15 mīti par investēšanu, kas cilvēkus tur uz vietas: vai tiešām ir vērts sākt tikai ar 50 eiro?

Investēšana daudziem joprojām izklausās pēc bagātu cilvēku spēles. It kā tam būtu nepieciešams uzvalks, desmitiem tūkstošu eiro, pazīšanās bankā un spēja katru rītu ar kafijas krūzi rokā lasīt akciju grafikus. Tāpēc cilvēks gadiem sev saka: „sākšu vēlāk”, „es vēl pārāk maz pelnu”, „vispirms jāuzkrāj nopietna summa”.

Bet tieši šeit slēpjas lielākā kļūda. Investēšana ne vienmēr sākas ar lielu naudu. Dažkārt tā sākas ar ļoti mazu, bet svarīgu lēmumu – katru mēnesi atlikt 50 eiro nevis impulsīvam pirkumam, bet savai nākotnei.

Jā, sākt investēt var arī ar 50 eiro. Tomēr to ir vērts darīt tikai tad, kad cilvēks saprot risku, viņam ir vismaz minimāls finanšu uzkrājums, viņš neiegulda aizņemtu naudu un necer ātri kļūt bagāts. Lietuvas Banka atgādina, ka, investējot, cilvēks lēmumus pieņem pats un ar saviem līdzekļiem riskē pats, tāpēc pirms sākšanas ir svarīgi izprast pakalpojumu būtību, komisijas maksas un riskus.

1. mīts: investēt var tikai tad, ja ir daudz naudas

Tas, iespējams, ir mīts, kas cilvēkus kavē visvairāk. Daļa iedzīvotāju domā, ka investēšana sākas tikai tad, kad kontā guļ vismaz vairāki tūkstoši eiro. Kamēr to nav, it kā nav jēgas pat interesēties.

Patiesībā neliela summa var būt labs sākums. 50 eiro mēnesī gada laikā cilvēku nepadarīs par miljonāru, bet var iemācīt svarīgāko – ieradumu. Investēšanā ļoti daudz nosaka nevis vienreizējs liels lēciens, bet regularitāte, pacietība un izpratne par to, kur ieguldāt naudu.

Nelielai summai sākumā pat ir priekšrocība. Tā ļauj mācīties bez liela spiediena. Cilvēks redz, kā darbojas platforma, kā svārstās investīciju vērtība, kādas komisijas maksas tiek piemērotas un kā viņš jūtas, kad portfelis īslaicīgi samazinās. Tas ir daudz labāk nekā uzreiz ieguldīt lielu summu un pirmā tirgus krituma laikā krist panikā.

2. mīts: ar 50 eiro neko nenopelnīsi

Šeit ir daļa patiesības, taču tā tiek nepareizi saprasta. Jā, 50 eiro mēnesī nav maģiska biļete uz greznu dzīvi. Taču būtība nav tikai pirmā mēneša rezultātā. Būtība ir laikā un konsekvencē.

Ja cilvēks 50 eiro iztērē sīkumiem, pēc mēneša to vairs nav. Ja viņš šos 50 eiro saprātīgi investē, nauda sāk strādāt. Lēnām, ar svārstībām, bet strādāt. Pēc gada tie jau būs 600 eiro iemaksās, pēc pieciem gadiem – 3000 eiro iemaksās, neņemot vērā iespējamo peļņu vai zaudējumus.

Svarīgākais – sākot ar 50 eiro, cilvēks bieži vēlāk palielina summu. Rodas ieradums, vairāk zināšanu un lielāka pārliecība. Tāpēc pirmie 50 eiro nav par ātru peļņu. Tie ir par sākumu.

3. mīts: investēšana ir tas pats, kas azartspēles

Azartspēles parasti balstās uz nejaušību un cerībām. Investēšanai būtu jābalstās uz plānu, riska izpratni, diversifikāciju un laiku. Protams, investējot var rīkoties arī kā kazino: dzīties pakaļ populārām akcijām, kriptovalūtu kāpumiem, forumu padomiem un ātras peļņas solījumiem. Taču tā vairs nav nobriedusi investēšana, bet gan spekulācija.

