Eiropu biedē ziema līdz –40 grādiem: latviešu meteorologs paskaidroja, vai arī Lietuvai jāgatavojas ekstremālam salam

Kad septembra beigās vēl raugāmies prognozēs un ceram vismaz uz dažām siltākām dienām, ziņa par iespējamu –40 grādu salu Eiropā izklausās kā ļoti nepatīkams atgādinājums: ziema atnāks ātrāk, nekā gribētos. Sociālajos tīklos un ārvalstu plašsaziņas līdzekļos jau izplatās brīdinājumi, ka tuvojošā aukstā sezona varētu būt neparasta un dažviet Eiropā it kā varētu atkārtoties ārkārtīgi skarbi scenāriji.

Latviešu meteorologs Toms Bričis šos izteikumus komentēja mierīgāk. Viņaprāt, panikai pašlaik nav pamata, tomēr arī ignorēt signālus nevajadzētu. Šā gada laikapstākļi Baltijas reģionā jau tagad uzvedas ne gluži ierasti: septembris dažviet Latvijā var kļūt par vienu no lietainākajiem visā novērojumu vēsturē, bet vienlaikus prognozēs iezīmējas arī pavisam cits pavērsiens – septembra beigās un oktobra sākumā Baltijas valstis vēl var piedzīvot pat aptuveni +20 grādu siltumu.

Tā arī ir šā rudens lielākā intriga: vienu nedēļu runājam par lietu, vēju un cikloniem, nākamo – par siltām dienvidu gaisa masām, bet pie apvāršņa jau mirgo ziņas par iespējamu ļoti aukstu ziemas vidu. Lietuvai šī tēma ir ne mazāk aktuāla kā Latvijai, jo mūsu laikapstākļus bieži ietekmē tie paši atmosfēras procesi. Ja virs reģiona pastiprinās anticiklons, tas parasti ietekmē ne tikai Rīgu vai Latgali, bet arī Viļņu, Kauņu, Panevēžu un Šauļus. Ja no austrumiem vai ziemeļiem ieplūst aukstums, Lietuvas austrumi un ziemeļaustrumi to bieži sajūt vieni no pirmajiem.

Kāpēc pēkšņi sākts runāt par –40 grādiem?

Runas par ekstremālu salu tiek saistītas ar El Ninjo parādību un tās iespējamo ietekmi uz ziemu. Ārvalstu meteorologi pievērš uzmanību tam, ka tad, kad šī parādība ir spēcīga, Eiropas ziema dažkārt veidojas nevienmērīga: sākums var būt maigāks, taču janvārī vai februārī var būt ļoti izteikti aukstuma iebrukumi.

Bričis uzsver, ka šeit ļoti skaidri jānošķir divas lietas: statistika un tieša prognoze. Vēsturiskie dati liecina par zināmām sakritībām, taču tas nenozīmē, ka El Ninjo automātiski “ieslēdz” –30 vai –40 grādu salu Baltijas valstīs. Eiropa ir pārāk sarežģīta, lai viena parādība Klusajā okeānā tieši noteiktu konkrētu temperatūru Lietuvā vai Latvijā.

Tomēr tieši šādas sakritības arī rada bažas. Bričis atgādina par 1986.–1987. gada ziemu, kas bija viena no skarbākajām Eiropā. Latvijā toreiz pēdējo reizi tika reģistrēta aptuveni –40 grādu temperatūra. Arī Lietuvā šāda mēroga sals tiktu uzskatīts par ekstremālu parādību, kas ietekmētu ne tikai ikdienu, bet arī apkures sistēmas, ceļus, automašīnas, ūdensapgādi, elektrotīklus un veselību.

Tomēr meteorologs mierina: pagaidām nav pamata apgalvot, ka šāds scenārijs atkārtosies. Spēcīgs El Ninjo var būt viens no faktoriem, taču tas nav vienīgais ziemas režisors. Baltijas valstīm svarīgi ir tas, kā virs Eiropas izvietosies spiediena sistēmas, vai izveidosies sniega sega, vai nostiprināsies anticiklons, no kurienes plūdīs gaisa masas un cik ilgi tās saglabāsies.

Vai piedzīvosim stindzinošu salu?Attēls: Ilustratīvs attēls

Ko tas nozīmētu Lietuvai?

Lietuvā ekstremāls sals parasti iestājas tad, kad vienlaikus sakrīt vairāki faktori. Nepieciešama ne tikai auksta gaisa masa, bet arī skaidras debesis, vājš vējš, sniega sega un ilgāk noturīgs anticiklons. Tad naktīs temperatūra var pazemināties ļoti zemu, īpaši austrumu un ziemeļaustrumu rajonos.

Piejūra šādās situācijās bieži ir maigāka, jo Baltijas jūra vēl kādu laiku darbojas kā temperatūras amortizators. Klaipēdā, Palangā vai Nidā var būt par dažiem vai pat desmitiem grādu siltāks nekā Molētos, Ignalinā vai Zarasos. Taču, ja sals ieilgst, atšķirības samazinās, bet stiprāks vējš pie jūras sajūtu var padarīt vēl nepatīkamāku.

