Pēc renovācijas Aldona izplūda asarās, saņemot rēķinu: „Solīja siltāku dzīvokli, bet tagad istabā – pelējums”

Kad daudzdzīvokļu mājā tika veikta renovācija, 74 gadus vecā Aldona cerēja uz vienkāršām lietām – siltāku dzīvokli, mazākiem apkures rēķiniem un mieru, ka vecā māja beidzot tiks sakārtota. Taču tagad sieviete uz renovāciju raugās pavisam citādi. Parastajiem ikmēneša izdevumiem pievienojies maksājums par veiktajiem darbiem, bet guļamistabas stūrī parādījies pelējums, kura, kā viņa apgalvo, iepriekš nebija.

„Es vairs nesaprotu, par ko maksāju – par labāku dzīvi vai par jaunu problēmu,” – šādi savu situāciju raksturo pensionāre. Šodien viņu neuztrauc atjaunotās mājas fasāde, bet gan daudz vienkāršāki jautājumi: kā samaksāt rēķinus un kas salabos mitro sienu.

„Teica, ka maksāsim mazāk. Tagad baidos pat atvērt rēķinu”

Aldona šajā daudzdzīvokļu mājā dzīvo vairāk nekā četrus gadu desmitus. Šeit uzauga viņas bērni, šeit pagājusi lielākā dzīves daļa. Viņa pati atzīst – māju vajadzēja sakārtot.

Ziemā kāpņu telpā bija auksti, sienas juta mitrumu, bet apkures rēķini nebija mazi. Tāpēc, kad iedzīvotāji sāka runāt par renovāciju, sieviete nebija no tiem, kuri jebkādām pārmaiņām uzreiz saka „nē”.

Viņa cerēja, ka pēc darbiem būs vienkāršāk.

„Mums teica, ka būs siltāk, ka mazāk vajadzēs kurināt. Es arī domāju – ja māju sakārtos, varbūt beidzot būs mierīgāk,” – stāsta sieviete.

Taču īstais satraukums sākās, tiklīdz viņa ieraudzīja maksājumu summas. Aldona stāsta, ka sākumā pat vairākas reizes pārlasīja informāciju, jo nespēja noticēt, cik daudz renovācija izmaksās no viņas ikmēneša budžeta.

Pensionārs katru papildu pastāvīgo maksājumu izjūt pavisam citādi nekā cilvēks, kurš saņem stabilu darba algu. Jāmaksā par elektrību, ūdeni, tālruni, atkritumu apsaimniekošanu, mājas uzturēšanu. Jānopērk pārtika, zāles. Un tikai tad jāskatās, cik vēl paliek.

Aldona stāsta, ka tagad arvien biežāk rēķina nevis to, ko var atļauties, bet gan no kā tajā mēnesī nāksies atteikties.

„Nopērku mazāk gaļas, mazāk augļu. Skaties, kur vēl var ietaupīt. Man saka, ka māja tagad ir skaistāka, bet es taču nedzīvoju fasādē,” – viņa saka.

Pēc neilga laika parādījās vēl viena problēma – pelējums guļamistabā

Ar lielākiem izdevumiem vien būtu pieticis, lai Aldona uz renovāciju raudzītos daudz piesardzīgāk. Taču pēc kāda laika guļamistabā viņa pamanīja vēl kaut ko.

Stūrī pie ārējās sienas parādījās tumšs plankums.

Sākumā sieviete nodomāja, ka tie vienkārši ir sakrājušies putekļi vai netīrumi. Viņa to notīrīja. Taču plankums atgriezās. Vēlāk parādījās arī mitrumam raksturīga smaka.

„Līdz renovācijai man šāda pelējuma nebija. Sienas bija aukstas, bet šī nebija. Tagad māja it kā ir sakārtota, bet guļamistabā parādījies melns stūris,” – stāsta Aldona.

Viņa vērsās pie mājas apsaimniekotāja un dzirdēja padomu biežāk vēdināt telpas.

Taču tieši šeit sākas apburtais loks, ko labi pazīst daudzi taupīgi cilvēki. Atver logu – istaba atdziest. Istabai atdziestot, gribas vairāk kurināt. Bet vairāk apkures nozīmē vēl lielākus izdevumus.

Aldona stāsta, ka vēdina no rītiem, dienā un vakarā, taču problēmu tas pagaidām nav atrisinājis.

„Ja nevēdini, saka, būs mitrums. Ja vēdini – auksti. Bet, kad ir auksti, jākurina. Teorētiski viss varbūt ir vienkārši, bet pamēģini tā dzīvot, kad skaiti katru eiro,” – viņa saka.

Kāpēc pēc renovācijas vispār var parādīties mitrums?

Pelējuma parādīšanās pēc mājas atjaunošanas ne vienmēr nozīmē, ka pati renovācija bijusi slikta. Tomēr arī šādas problēmas nevajadzētu automātiski norakstīt tikai uz iedzīvotāja paradumiem.

Pēc ēkas atjaunošanas mainās tās hermētiskums. Nomainot logus, nosiltinot sienas un samazinot dabisko gaisa kustību, īpaši svarīga kļūst pareizi funkcionējoša ventilācija. Ja mitrais gaiss no telpām netiek pietiekami izvadīts, uz aukstākām virsmām var sākt uzkrāties mitrums.

