Vācieši Latvijā palika pārsteigti: „Kā jūs šeit izdzīvojat, ja pārtika ir dārgāka, bet algas mazākas?“

Latvijā viesojoties, divi viesi no Vācijas uzdeva jautājumu, kas vietējiem iedzīvotājiem šķita sāpīgi pazīstams: kā cilvēkiem izdodas izdzīvot, ja veikalos cenas šķiet līdzīgas vai pat augstākas nekā Vācijā, bet algas ir ievērojami mazākas? Viņu novērojums ātri pārauga plašākā diskusijā par to, cik lielā mērā Latvijā patiesībā ir uzlabojusies dzīve, pieaugot algām.

Dzīves dārdzība Latvijā jau kādu laiku ir viena no visbiežāk apspriestajām ikdienas dzīves tēmām. Oficiālie dati liecina, ka algas pieaug, tomēr cilvēkam svarīgākie nav procenti statistikas tabulā, bet gan tas, cik daudz naudas paliek pēc samaksas par mājokli, pārtiku, transportu un citām nepieciešamām lietām. Tāpēc ārvalstnieku skatījums no malas dažkārt īpaši skaidri parāda to, pie kā vietējie iedzīvotāji jau ir paspējuši pierast.

Vāciešu jautājums lika aizdomāties par cenām

Latvijas iedzīvotāja Agnese pastāstīja par diviem viesiem no Vācijas, kuri valstī viesojās „Erasmus+“ apmaiņas programmas ietvaros. Iepazinuši vietējo vidi un cenas, viņi drīz vien pajautāja, kā cilvēkiem Latvijā vispār izdodas izdzīvot.

Vāciešiem visvairāk uzmanību piesaistīja cenu un algu attiecība. Pēc viņu iespaidiem daži pārtikas produkti Latvijas veikalos maksā pat vairāk nekā Vācijā, lai gan vidējā darba samaksa ir ievērojami mazāka. Viņi to formulēja visai tieši – pārtika viņiem šķita aptuveni divreiz dārgāka, bet algas – aptuveni uz pusi mazākas.

Tas nav oficiāls abu valstu cenu salīdzinājums, tomēr pats jautājums Agnesei šķita ļoti trāpīgs. Viņa uz to atbildēja ironiski – tieši tā cilvēki arī dzīvo, pielāgojoties šādai ienākumu un cenu attiecībai.

Šāda situācija daudziem ir pazīstama nevis no statistikas, bet no ikdienas. Pat ja alga gada laikā palielinās par dažiem procentiem, daļu šī pieauguma ātri „apēd“ dārgāka pārtika, pakalpojumi vai mājoklis. Tāpēc cilvēks oficiāli var pelnīt vairāk, taču dzīves kvalitātes izmaiņas ne vienmēr ir jūtamas tik spēcīgi, kā liecina algu pieauguma dati.

Algas pieaug, taču vidējais rādītājs neatspoguļo visu situāciju

Pagājušajā gadā pilnu darba laiku strādājošo Latvijas iedzīvotāju vidējā bruto alga sasniedza 1815 eiro mēnesī. Gada laikā tā palielinājās par vairāk nekā 7 procentiem jeb aptuveni par 129 eiro.

Privātajā sektorā algu pieaugums bija nedaudz straujāks. Šeit vidējā alga pirms nodokļu nomaksas palielinājās par aptuveni 8 procentiem un sasniedza 1800 eiro. Publiskajā sektorā vidējā alga pieauga par aptuveni 7 procentiem un pirms nodokļu nomaksas sasniedza 1863 eiro.

Tomēr daudziem cilvēkiem svarīgāka ir nevis bruto alga, bet gan summa, kas faktiski nonāk bankas kontā. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas Latvijā sasniedza 1346 eiro mēnesī. Tas veidoja aptuveni trīs ceturtdaļas no vidējās bruto algas.

Neto ienākumi gada laikā palielinājās par aptuveni 10 procentiem. Pēc statistiķu aprēķiniem, šis pieaugums bija straujāks par patēriņa cenu kāpumu, tāpēc reālā darba samaksa palielinājās par aptuveni 6 procentiem. Citiem vārdiem sakot, vērtējot visas valsts vidējos rādītājus, iedzīvotāju pirktspēja pieauga.

