Japāņu dziedātāja hits iekaroja Ameriku, taču katastrofa pārtrauca viņa dzīvi

Vai esat dzirdējuši dziesmu, kuras melodija šķiet pazīstama pat tad, ja nesaprotat nevienu vārdu? Sešdesmitajos gados Japānā izskanējusī Kju Sakamoto dziesma „Ue o muite arukō“ pārkāpa valodas un robežu šķēršļus tādā mērā, ka Amerikas Savienotajās Valstīs kļuva par īstu fenomenu. Amerikāņi to pazina ar citu, daudz vienkāršāku nosaukumu – „Sukiyaki“.

Šajā stāstā ir viss, kā dēļ viens skaņdarbs paliek cilvēku atmiņā gadu desmitiem: maiga, viegli iegaumējama melodija, negaidīti pasaules mēroga panākumi un sāpīgs noslēgums. Dziedātājs, kura balss sasniedza miljoniem klausītāju tūkstošiem kilometru attālumā no dzimtās zemes, gāja bojā katastrofā, kas satricināja visu Japānu.

Dziesma, kas Amerikā ieguva pavisam citu nosaukumu

„Ue o muite arukō“ japāņu valodā nozīmē aptuveni „ejot skatīties augšup“. Tā nav jautra dziesma par ēdienu, lai gan tieši šādas asociācijas daudziem amerikāņiem radīja nosaukums „Sukiyaki“. Šis nosaukums tika izvēlēts izdošanai ārvalstīs tādēļ, ka Rietumu auditorijai japāņu oriģinālais nosaukums šķita pārāk sarežģīts izrunāšanai un iegaumēšanai.

Paradokss ir vienkāršs, taču šodien izklausās dīvaini: milzīgu hitu ārvalstīs pavadīja nosaukums, kam nebija tiešas saistības ar dziesmas tekstu. Sukijaki ir japāņu ēdiens, bet pašā dziesmā tiek stāstīts par cilvēku, kurš skatās debesīs, lai asaras nenoveltos lejup. Tā ir mierīga, mazliet skumja dziesma par vientulību, zaudētu mīlestību un mēģinājumu saglabāt cieņu.

Tomēr klausītājiem ne vienmēr ir jāsaprot katra rinda. Pietiek ar balsi, melodiju un noskaņu, kas atpazīstama bez tulkojuma. Kju Sakamoto skaņdarbs darbojās tieši tā: tas skanēja maigi, bez lieliem vokāliem trikiem, it kā cilvēks dziedātu pats sev, ejot pa vakara ielu.

Rets gadījums, kad japāņu valoda izskanēja pirmajā vietā

1963. gadā „Sukiyaki“ pakāpās uz ASV „Billboard Hot 100“ pirmo vietu. Tas bija izcils notikums: japāņu valodā izpildīta dziesma kļuva par populārāko Amerikā laikā, kad ārzemju valodu mūzika ASV popmūzikā bija daudz retāka nekā tagad. Dziesma sasniedza cilvēkus, kuri par Japānas popmūziku tolaik, iespējams, vispār nebija dzirdējuši.

Šie panākumi bija nozīmīgi ne tikai reitinga vietas dēļ. Tie parādīja, ka radio klausītājs var pieņemt skaņdarbu, kura vārdus nesaprot, ja tajā sajūt patiesas emocijas. Šodien, kad pasaules hiti rodas Dienvidkorejā, Latīņamerikā vai jebkurā interneta nostūrī, tas šķiet pašsaprotami. Taču toreiz Kju Sakamoto kļuva par vienu no tiem izpildītājiem, kuri atvēra durvis šādam mūzikas ceļojumam.

Arī viņa tēls nelīdzinājās tālas, nesasniedzamas zvaigznes tēlam. Sakamoto uz skatuves izskatījās silts, sirsnīgs, dažkārt pat zēniski kautrīgs. Iespējams, tādēļ dziesma nepazuda kopā ar savu laikmetu: to pārņēma citi izpildītāji, tā skanēja filmās, televīzijā un jaunās aranžijās, bet melodiju atpazīst pat tie, kuri dziedātāja vārdu nekad nav dzirdējuši.

Japāņu dziedātāja hits iekaroja Ameriku, taču katastrofa pārtrauca viņa dzīviAttēls: Pixabay / viarami

Lidojums, pēc kura Japāna ilgi nespēja atgūties

1985. gada 12. augustā Kju Sakamoto lidoja no Tokijas uz Osaku ar aviokompānijas „Japan Airlines“ 123. reisu. Lidmašīna cieta katastrofā kalnainā apvidū, un šī nelaime joprojām tiek uzskatīta par vienu no sāpīgākajām viena gaisa kuģa katastrofām aviācijas vēsturē. Bojāgājušo vidū bija arī 43 gadus vecais dziedātājs.

Šādas ziņas cilvēkus vienmēr satriec citādi nekā parasts paziņojums par slavena cilvēka nāvi. Vēl vakar viņa dziesma varēja skanēt radio, bet nākamajā dienā visa valsts jau runā par traģēdiju, kuru nav iespējams atsaukt. Sakamoto faniem viņš nebija tikai sens hits no skaņuplates – viņš joprojām bija aktīvs mūzikas un televīzijas cilvēks, pazīstams vairākām paaudzēm.

Katastrofas mērogs skāra ne tikai bojāgājušo tuviniekus. Tā atstāja ilgstošu kolektīvās atmiņas rētu Japānā, un Sakamoto vārds kļuva nesaraujami saistīts arī ar šo nelaimi. Tomēr viņa dzīvi nenosaka tikai traģēdija: ir pārāk viegli cilvēku atcerēties tikai pēc viņa pēdējā ceļojuma, lai gan pirms tā bija gadu desmiti mūzikas, skatuves un saiknes ar publiku.

Kāpēc šis stāsts joprojām aizkustina

Kju Sakamoto stāstā jūtama sāpīga pretstata sajūta. Viņa slavenākā dziesma stāsta par paceltu skatienu un aizturētām asarām, bet paša izpildītāja dzīvi pārtrauca nelaime, kuru neviens no pasažieriem nevarēja paredzēt. Varbūt tādēļ „Sukiyaki“ šodien daudziem skan ne tikai kā viegla veca popdziesma.

Vienam cilvēkam tā var būt bērnībā no vecāku atskaņotajiem ierakstiem dzirdēta melodija. Citam – atgādinājums, ka dažkārt pasaulē izlaužas skaņdarbi, kuriem nav vajadzīga ne kopīga valoda, ne rūpīgi pielāgots tēls. Bet tiem, kuri atceras katastrofu, šī dziesma nav atdalāma no sērām un milzīga zaudējuma.

Varbūt tā arī ir šī stāsta spēcīgākā daļa: dzīve var būt negaidīti īsa, taču cilvēka balss dažkārt ceļo daudz ilgāk par viņu pašu. Kju Sakamoto atveda uz Ameriku japāņu dziesmu, kuras vārdus lielākā daļa klausītāju nesaprata, bet tās sajūtu saprata visi. Un tieši šī sajūta palika, kad viss pārējais jau sen bija kļuvis par vēsturi.