Kāpēc lidmašīnā pirms pacelšanās un nolaišanās lūdz pacelt logu aizkariņus: tas netiek darīts skata dēļ

Lidmašīna jau stāv pie skrejceļa. Drošības josta ir piesprādzēta, galdiņš pacelts, salonā sāk satumst apslāpēto gaismu dēļ, bet pa logu vēl redzama lidostas tehnika un tālumā kustas citas lidmašīnas. Tad salona apkalpes loceklis vēlreiz atgādina: logu aizkariņus lūdz pacelt. Dažiem tas šķiet sīkums – galu galā pacelšanās laikā daudzi tik un tā skatās uz spārnu vai mākoņiem, bet nolaižoties vienkārši vēlas atrast telefonu un gaidīt, līdz lidmašīna apstāsies.

Tomēr šis lūgums nav domāts tam, lai pasažieri varētu izbaudīt skatu. Pacelšanās un nolaišanās ir tie lidojuma brīži, kad jebkurš negaidīts notikums prasītu ātru un skaidru reakciju. Atvērti logi palīdz ne tikai pasažieriem, bet arī visai apkalpei dažu svarīgu sekunžu laikā saprast, kas notiek ārpus lidmašīnas.

Lielākā daļa lidojumu paiet mierīgi, tāpēc noteikumi dažkārt šķiet pārspīlēti. Taču aviācijā drošība tiek veidota nevis atbilstoši tam, kas notiek visbiežāk, bet gan atbilstoši tam, kam būtu jādarbojas tad, kad viss nenotiek pēc plāna. Viens pacelts aizkariņš pats par sevi brīnumu neradītu, taču kopā ar citām procedūrām tas var ietaupīt laiku, kura nelaimes brīdī parasti ir vismazāk.

Pa logu var pamanīt to, ko salonā neviens nepamanītu

Aizkariņi tiek pacelti, lai salona apkalpe un pasažieri varētu redzēt ārpusi. Ja pie spārna būtu dūmi, liesmas, izlijis šķidrums, bojāta detaļa vai cita acīmredzama problēma, aizvērti logi to paslēptu no tiem, kuri sēž vistuvāk. Apkalpes loceklis nevar vienlaikus paskatīties pa katru logu, taču atvērts skats ļauj ātrāk pamanīt neparastu situāciju.

Tas ir aktuāli ne tikai gaisā. Lidmašīnai manevrējot, paceļoties vai nolaižoties, ap to notiek daudz kustības: strādā lidostas dienesti, pārvietojas tehnika, mainās laikapstākļi. Pasažieris, pamanot kaut ko patiešām neparastu, var par to informēt apkalpi. Protams, tas, ka pa logu redzams dzinējs, vibrācija vai ūdens pilieni uz spārna, vēl nenozīmē bojājumu – par katru skatu panikot nevajag. Tomēr papildu acis aviācijā ir noderīgas.

Atvērti logi palīdz apkalpei arī pieņemt lēmumu, pa kuru pusi vajadzības gadījumā evakuēt cilvēkus. Ja vienā lidmašīnas pusē būtu uguns, šķērslis, dūmi vai bīstami tuvu esoša tehnika, izeja tajā pusē nebūtu piemērota. Šādā brīdī svarīgi ir ne tikai pēc iespējas ātrāk atvērt durvis – vēl svarīgāk ir nenovirzīt cilvēkus tieši briesmās.

Acīm vajadzīgs laiks, lai pierastu, bet avārijā tā var nebūt

Ir arī mazāk acīmredzams iemesls – pasažieru acis. Lidojumi notiek agri no rīta, vakarā un naktī, kad aiz loga var būt tumšs, bet salona apgaismojums – spilgtāks vai pieklusināts. Pacēluši aizkariņus, cilvēki vismaz daļēji pierod pie āra gaismas vēl pirms lidmašīna paceļas vai nolaižas.

Ja pēc incidenta būtu ātri jāatstāj lidmašīna, cilvēkam varētu nākties no apgaismota salona uzreiz nokļūt krēslā, tumsā vai, gluži pretēji, spilgtā dienas gaismā. Acis šādām pārmaiņām nepielāgojas acumirklī. Daži mirkļi, kad cilvēks redz sliktāk, mierīgi sēžot krēslā, šķiet nenozīmīgi, taču pūlī, dūmos vai uz piepūšamās evakuācijas rampas tie var nozīmēt apjukumu.