Taču tieši šeit parādās svarīga detaļa – vidējā alga ne vienmēr parāda, cik saņem tipisks darbinieks. Cilvēki ar augstām algām kopējo vidējo rādītāju paaugstina, tāpēc daudziem iedzīvotājiem viņu pašu ienākumi var šķist ievērojami pieticīgāki.

Mediānas alga parāda citu ainu

Lai labāk izprastu parasta darbinieka situāciju, bieži vien lietderīgāk ir aplūkot mediānas algu. Šis rādītājs visus darbiniekus sadala divās vienādās daļās: puse saņem vairāk, puse – mazāk.

Latvijā mediānas bruto alga sasniedza 1462 eiro mēnesī. Pēc nodokļu nomaksas mediānas ienākumi veidoja aptuveni 1117 eiro. Gada laikā šī summa pieauga par vairāk nekā 12 procentiem.

Atšķirība starp 1815 eiro vidējo bruto algu un mediānu 1462 eiro apmērā labi parāda, kāpēc daļa iedzīvotāju oficiālajos „vidējās algas“ skaitļos var sevi neatpazīt. Cilvēkam daudz aktuālāka ir tieši tā summa, ko saņem liela daļa valsts darbinieku.

Pieauga arī samaksa par vienu nostrādāto stundu. Vidējā stundas bruto darba samaksa sasniedza 12,27 eiro, bet kopējie darba devēja izdevumi par vienu darbinieka stundu, ieskaitot papildu izmaksas, palielinājās no aptuveni 14,5 eiro līdz vairāk nekā 15 eiro.

Tajā pašā laikā kopējais valstī nostrādāto stundu skaits nedaudz samazinājās. Samazinājās arī pilnu darba laiku strādājošo cilvēku skaits – viņu bija par dažiem tūkstošiem mazāk. Tas nozīmē, ka kopējais algām atvēlētais naudas apjoms pieauga, lai gan darbinieku skaits tajā pašā laikā nedaudz saruka.

Vienur algas pārsniedz 3000 eiro, citur nesasniedz 1300

Vēl lielākas atšķirības var pamanīt, aplūkojot konkrētas darbības jomas. Straujākais algu pieaugums tika fiksēts pakalpojumu sektorā, kas ietver skaistumkopšanu, dažādus remonta darbus un citus mājsaimniecībām sniegtos pakalpojumus. Šeit darba samaksa gada laikā palielinājās par gandrīz 19 procentiem.

Algas būtiski pieauga arī nekustamā īpašuma un profesionālo pakalpojumu jomās. Tomēr vislielākos ienākumus joprojām saņem finanšu un apdrošināšanas sektora darbinieki – viņu vidējā bruto alga pārsniedz 3000 eiro mēnesī.

Pie labāk apmaksātajām jomām pieskaitāmas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu darbības. Pavisam cita situācija ir izmitināšanas un ēdināšanas sektorā, kur vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sasniedz tikai aptuveni 1190 eiro.

Būtiskas atšķirības saglabājas arī starp Latvijas reģioniem. Rīgā un galvaspilsētai apkārt esošajā reģionā vidējā bruto alga tuvojas 2000 eiro, taču Latgalē tā nesasniedz pat 1300 eiro. Ienākumu starpība starp galvaspilsētas reģionu un Latgali joprojām pārsniedz 30 procentus.

Tieši tāpēc abu vāciešu uzdotais jautājums izklausās daudz nopietnāks par vienkāršu tūristu pārsteigumu par cenām. Oficiāli algas Latvijā pieaug un reālie ienākumi palielinās, taču dzīves izjūtu nosaka ne tikai valsts vidējais rādītājs. Cilvēkam, kurš saņem aptuveni 1100–1300 eiro uz rokas, eiropeiskais cenu līmenis veikalā var būt daudz sāpīgāks nekā tam, kura mēneša ienākumi sasniedz vairākus tūkstošus.

Tāpēc jautājums „kā jūs šeit izdzīvojat?“ daudziem vietējiem iedzīvotājiem var izskanēt nevis kā pārspīlēts ārvalstnieku pārsteigums, bet gan kā ļoti precīzs ikdienas realitātes raksturojums.