Ne Vācija un pat ne Čehija: lūk, kur cilvēki visbiežāk izvēlas alu

Runājot par alu, vispirms bieži nāk prātā Vācija, Čehija vai Beļģija. Tomēr jaunākie patērētāju aptauju dati rāda pavisam citu ainu. Lielākais to pieaugušo īpatsvars, kuri regulāri dzer alu, reģistrēts Spānijā – šādu izvēli norādīja 45 proc. aptaujāto. Vēl interesantāk ir tas, ka valsts, kas pasaulē saražo visvairāk alus, pēc tā popularitātes iedzīvotāju vidū nav pat tuvu pirmajai vietai.

Starptautiskās alus dienas proga publicētie dati atklāj, cik ļoti dažādos pasaules reģionos atšķiras alus patēriņa paradumi. Dažās valstīs alus joprojām ir ikdienas kultūras sastāvdaļa, citās tā popularitāte mazinās, bet milzīgs ražošanas apjoms nebūt nenozīmē, ka vietējie iedzīvotāji to dzer biežāk nekā citi.

Spānija apsteigusi pat slavenākās alus valstis

Saskaņā ar „Statista Consumer Insights“ aptaujas datiem, Spānijā 45 proc. respondentu norādīja, ka regulāri dzer alu. Tas ir augstākais rādītājs starp analizētajām valstīm. Nebūtiski atpaliek Brazīlija un Vjetnama – abās valstīs šādu atbildi izvēlējās 44 proc. aptaujāto. Itālijā alu regulāri dzer 42 proc., bet Taizemē – aptuveni 40 proc. respondentu.

Rezultāti ir interesanti tāpēc, ka Vācijai, Beļģijai un Apvienotajai Karalistei ir ļoti spēcīgas alus darīšanas tradīcijas, tomēr par regulāriem alus patērētājiem sevi uzskata tikai aptuveni trešdaļa aptaujāto. Amerikas Savienotajās Valstīs šis rādītājs ir vēl mazāks – alu regulāri dzer aptuveni ceturtā daļa respondentu vecumā no 21 līdz 64 gadiem.

Lielas atšķirības vērojamas arī Āzijā. Vjetnamā alus joprojām ir ļoti populārs, taču Malaizijā par regulāriem tā patērētājiem sevi uzskata tikai aptuveni 15 proc. aptaujāto, bet Indonēzijā – vien 6 proc. To lielā mērā ietekmē arī reliģiskās un kultūras tradīcijas. Ķīnā, lai gan tā ir pasaulē lielākais alus tirgus absolūtā apjoma ziņā, šo dzērienu regulāri izvēlas aptuveni trešdaļa respondentu.

Pavisam cita valsts saražo visvairāk alus

Pavisam cita aina paveras, raugoties nevis uz patērētāju īpatsvaru, bet uz ražošanas apjomu. Ķīna joprojām ir neapstrīdama pasaules līdere – 2025. gadā tajā saražoti aptuveni 354 miljoni hektolitru alus. Tas ir milzīgs daudzums, ko tuvākie konkurenti nespēj sasniegt.

Otrajā vietā ir Amerikas Savienotās Valstis, kur saražoti aptuveni 175 miljoni hektolitru. Tomēr gan Ķīnā, gan ASV pēdējos gados vērojams ražošanas kritums. Pasaules alus tirgus saskaras ar mainīgiem patērētāju paradumiem, lēnāk augošiem reālajiem ienākumiem un demogrāfiskajām pārmaiņām.

Pasaules piecu lielāko alus ražotāju grupā ietilpst arī Brazīlija, Meksika un Krievija. Šajās valstīs kopš 2023. gada ražošanas apjomi auguši. Āzijā situācija ir neviennozīmīga: vairāk alus sāka ražot Vjetnamā, Indijā, Taizemē un Filipīnās, tomēr Ķīnā, Japānā un Dienvidkorejā ražošanas apjomi samazinājās. Izaugsmes tendence pēdējos gados vērojama arī Āfrikas tirgos.

Lielākais to pieaugušo īpatsvars, kuri regulāri dzer alu, reģistrēts SpānijāAttēls: Ilustratīvs attēls

Alus tirgus mainās līdz ar cilvēku paradumiem

Viena no spilgtākajām pašreizējā tirgus pārmaiņām ir tā, ka tradicionālās alus valstis ne vienmēr saglabā iepriekšējo patēriņa līmeni. Vācijā, Spānijā un Japānā pēdējos gados ražošanas apjomi samazinājušies. Viens no iemesliem ir iedzīvotāju novecošana un jaunāku patērētāju skaita samazināšanās, taču svarīgi ir arī ekonomiskie faktori un mainījusies attieksme pret alkohola lietošanu.

No otras puses, valstīs, kurās iedzīvotāju struktūra ir jaunāka, biežāk saglabājas augošs patēriņš un ražošana. Tāpēc pasaules alus ģeogrāfija pamazām mainās – dažas valstis, kas agrāk reti tika minētas starp lielākajiem alus tirgiem, strauji tuvojas tradicionālajiem līderiem.

Labs piemērs ir Vjetnama, kur regulāri alu dzerošo cilvēku īpatsvars jau gandrīz līdzinās Spānijas rādītājam. Arī Brazīlija izceļas ar to, ka tā ir gan viena no lielākajām ražotājām, gan viena no valstīm, kurās alus iedzīvotāju vidū ir īpaši populārs.

Saražot daudz vēl nenozīmē izdzert visvairāk

Šie skaitļi parāda interesantu atšķirību starp diviem pilnīgi atšķirīgiem rādītājiem. Spānija ir līdere pēc to aptaujas dalībnieku procentuālā īpatsvara, kuri regulāri dzer alu, taču Ķīna ir nesalīdzināmi lielāka ražotāja. Tāpēc apgalvojums, ka viena valsts ir „lielākā alus cienītāja“, lielā mērā ir atkarīgs no tā, ko tieši mēs skaitām.

Vācijas vai Beļģijas reputācija arī nekur nav zudusi – alus darīšanas tradīcijas un kultūra nav tas pats, kas regulāri alu dzerošo iedzīvotāju īpatsvars. Tieši tāpēc jaunie dati pārsteidz: valstis, kuras parasti uzskata par alus pasaules simboliem, pēc dažiem patēriņa rādītājiem jau atpaliek no Spānijas, Brazīlijas vai pat Vjetnamas.

Tikmēr pasaules alus tirgus turpina mainīties. Vienuviet tā ražošana sarūk, citviet strauji pieaug, taču viens ir skaidrs – vecais stereotips, ka visvairāk alus cienītāju jāmeklē Vācijā vai Čehijā, šodien vairs ne vienmēr atbilst patērētāju aptauju rezultātiem.