Tās pašas loģikas dēļ pacelšanās un nolaišanās laikā bieži lūdz aptumšot salona apgaismojumu. Tas nav mēģinājums radīt mājīgāku atmosfēru. Jo mazāka ir atšķirība starp salona un ārējo apgaismojumu, jo vieglāk cilvēkiem orientēties, ja pēkšņi būtu jāpārvietojas. Logu aizkariņi šeit ir vienkārša, bet svarīga kopējās drošības kārtības daļa.

Kāpēc lidmašīnā pirms pacelšanās un nolaišanās lūdz pacelt logu aizkariņus: tas netiek darīts skata dēļAttēls: Pixabay / StuBaileyPhoto

Vieniem tas ir sīkums, citiem – papildu miers

Bieži pasažieris pēc darba ceļo noguris, iespējams, lido kopā ar mazu bērnu vai mēģina iemigt vēl pirms pacelšanās. Viņam nolaists aizkariņš šķiet saprotama vēlme iegūt vismaz nedaudz privātuma un mazāk gaismas. Cilvēkam, kurš sēž pie loga, ne vienmēr ir ērti piecelties, meklēt aizkariņa rokturi vai klausīties vēl vienu norādījumu, kad šķiet, ka viss jau ir sagatavots.

Senioram, kurš pirmo reizi lido pēc ilgāka pārtraukuma, šādi lūgumi var radīt papildu jautājumus. Vecākiem ar bērniem tas ir vēl viens uzdevums starp drošības jostām, rotaļlietām un mēģinājumu nomierināt nogurušu mazuli. Savukārt cilvēks, kurš baidās lidot, dažkārt tieši nevēlas skatīties pa logu, jo redzamais spārns vai augstums palielina spriedzi. Salona apkalpe to lieliski saprot, taču procedūra ir paredzēta visiem, ne tikai tam, kam tā ir ērta.

No otras puses, apkalpes darbiniekam tas nav formāls lūgums kārtības dēļ. Viņam ir jāpārliecinās, ka salona vide pirms kritiskās lidojuma fāzes ir sagatavota: mantas noliktas, drošības jostas piesprādzētas, ejas brīvas un logi atvērti. Vienam cilvēkam aizkars var šķist nesvarīgs, bet darbinieks redz visu lidmašīnu un zina, ka drošības procedūras darbojas tikai tad, kad tās ievēro visi.

Kā rīkoties, kad apkalpe lūdz pacelt aizkariņu

Vienkāršākais risinājums – pacelt to neilgi pirms pacelšanās un nolaišanās, bet, sasniedzot drošu lidojuma augstumu, rīkoties tā, kā ir ērtāk. Ja spilgtā saule žilbina, ja ceļojat ar gulošu bērnu vai satraukuma dēļ ir grūti skatīties ārā, par to var mierīgi pateikt salona apkalpei. Tā norādīs, kā rīkoties konkrētajā situācijā, taču parasti nav vērts strīdēties dažu minūšu dēļ.

Ir arī lietderīgi atcerēties, ka pa logu vērts mierīgi paskatīties, neizdarot pieņēmumus un nebaidoties. Ja redzat kaut ko, kas šķiet skaidri neparasts – piemēram, liesmu vai biezus dūmus, – nekavējoties pievērsiet tam apkalpes uzmanību. Taču mākoņu ēnas, mitrums, spārnu kustības vai skaļāka dzinēja darbība bieži ir ierasta lidojuma daļa, tāpēc vislabāk necelt paniku un klausīt darbinieku norādījumiem.

Šis mazais noteikums atgādina par plašāku lietu: lidmašīnā ne viss tiek darīts pasažiera ērtību dēļ šeit un tagad. Dažkārt josta, pacelts galdiņš vai atvērts logs šķiet nevajadzīgs traucēklis, līdz aizdomājas, cik daudziem cilvēkiem vienlaikus ir droši un ātri jāreaģē, ja ierastais ceļojums pēkšņi mainītos.

Tātad pacelts loga aizkariņš pirms pacelšanās un nolaišanās nav aicinājums paskatīties uz skatu. Tas ir kluss veids, kā atstāt lidmašīnai vairāk „acu”, bet pasažieriem – vairāk iespēju laikus orientēties. Dažas minūtes ar atvērtu logu maksā ļoti maz, taču tieši no šādām mazām darbībām veidojas drošāks ceļojums.