Akla kafijas degustācija atklāja negaidītu cilvēku favorīti – šķīstošo kafiju

Vai esat no tiem, kuri šķīstošās kafijas paciņu skapītī glabā tikai „sliktai dienai” – kad beigušās pupiņas, sabojājies aparāts vai no rīta vairs nav palikusi neviena minūte? Daudziem tā joprojām rada vienu un to pašu ainu: ātri aplieta krūze, asāks aromāts un kompromiss, ko dzer nevis prieka, bet nepieciešamības dēļ, lai pamostos.

Tomēr akla kafijas degustācija dažkārt sajauc ļoti stingrus uzskatus. Kad cilvēki nezina, kas ir viņu krūzē, vairs nav iepakojuma, aparāta skaņas, cenas vai ieraduma aizstāvēt savu iecienītāko veidu. Paliek tikai aromāts, pirmais malks un ļoti vienkāršs jautājums – vai šo kafiju gribētos dzert vēlreiz?

Tieši šādā salīdzinājumā par negaidītu cilvēku favorīti kļuva šķīstošā kafija. Ne tāpēc, ka tā pēkšņi pārspēja visas kafijas pagatavošanas metodes vai padarīja pupiņas nevajadzīgas, bet tāpēc, ka daļai degustētāju tā šķita patīkamāka, nekā viņi būtu uzdrošinājušies iepriekš atzīt.

Kad krūzē vairs nav etiķetes

Kafijas izvēli bieži nosaka ne tikai garša. Vienam cilvēkam svarīgs ir rīta rituāls: samalt pupiņas, sajust svaiga maluma aromātu, pagaidīt, līdz aparāts piepilda virtuvi ar smaržu. Citam laba kafija ir tā, ko viņš dzer savā iecienītajā kafejnīcā, ar pazīstamu krūzi rokās un dažām miera minūtēm pirms darba.

Aklā degustācijā šīs lietas pazūd. Krūzes izskatās vienādi, un cilvēks nevar teikt, ka vienam dzērienam „vajadzētu” būt labākam tikai tāpēc, ka tas pagatavots no pupiņām vai maksājis vairāk. Dažkārt tieši tad atklājas, ka ikdienas garša nav tik paredzama, kā šķita.

Šķīstošā kafija var patikt maigāka, vienkāršāka profila dēļ. Tai bieži nav tik izteikta skābenuma, kas vieniem kafijas cienītājiem šķiet dzīvs un interesants, bet citiem – vienkārši pārāk ass. Krūze ar pienu vai tējkaroti cukura atšķirības var padarīt vēl vienādākas, tāpēc cilvēks izvēlas nevis „pareizo” kafiju, bet to, kuru konkrētajā brīdī ir vispatīkamāk dzert.

Cilvēki izvēlas ne tikai garšu, bet arī mieru

Rīta virtuvē reti notiek īsta degustācija. Viens steidzas apģērbt bērnus, cits jau atbild uz darba ziņām, trešais skaita, cik minūšu palicis līdz autobusam. Šādā brīdī kafija kļūst nevis par greznu rituālu, bet par nelielu ērtību, kas nedrīkst prasīt papildu lēmumus.

Šķīstošās kafijas stiprā puse ir tieši šī vienkāršība: karote, karsts ūdens, krūze. Nav nepieciešama dzirnaviņas, aparāta apkope, filtri, ilgi iestatījumi vai jautājums, vai vakar vēl melnbaltais kafijas aparāts šorīt atkal iedegs sarkanu lampiņu. Kad cilvēks ir noguris, ātri pagatavota garša dažkārt tiek vērtēta augstāk nekā sarežģītāks, bet ne vienmēr ērtāks variants.

Tas īpaši pazīstams ģimenēm un tiem, kas strādā no mājām. Kamēr kafijas aparāts gatavo vienu krūzi, virtuvē jau vienlaikus var skanēt vairāki lūgumi. Senioram var būt neērti katru dienu apkopt aparātu vai iegādāties vairākus dažādus kafijas piederumus, bet mazākā mājoklī vienkārši negribas vēl vienu ierīci uz darba virsmas.

Akla kafijas degustācija atklāja negaidītu cilvēku favorīti – šķīstošo kafijuAttēls: Pixabay / cocoparisienne

„Laba kafija” katram nozīmē ko citu

Kafijas cienītājam, kurš ir iemācījies atšķirt grauzdējuma notis un pupiņu izcelsmi, šķīstošais dzēriens var šķist pārāk vienveidīgs. Un tas ir pilnībā saprotams: svaigi maltas pupiņas var piedāvāt vairāk aromāta, tekstūras un pat negaidītu garšu. Tomēr cilvēkam, kurš vēlas siltu, pazīstamu un ne pārāk rūgtu krūzi, šī pati vienkāršība var būt priekšrocība.

Bieži strīds rodas tāpēc, ka tiek salīdzinātas atšķirīgas vajadzības. Viens kafiju uztver kā hobiju un meklē labāko rezultātu, otrs – kā īsu pārtraukumu starp darbiem. Abiem var būt taisnība, tikai viņu jautājums ir atšķirīgs: pirmais jautā, kura kafija ir interesantākā, bet otrais – kura kafija šodien vislabāk der viņa rītam.

Arī uzņēmumiem un kafejnīcu kultūrai tas ir atgādinājums neskatīties uz klientu no augšas. Cilvēki maksā par kvalitatīvu kafiju tad, kad izjūt tās vērtību, tomēr neviens nevēlas, lai vienkārša izvēle tiktu nosaukta par sliktākas gaumes pazīmi. Dažkārt šķīstošās kafijas krūze mājās sniedz vairāk gandarījuma nekā dārgs dzēriens, ko dzer aizkaitināts, kavējot un nemaz nejūtot tā garšu.

Kā izvēlēties krūzi, kas patiešām garšo

Ja mājās joprojām notiek strīds par to, vai šķīstošā kafija vispār ir pelnījusi vietu skapītī, vienkāršākais risinājums ir nogaršot to bez iepriekšējiem aizspriedumiem. Pagatavojiet vairākas vienāda stipruma krūzes: vienu no šķīstošās kafijas, otru no parastā veidā gatavotām pupiņām vai maltas kafijas. Nogaršojiet nesteidzoties, vispirms melnu, bet tikai pēc tam, ja tā esat pieradis, pievienojiet pienu.

Vērtējiet nevis to, kurai kafijai „vajadzētu” uzvarēt, bet gan to, vai tā nešķiet pārāk rūgta, skāba, ūdeņaina vai smaga. Pajautājiet sev, vai jūs gribētu izdzert visu krūzi, nevis tikai iedzert vienu iespaidīgu malku. Tas ir daudz godīgāks tests nekā iepakojuma dizains, citu cilvēku viedoklis vai pārliecība, ka ātram risinājumam noteikti jābūt sliktam.

Protams, šķīstošā kafija nav jāpadara par vienīgo izvēli. Tā var palikt par ērtu rezerves variantu ceļojumos, darbā, lauku mājās vai tajos rītos, kad virtuvē vienkārši ir pārāk daudz haosa. Bet labāku kafijas aparātu vai iecienītās pupiņas ir vērts pataupīt tām minūtēm, kad gribas ne tikai kofeīna, bet arī paša pagatavošanas prieka.

Akla degustācija atgādina vienkāršu lietu: mūsu garša nav apzīmēta ar etiķeti. Ja krūze sasilda, palīdz apstāties kaut uz dažām minūtēm un patiešām garšo, tai nav jāattaisnojas ne cenas dēļ, ne tāpēc, cik ātri tā tika pagatavota.