Svarīgi var būt arī aukstāki sienu stūri vai citas konstrukciju vietas. Tāpēc ar fotogrāfiju vai vienkāršu teikumu „vēdiniet biežāk” nepietiek, lai noteiktu patieso problēmas cēloni.

Tieši tā arī Aldonai pietrūkst.

Viņa nevēlas meklēt vainīgos pašā konfliktā. Sievietei vajadzīga skaidra atbilde: kāpēc pelējums parādījās tieši pēc renovācijas un kam ir jāpanāk, lai tas vairs neatgrieztos.

Aldona gaida speciālistu apskati un cer, ka tiks novērtēts ne tikai pats pelējums, bet arī tā cēlonis.

„Dzīvokļa vērtība ir pieaugusi” – bet pensionārei tas ir vājš mierinājums

Renovējot daudzdzīvokļu māju, visbiežāk tiek runāts par ieguvumu visai mājai. Ēka kļūst sakoptāka, samazinās siltuma zudumi, tiek atjaunotas tās konstrukcijas, mainās izskats.

Taču katrs iedzīvotājs šādas pārmaiņas izjūt atšķirīgi.

Strādājošam cilvēkam papildu ikmēneša maksājums var nozīmēt mazāk naudas izklaidēm vai uzkrājumiem. Cilvēkam, kurš dzīvo tikai no pensijas un kuram nav lielāku uzkrājumu, tas pats skaitlis rēķinā var nozīmēt pavisam citas izvēles.

Aldona stāsta, ka bieži dzird argumentu, ka pēc renovācijas palielinās mājokļa vērtība.

Taču viņai tas nav svarīgākais.

„Ko man nozīmē tas, ka tas ir dārgāks? Es to nepārdodu. Šī ir mana māja. Man šeit ir jādzīvo,” – saka sieviete.

Tieši šeit rodas atšķirība starp renovāciju kā ieguldījumu un renovāciju kā ikdienas izdevumu. Uz papīra var aprēķināt mājas vērtību, energoefektivitāti vai ilgtermiņa ieguvumu, taču cilvēks vispirms redz to, cik daudz naudas viņam paliek kontā mēneša beigās.

Ja vienlaikus dzīvoklī rodas arī problēmas, solītais uzlabojums cilvēkam var šķist vēl grūtāk saprotams.

Skaista fasāde neatrisina problēmu istabā

Aldonas guļamistabas stūris viņai kļuva par savdabīgu visas šīs situācijas simbolu.

Sastatnes ir noņemtas. Fasāde ir sakārtota. No ielas māja izskatās jaunāka un sakoptāka. Taču renovācijas kvalitāti iedzīvotājam nenosaka tikai tas, kā māja izskatās no ārpuses.

Rezultāts patiesībā kļūst redzams tad, kad pienāk pirmā aukstā sezona. Vai dzīvoklī ir silti? Vai neuzkrājas mitrums? Vai ventilācija darbojas? Vai rēķini ir saprotami? Vai, parādoties defektiem, cilvēks zina, pie kā vērsties?

Ja pēc darbiem dzīvoklī sāk parādīties pelējums, ir svarīgi meklēt konkrētu cēloni. Vajadzētu novērtēt ventilāciju, mitruma uzkrāšanos, aukstākās konstrukciju vietas un pašu veikto darbu kvalitāti.

Ar vienkāršu teikumu „vēdiniet vairāk” ne vienmēr pietiek.

Īpaši tad, ja iedzīvotājs apgalvo, ka līdz renovācijai šādas problēmas vispār nebija.

Lielākās bailes rada nevis pati renovācija, bet sajūta, ka esi palicis viens

Aldona uzsver, ka nav pret daudzdzīvokļu māju atjaunošanu. Viņa saprot, ka vecās ēkas ir jāremontē un ka darbi maksā naudu.

Taču sieviete vēlas tikai vienu – lai iedzīvotājs netiktu atstāts viens tad, kad vairs neskan solījumi, bet sākas īstās problēmas.

„Visu mūžu esmu maksājusi to, kas bija jāmaksā. No nekā neesmu izvairījusies. Bet tagad ir tāda sajūta, ka viss jau ir izlemts: tev ir jāmaksā, un viss. Bet, ja tev kaut kas nav kārtībā, tad pats arī tiec ar to galā,” – saka Aldona.

Renovācija cilvēkam nebeidzas tad, kad no mājas tiek noņemtas sastatnes. Tā beidzas tad, kad atjaunotajā mājoklī var normāli dzīvot.

Ja pēc darbiem iedzīvotājs atrod mitru sienu vai pelējumu, problēmai nevajadzētu palikt tikai par viņa personīgo rūpi. Tāpat cilvēkam ir jābūt skaidram, par ko un cik viņš maksā.

Aldona šodien neprasa ne īpašus nosacījumus, ne greznu remontu. Viņa vēlas, lai viņas guļamistabā nebūtu pelējuma un lai renovācija, par kuru viņai būs jāmaksā, patiešām nozīmētu labākus dzīves apstākļus.

Jo cilvēkam „jauna dzīves kvalitāte” nav no jauna nokrāsota fasāde. Tā ir iespēja vakarā mierīgi aizmigt savā dzīvoklī un no rīta nebaidīties atvērt rēķinu.