Tāpēc, runājot par iespējamiem –30 vai –40 grādu scenārijiem Lietuvā, jābūt piesardzīgiem. Šāda temperatūra nebūtu ikdienišķs ziemas periods. Tas būtu galējs variants, kam būtu nepieciešami ļoti konkrēti apstākļi. Daudz reālāks scenārijs būtu svārstības: maigākas ziemas sākuma dienas, pēc tam daži aukstāki periodi janvārī vai februārī, bet starp tiem – atkušņi, slapjš sniegs, sasalstošs lietus un slideni ceļi.

Tieši šādas ziemas visbiežāk arī rada visvairāk problēmu. Ne jau pats sals, bet gan straujās pārejas: vienu dienu plusi un lietus, nākamajā – slapjš sniegs, trešajā – atkala, bet ceturtajā – stiprs sals. Šādos gadījumos visvairāk cieš ceļi, automašīnas, jumti, cauruļvadi un cilvēku veselība.

Pirms ziemas – vēl viens rudens pārsteigums

Interesanti, ka pirms runām par iespējamu skarbu ziemu Baltijas valstis vēl var piedzīvot ļoti patīkamu laikapstākļu periodu. Bričis vērš uzmanību uz to, ka septembra beigās un oktobra sākumā reģionā var pastiprināties anticiklons, un līdz ar to Lietuvā un Latvijā var ieplūst siltākas gaisa masas no Dienvideiropas.

Tas nozīmē, ka pēc lietainām un pelēkām dienām vēl varam saņemt dažus gandrīz vasarīgus pēcpusdienu brīžus. Ja prognozes piepildīsies, dažviet temperatūra var sasniegt aptuveni +20 grādus. Oktobra sākumā tā nav ikdienišķa parādība, tāpēc šādas dienas cilvēkiem bieži šķiet kā negaidīta dāvana pirms garās tumšās sezonas.

Arī Lietuvā šāds scenārijs ir iespējams. Anticikloni parasti neapstājas pie vienas robežas, tāpēc, ja siltāka gaisa masa sasniegs Latviju, pastāv liela iespēja, ka to sajutīs arī Lietuvā. Īpaši tas varētu būt vērojams valsts dienvidu un centrālajā daļā, kur saulainākās dienās temperatūra var pakāpties augstāk nekā piejūrā vai ziemeļos.

Tomēr šādam siltam rudens periodam nevajadzētu ļaut sevi maldināt. +20 grādi oktobra sākumā vēl nenozīmē, ka ziema būs maiga. Rudens siltums un ziemas raksturs ne vienmēr ir tieši saistīti. Dažkārt pēc ļoti siltām oktobra dienām iestājas mierīgs un pelēks novembris, bet citkārt atmosfēras cirkulācija pārkārtojas tik ātri, ka pēc dažām nedēļām jau runājam par pirmo sniegu.

Vai jāgatavojas ekstremālai ziemai?

Gatavoties ziemai vienmēr ir vērts, taču ne panikas dēļ. Lietuvā un Latvijā pietiek ar dažām stipra sala nedēļām, lai atklātos visas vājās vietas: nepārbaudīts automašīnas akumulators, sliktas riepas, nenoblīvēti logi, neizolētas caurules, aizmirsta pagalma tehnika, nekopti notekcauruļi vai krāsns skurstenis.

Ja ziema būs normāla, šāda sagatavošanās tik un tā noderēs. Ja tā būs aukstāka, tā ietaupīs daudz nervu. Visvairāk vērts parūpēties par vienkāršām lietām: pārbaudīt apkures sistēmu, sagatavot logus, novērtēt automašīnas stāvokli, sagādāt ledus kausēšanas līdzekli, parūpēties par ziemas logu šķidrumu, bet tiem, kas dzīvo privātmājās, – neaizmirst par cauruļvadiem un āra krāniem.

Lielākā kļūda būtu tagad katru ziņu par –40 uztvert kā precīzu prognozi. Šādas tālas runas par ziemu drīzāk ir signāls vērot situāciju, nevis spriedums. Meteorologi var saskatīt vispārējas tendences, taču konkrēti aukstuma rekordi kļūst skaidri tikai tad, kad prognozes pietuvojas dažu dienu vai vismaz dažu nedēļu periodam.

Toms Bričis šajā stāstā pasaka pašu svarīgāko: panikai nav iemesla. Taču ir iemesli būt modrākiem. Šā gada atmosfēra jau tagad rāda, ka rudens var būt ļoti mainīgs, bet ziemas vidus var sagādāt vairāk pārsteigumu nekā parasti.

Lietuvai tas nozīmē vienu vienkāršu secinājumu: nevajag baidīties no katra skaļā virsraksta skaitļa –40, bet ir prātīgi sagatavoties īstai ziemai. Ne papīra, ne kalendāra ziemai, bet tādai, kas kādā rītā par sevi atgādina ar aizsalušu automašīnas stiklu, kraukšķošu sniegu zem kājām un apkures rēķinu, uz kuru negribas skatīties, bet nākas.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!