1981. gada dziesma, kuru neviens nav apglabājis: „Queen“ un Deivida Bovija hits atgriezies „Billboard“ topos

Dažas dziesmas vienkārši noveco. Tās paliek par konkrētas desmitgades atmiņu, skan nostalģijas vakaros un pamazām pārvēršas skaistā, bet tālā pagātnes fonā. Taču ir skaņdarbi, kas rīkojas pavisam citādi – tie atkal un atkal parādās tad, kad šķiet, ka par tiem jau viss ir pateikts.

Tieši tā tagad noticis ar „Queen“ un Deivida Bovija dziesmu „Under Pressure“. 1981. gadā izdotais hits negaidīti atkal parādījās „Billboard“ topos un iekļuva „Hard Rock Streaming Songs“ sarakstā. Ir pagājuši vairāk nekā četri gadu desmiti, bet dziesma, kas gandrīz nejauši radās vienā Šveices studijā, joprojām ir dzīva, klausīta un atpazīstama jau no pirmajām skaņām.

Un tā nav tikai vienkārša nostalģija. „Under Pressure“ jau sen ir kļuvusi par kaut ko vairāk nekā rokmūzikas sadarbību – tā ir dziesma, kuru „Rolling Stone“ lasītāji ir atzinuši par visu laiku labāko duetu.

Dziesma, kas sākumā ASV nešķita tik liela

Šodien grūti noticēt, bet „Under Pressure“ uzreiz nekļuva par tādu leģendu, kāda tā šķiet tagad. Apvienotajā Karalistē dziesma bija milzīgs hits un sasniedza pirmo vietu. Taču Amerikas Savienotajās Valstīs tās ceļš bija pieticīgāks.

Mūzikas vēsturnieks Freds Bronsons ir rakstījis, ka tolaik „Queen“ jau bija divi singli, kas ASV topu virsotnē bija sasnieguši pirmo vietu, – „Crazy Little Thing Called Love“ un „Another One Bites the Dust“. Šķita, ka kopdarbam ar Deividu Boviju vajadzētu uzreiz eksplodēt. Tomēr „Under Pressure“ Amerikā apstājās 29. vietā.

Un tomēr tieši šeit slēpjas šīs dziesmas spēks. Tā nebija vienreizēja radio dziesma, kas pēkšņi uzšāvās augšup un tikpat ātri pazuda. Tā auga lēni. Ik gadu, katrā paaudzē, katrā jaunā kontekstā. Tagad „Under Pressure“ dažādos „Billboard“ topos jau ir pavadījusi simtiem nedēļu, bet „Hard Rock Streaming Songs“ sarakstā tā noturējusies vairāk nekā 200 nedēļas.

Tas vairs nav tikai hits. Tas ir skaņdarbs, kas pārdzīvojis savu laiku.

Viss sākās nevis ar plānu, bet nejaušību

Lielākā „Under Pressure“ leģenda sākas nevis topos, bet studijā. Deivids Bovijs ieradās „Mountain Studios“ Montras pilsētā, Šveicē, nebūt ne tādēļ, lai radītu vienu no visu laiku slavenākajiem duetiem. Sākotnēji viņam bija jāieraksta vokāls citai „Queen“ dziesmai – „Cool Cat“.

Šis mēģinājums neizdevās. Taču tā vietā notika kaut kas daudz interesantāks: Bovijs un četri „Queen“ dalībnieki vienkārši sāka kopā spēlēt. Bez liela plāna, bez iepriekš sagatavotas formulas, bez droša komerciāla aprēķina.

„Queen“ ģitārists Braiens Mejs vēlāk atcerējās, ka viņi studijā devās bez skaidrām vokāla līnijām. Pēc viņa teiktā, visi vienkārši iegāja „bez jebkādām idejām, bez notīm“. No šādiem fragmentiem, improvizācijām un atsevišķām muzikālām domām vēlāk tika salikta dziesma, kuru šodien atpazīst pat tie, kuri varbūt nespētu nosaukt visu „Queen“ diskogrāfiju.

Dažkārt mūzikā tā arī notiek: lielākās lietas rodas nevis tad, kad viss ir izplānots, bet tad, kad vienā telpā nonāk īstie cilvēki.

Bovijs pats brīnījās, cik ātri tā radās

Deivids Bovijs vēlāk ne reizi vien runāja par to, cik neticami ātri tika radīta „Under Pressure“. Viņam pašam bija grūti noticēt, ka tik sarežģīts skaņdarbs radās tikai viena vakara laikā.

Bovijs ir teicis, ka dziesma tika uzrakstīta „no nulles“ tajā vakarā, kad viņš ieradās „Queen“ studijā. Viņš atcerējās, ka rifu jau bija radījis Fredijs Merkūrijs un citi grupas dalībnieki, bet vēlāk mūziķi apvienoja dažādas akordu sekcijas vienotā skaņdarbā.

Īpaši interesanti ir tas, kā tika veidotas vokālās līnijas. Bovijs skaidroja, ka viņš un Fredijs Merkūrijs savas melodijas veidoja atsevišķi: kad dzirdam Frediju, dzirdam to, ko uzrakstīja viņš, bet, kad dzirdam Boviju, tā jau ir viņa paša daļa. Vēlāk viņi kopā strādāja pie teksta.