Lietuvas Banka uzsver, ka viena no galvenajām portfeļa riska pārvaldības stratēģijām ir diversifikācija – kad portfelī tiek iekļauti dažādi finanšu instrumenti, kuru vērtība dažādos ekonomikas ciklos var mainīties atšķirīgi. Tas ir ļoti tālu no azartspēļu principa „es visu liku uz vienu skaitli”.

Investēšana nav garantēts ceļš uz peļņu, taču tai nav jābūt aklam lēcienam. Ir liela atšķirība, vai cilvēks pērk nejauši izvēlētu akciju tikai tāpēc, ka par to runā sociālajos tīklos, vai arī konsekventi investē diversificētā portfelī atbilstoši savam mērķim un riska tolerancei.

4. mīts: jāprot paredzēt tirgu

Daudzi cilvēki nesāk investēt, jo uzskata, ka jāzina, kad tirgus kāps, kad kritīs, kad pirkt un kad pārdot. Tad viņi gaida ideālo brīdi. Gaidīt var mēnesi, gadu, piecus gadus. Un bieži vien tā arī nekad nesāk.

Iesācējam parasti svarīgāk ir nevis uzminēt zemāko punktu, bet izveidot kārtību. Pasīvā investēšana parasti balstās uz regularitāti un ilgtermiņa plānu, savukārt Lietuvas Banka norāda, ka pasīvās investēšanas gadījumā ir svarīgi ievērot noteikumus un nesvārstīties pat tad, kad tirgi krītas, jo mērķis ir ilgtermiņa atdeve.

Tas nenozīmē, ka investīcijas var pilnībā aizmirst. Ir jāinteresējas, jāsaprot, kas jums pieder, kādas komisijas maksas tiek piemērotas un vai investīcijas joprojām atbilst jūsu mērķiem. Taču nevajag izlikties, ka katru nedēļu varat paredzēt pasaules tirgu virzienu.

5. mīts: vislabāk investēt vienā „perspektīvā” akcijā

Viena uzņēmuma akcijas stāsts vienmēr izklausās skaisti. Kāds to nopirka agri, nogaidīja un pēc tam nopelnīja daudz. Šādi stāsti ātri izplatās, jo tie aizrauj. Taču tajos bieži tiek noklusēta otra puse: cik daudz cilvēku iegādājās „perspektīvu” uzņēmumu akcijas, kuru vērtība vēlāk kritās, uzņēmumi bankrotēja vai nekad neattaisnoja cerības.

Viena uzņēmuma akcija nozīmē lielu atkarību no viena biznesa. Ja uzņēmumam neveicas, investors var piedzīvot lielus zaudējumus. Tāpēc iesācējiem bieži pievilcīgāki ir diversificēti risinājumi, piemēram, fondi vai ETF.

Lietuvas Banka skaidro, ka ETF var sniegt iespēju iegādāties veselu investīciju portfeli, kas aptver izvēlētu tirgus segmentu, un palīdz samazināt atsevišķa emitenta bankrota risku. Tas nenozīmē, ka ETF ir bez riska, taču risks tiek sadalīts plašāk.

6. mīts: ETF vienmēr ir droši

Pēdējos gados ETF ir kļuvuši ļoti populāri, tāpēc radusies vēl viena kļūda – cilvēki sāk domāt: ja tas ir ETF, tad viss automātiski ir droši. Tā nav.

ETF var sekot ļoti atšķirīgiem indeksiem vai aktīvu klasēm. Viens ETF var būt plaši diversificēts, cits – ļoti šaurs un riskants. Viens var investēt simtiem lielu pasaules uzņēmumu akcijās, cits – konkrētā nišā, izejvielās vai izmantot sarežģītāku stratēģiju. Tāpēc vien nosaukums „ETF” vēl neko negarantē.

