstāvi un paziņo par šķietamām briesmām cilvēka naudai.

Tieši tad sākas spiediens rīkoties ātri. Upurus var mudināt pieslēgties internetbankai, apstiprināt darījumu, ievadīt kodus, instalēt programmu vai veikt kādu citu darbību, kas patiesībā krāpniekiem sniedz piekļuvi naudai. Viena no svarīgākajām šādu shēmu pazīmēm ir mākslīgi radīta steidzamības sajūta, kad cilvēkam netiek atstāts laiks mierīgi padomāt, apspriesties ar tuviniekiem vai pašam piezvanīt bankai.

Viltus investīcijas vilina ar ātras peļņas solījumiem

Otra īpaši izplatīta shēma ir viltus investīciju platformas. Krāpnieki veido profesionāli izskatīgas tīmekļa vietnes, reklāmas un pat šķietamus ziņu rakstus, kuros bez atļaujas tiek izmantotas pazīstamu cilvēku fotogrāfijas un vārdi. Šādos tekstos pazīstami cilvēki it kā stāsta, kā viņiem izdevies ātri nopelnīt, investējot noteiktā platformā, lai gan patiesībā viņiem ar to nav nekādas saistības.

Kad cilvēks reģistrējas šādā vietnē, bieži vien drīz piezvana šķietams investīciju konsultants. Sākumā var tikt piedāvāts iemaksāt nelielu summu, bet vēlāk viltus kontā tiek parādīts, ka investīcija it kā strauji aug. Ieraugot šķietamo peļņu, cilvēks tiek mudināts investēt vēl vairāk, taču, mēģinot naudu izņemt, sākas jaunas prasības – samaksāt „nodevu“, „komisijas maksu“ vai vēlreiz papildināt kontu. Šādas platformas ir izveidotas nevis investēšanai, bet gan tam, lai pēc iespējas ilgāk noturētu cilvēku shēmā un izkrāptu no viņa pēc iespējas vairāk naudas.

Gada laikā zaudētās summas gandrīz dubultojušās

Statistika liecina, ka problēma strauji pieaug. 2025. gadā Igaunijā par krāpšanas upuriem kļuva 3685 cilvēki, bet viņu kopējie zaudējumi pārsniedza 29 miljonus eiro. Salīdzinājumam – 2024. gadā noziedznieki no iedzīvotājiem bija izkrāpuši aptuveni 16 miljonus eiro, tāpēc tikai gada laikā zaudētā summa gandrīz dubultojās. Šogad vien pirmajos sešos mēnešos zaudējumi jau sasniedza 13,2 miljonus eiro.

Šīs shēmas ir bīstamas tāpēc, ka tās arvien retāk izskatās primitīvas. Noziedznieki izmanto reālu uzņēmumu nosaukumus, pazīstamu cilvēku attēlus, profesionāli izveidotas tīmekļa vietnes un vairākus dažādus zvanītājus, tāpēc par upuriem var kļūt ne tikai cilvēki, kuri sliktāk pārzina tehnoloģijas. Ja zvanītājs izdara spiedienu steidzami pārskaitīt naudu, atklāt piekļuves datus, apstiprināt neskaidru darījumu vai instalēt lietotni, visdrošāk ir pārtraukt sarunu un pašam sazināties ar banku vai citu minēto iestādi, izmantojot oficiālos kontaktus.