„Es joprojām nespēju noticēt, ka visu skaņdarbu uzrakstījām un ierakstījām tieši viena vakara laikā“, – Bovijs ir teicis.

Šādai dziesmai tas izklausās gandrīz neiespējami. „Under Pressure“ nav vienkārša trīs akordu improvizācija. Tajā ir spriedze, drāma, atšķirīgas balsis, negaidītas pārejas un viena no slavenākajām basa līnijām rokmūzikas vēsturē.

Basa līnija, kas kļuva nemirstīga

Ir dziesmas, kuras atpazīsti pēc piedziedājuma. Ir dziesmas, kuras atpazīsti pēc pirmā ģitāras akorda. „Under Pressure“ atpazīst pēc basa līnijas. Tiklīdz tā sākas, klausītājs jau zina, kas notiks tālāk.

Šī līnija kļuva par vienu no slavenākajām populārās mūzikas vēsturē. Tā ir vienkārša, bet paliekoša. Tādu var dungot pat cilvēks, kurš nekad nav interesējies par mūzikas tehnisko pusi. Tieši tāpēc dziesma pārkāpa sava laikmeta robežas un kļuva par kultūras zīmi.

Taču „Under Pressure“ spēks nav tikai bass. Tā ir arī divu milzīgu personību sadursme. Fredija Merkūrija balss – teatrāla, varena, dramatiska. Deivida Bovija balss – vēsāka, atturīgāka, noslēpumaināka. Kopā viņi rada nevis vienkāršu duetu, bet sarunu. It kā divas atšķirīgas pasaules būtu nonākušas vienā dziesmā un neviena no tām nevēlētos piekāpties.

Dīvainākais ir tas, ka viņi nekad to kopā neizpildīja dzīvajā

Viens no pārsteidzošākajiem faktiem par „Under Pressure“ ir tas, ka „Queen“ un Deivids Bovijs nekad šo dziesmu kopā nav izpildījuši dzīvajā. Pat 1985. gada „Live Aid“ pasākumā, kur abi vārdi atradās uz vienas vēsturiskas skatuves, kopīgs priekšnesums nenotika.

Tas tikai vēl vairāk nostiprināja dziesmas mītu. Tā it kā palika ieslēgta tajā vienīgajā studijas tikšanās reizē – vakarā, kad viss izvērtās tā, kā nebija plānots. Vēlāk „Queen“ un Bovijs dzīvoja savas skatuves dzīves, bet „Under Pressure“ palika kā viņu kopīgais nospiedums, ko neviens vairs neatkārtoja.

Varbūt tāpēc šī dziesma skan tik īpaši. Tā nav ilga projekta rezultāts. Tā nav rūpīgi gatavots mārketinga solis. Tā vairāk atgādina iemūžinātu mirkli, kuram vajadzēja pazust, bet kurš tā vietā kļuva mūžīgs.

Kāpēc šī dziesma atgriežas tagad

„Under Pressure“ atgriešanās „Billboard“ topos parāda, ka daži skaņdarbi nepieder tikai savam laikam. Tos no jauna atklāj straumēšanas platformās, filmās, seriālos, sociālajos tīklos, mūzikas ieteikumos un vienkāršā cilvēciskā vēlmē atgriezties pie dziesmām, kurām piemīt īsts emocionāls svars.

Šī dziesma runā par spiedienu – personisku, sociālu, iekšēju. Par pasauli, kas dažkārt uzgāžas pārāk smagi. Varbūt tāpēc tā joprojām iedarbojas. Jo spiediens nekur nav pazudis. Mainās tikai laiki, tehnoloģijas un klausītāji.

Pēc 45 gadiem kopš spontānās studijas sesijas Šveicē „Under Pressure“ atkal ir topos. Un tas skan gandrīz simboliski. Dziesma, kas savulaik Amerikā nesasniedza tādus augstumus, uz kādiem tās radītāji varēja cerēt, tagad dzīvo otro, trešo un ceturto dzīvi.

Īsti hiti nenoveco – tie gaida, kad pasaule tos atkal atcerēsies

„Queen“ un Deivids Bovijs radīja nevis vienkārši roka duetu. Viņi radīja dziesmu, kas spēja pārdzīvot savas sākotnējās pozīcijas topos, mūzikas modes, izpildītāju zaudējumu un desmitgadēm mainījušos auditoriju.

Tagad, kad „Under Pressure“ atkal nonāk „Billboard“ sarakstos, tas neizskatās pēc nejaušas atgriešanās, bet gan pēc vēl viena atgādinājuma: patiešām spēcīga mūzika nekur nepazūd. Tā uz kādu laiku var atkāpties fonā, bet pietiek ar vienu impulsu – un tā atkal runā tā, it kā būtu radīta vakar.

Varbūt tāpēc „Rolling Stone“ lasītāji šo skaņdarbu atzina par visu laiku labāko duetu. Jo tajā satikās ne tikai divi slaveni vārdi. Tajā satikās spriedze, nejaušība, talants un mirklis, ko neviens vairs nevarēja atkārtot.