Svarīgi ir aplūkot, ko fonds patiesībā iegādājas, kādas ir tā komisijas maksas, kādā valūtā tas darbojas, kāds ir risks un vai tas atbilst Eiropas Savienības UCITS direktīvai. Lietuvas Banka norāda, ka, investējot ETF, ir svarīgi noskaidrot, vai iegādātais ETF atbilst UCITS direktīvai, kas nodrošina regulējumu, pārredzamību, likviditāti un riska diversifikāciju.

7. mīts: investēt vajag tikai tad, kad jau ir savs mājoklis

Pašam savs mājoklis daudziem ir svarīgs mērķis, taču tas nenozīmē, ka līdz tā iegādei investēšana ir pilnībā aizliegta. Jautājums nav „mājoklis vai investēšana”, bet gan – kādi ir jūsu mērķi, risks un laika periods.

Ja cilvēks krāj pirmajai iemaksai un plāno iegādāties mājokli pēc gada, riskantas investīcijas var būt slikta ideja. Tirgus var kristies tieši tad, kad nauda būs nepieciešama. Taču, ja runājam par ilgtermiņa mērķiem – pensiju, finansiālo brīvību, bērnu nākotni –, investēšana var sākties arī agrāk.

Svarīgākais ir neinvestēt naudu, kas drīzumā būs nepieciešama konkrētam būtiskam mērķim. Īstermiņa uzkrājumiem drošība bieži ir svarīgāka par iespējamo peļņu.

8. mīts: investēšana ir piemērota tikai jauniem cilvēkiem

Jauniešiem ir lielākā priekšrocība – laiks. Taču tas nenozīmē, ka vecākiem cilvēkiem sākt būtu bezjēdzīgi. Vienkārši atšķiras stratēģija.

30, 45 un 60 gadus vecam cilvēkam nevajadzētu piemērot vienādu riska līmeni. Jo īsāks ir laiks līdz naudas izmantošanai, jo piesardzīgāk jāvērtē riskanti instrumenti. Vecākam cilvēkam kapitāla saglabāšana, skaidrība un mazākas svārstības var būt svarīgākas.

Taču mācīties pārvaldīt naudu nekad nav par vēlu. Pat ja investēšanas periods ir īsāks, cilvēks tik un tā var izprast komisijas maksas, inflāciju, risku, fondus, noguldījumus, obligācijas vai citus instrumentus. Sliktākais nav vecums, bet lēmumi, kas pieņemti nezināšanas dēļ.

9. mīts: ja investēju, man nepārtraukti jāseko grafikiem

Tas ir ļoti nogurdinoši un bieži vien attur no investēšanas. Cilvēks iedomājas, ka investēšana nozīmē katru dienu skatīties ekrānā, sekot jaunumiem, satraukties par katru procentu un pieņemt lēmumus pēc katras tirgus kustības.

Ilgtermiņa investoram šāda rīcība var pat traucēt. Jo biežāk skatāties portfeli, jo vairāk emociju rodas. Jo vairāk emociju, jo lielāka iespēja pieļaut kļūdu: pārdot baiļu dēļ, pirkt alkatības dēļ, mainīt plānu vienas sliktas nedēļas dēļ.

Investēšanai nav jākļūst par otru darbu. Iesācējam biežāk nepieciešama nevis nepārtraukta grafiku vērošana, bet skaidrs plāns: cik daudz investēju, kāpēc, uz cik ilgu laiku, kādu risku varu izturēt un kad pārskatīšu portfeli.

10. mīts: visas komisijas maksas ir sīkums

Nelielas summas sākumā ir īpaši jutīgas pret komisijas maksām. Ja investējat 50 eiro, bet par pirkumu maksājat lielu komisiju, daļa naudas uzreiz pazūd. Tāpēc, sākot ar nelielām summām, ir ļoti svarīgi noskaidrot platformas komisijas maksas, valūtas maiņas izmaksas, fonda pārvaldīšanas maksu un citus atskaitījumus.

Lietuvas Banka norāda, ka uzņēmumiem, kas sniedz investīciju pakalpojumus, periodiski, ne retāk kā reizi gadā, jāsniedz informācija par visām izmaksām un maksājumiem, kas saistīti ar investīciju pakalpojumiem un finanšu instrumentiem. Taču cilvēkam pašam ir jālasa un jāsaprot, par ko viņš maksā.

Komisijas maksas šķiet mazas tikai tik ilgi, kamēr tās nerēķināt. Ilgtermiņā tās var apēst ievērojamu peļņas daļu.

11. mīts: investēt var bez finanšu uzkrājuma

Šis ir viens no bīstamākajiem mītiem. Ja cilvēkam nav nekādas finanšu drošības rezerves, bet viņš sāk investēt visu brīvo naudu, pirmais negaidītais notikums var piespiest viņu pārdot investīcijas pašā sliktākajā brīdī.

Sabojājās automašīna, bija nepieciešama ārstēšana, zaudējāt darbu, radās steidzami ģimenes izdevumi – ja nav uzkrājuma, investīcijas kļūst par avārijas kasi. Bet tajā laikā tirgus var būt krities.

Lietuvas Banku asociācija iesaka pirms investēšanas sākšanas izvērtēt savu finansiālo situāciju un izveidot vismaz 3–6 mēnešu nepieciešamo izdevumu apmērā lielu rezervi, kas palīdzētu pēkšņa darba zaudējuma vai saslimšanas gadījumā. Tas nenozīmē, ka par investēšanu nevar interesēties agrāk. Taču riskēt ar naudu, kas var būt nepieciešama jau rīt, ir ļoti bīstami.

12. mīts: investēšana izglābs no sliktiem finanšu ieradumiem

Investēšana nav brīnumtablete. Ja cilvēks pastāvīgi iztērē vairāk, nekā nopelna, iepērkas impulsīvi, dzīvo uz parāda un viņam nav budžeta, investēšana problēmu neatrisinās. Tā var to pat paslēpt.

Vispirms jāizprot sava naudas plūsma. Cik jūs nopelnāt? Cik iztērējat? Kur pazūd nauda? Cik varat atlikt tā, lai pēc nedēļas nebūtu nepieciešams šo naudu izņemt? Tikai tad investēšana kļūst par veselīgu soli, nevis vēl vienu emocionālu cerību.

50 eiro investēšanai var būt lielisks sākums, ja tie paliek pāri pēc nepieciešamo izdevumu segšanas un uzkrājuma veidošanas. Bet, ja šie 50 eiro nozīmē, ka mēneša beigās būs jāaizņemas nauda pārtikai, tā nav investēšana, bet pašapmāns.

13. mīts: garantēta peļņa pastāv

Ja kāds sola garantētu lielu peļņu, nav jāpriecājas, bet gan jābūt piesardzīgam. Tā ir viena no spilgtākajām investīciju krāpšanas pazīmēm. Lietuvas Banka brīdina, ka nelikumīgus piedāvājumus bieži var atpazīt pēc ātras, nereāli lielas peļņas un apgalvojumiem, ka riska nav; investēšana bez jebkāda riska nepastāv.

Krāpnieki bieži runā ļoti pārliecinoši. Viņi saka, ka vietu palicis maz, ka piedāvājums ir spēkā tikai šodien, ka citi jau ir nopelnījuši un ka nepieciešama tikai neliela sākotnējā iemaksa. Viņi var izmantot pazīstamu cilvēku fotogrāfijas, viltotus stāstus, viltus preses publikācijas un nepatiesas atsauksmes.

Noteikums ir vienkāršs: jo skaistāk izklausās solījums, jo rūpīgāk tas jāpārbauda. Normāla investēšana ietver risku, svārstības un neziņu. Tas, kurš apgalvo pretējo, visticamāk, vēlas nevis jums palīdzēt, bet paņemt jūsu naudu.

14. mīts: kriptovalūtas ir ātrākais veids, kā sākt

Kriptoaktīvi daudziem šķiet pievilcīgi, jo par tiem runā skaļi, emocionāli un bieži vien stāsta par cilvēkiem, kuri pēkšņi kļuvuši bagāti. Taču iesācējam tā var būt ļoti riskanta vide: lielas cenu svārstības, sarežģīts regulējums, krāpšanas shēmas, tehniskas kļūdas un emocionāls spiediens.

Tas nenozīmē, ka cilvēkam ir aizliegts interesēties par kriptoaktīviem. Taču sākt investēšanas ceļojumu ar pašu skaļāko un emocionālāko tirgu bieži vien nav labākā doma. Īpaši tad, ja vēl nesaprotat, kas ir diversifikācija, komisijas maksas, riska tolerance un investēšanas periods.

Ja cilvēks vēlas mācīties, labāk sākt ar vienkāršākiem principiem: uzkrājumu, budžetu, ilgtermiņa mērķiem, diversificētiem instrumentiem, komisijas maksām un regulētiem pakalpojumu sniedzējiem.

15. mīts: ja sākšu tagad, jau būšu nokavējis

Tas ir mīts, kas skan klusi, bet ļoti spēcīgi. Cilvēks skatās uz tirgiem, mājokļu cenām un citu cilvēku veiksmes stāstiem un domā: „Vajadzēja sākt pirms 10 gadiem.” Jā, pirms 10 gadiem būtu bijis labāk. Taču pēc 10 gadiem arī šī diena izskatīsies kā „agrāk”.

Investēšanā svarīgi nav grauzties par pagātni, bet gan rīkoties tagad. Varbūt šodien varat sākt ar 50 eiro. Varbūt pēc gada tie būs 70 eiro. Varbūt pēc pieciem gadiem – vairāk. Svarīgākais ir tas, lai naudai beidzot būtu virziens.

Nokavē nevis tas, kurš sāk ar mazu summu. Nokavē tas, kurš mītu dēļ nesāk vispār.

Vai tad ir vērts sākt ar 50 eiro?

Ir vērts, ja šie 50 eiro ir brīva nauda, kas jums tuvākajā laikā nebūs nepieciešama. Ir vērts, ja jums ir vismaz minimāls finanšu uzkrājums vai arī jūs to konsekventi veidojat. Ir vērts, ja saprotat, ka investīciju vērtība var kristies. Ir vērts, ja nesteidzaties kļūt bagāts un vēlaties mācīties.

Nav vērts, ja dzīvojat no algas līdz algai bez jebkādas rezerves, jums ir dārgi patēriņa kredīti, jūs cerat uz ātru peļņu vai izvēlaties produktu tikai tāpēc, ka kāds internetā pateica: „šis ir garantēts variants”.

50 eiro nav maģiska summa. Tā neatrisinās visas finanšu problēmas. Taču tā var kļūt par pirmo nopietno soli citādās attiecībās ar naudu. Ne tikai pelnīt un tērēt, bet sākt vairot.

Investēšana nav paredzēta tikai bagātajiem. Bieži vien tā ir viens no veidiem, kā ilgtermiņā kļūt finansiāli stiprākam. Taču jāsāk nevis ar eiforiju, bet ar skaidru jautājumu: vai es saprotu, kur ieguldu savu naudu, kādu risku uzņemos un kāpēc to daru?

Šis teksts ir vispārīga informatīva rakstura materiāls un nav individuāls investīciju ieteikums. Pirms finanšu lēmumu pieņemšanas izvērtējiet savus mērķus, risku, zināšanas un, ja nepieciešams, konsultējieties ar licencētu speciālistu.