Krievija jau runā par ziemu: draudēja Ukrainai ar aukstumu un elektroapgādes traucējumiem – Kijiva sola atbildēt ar to pašu

Līdz ziemai vēl atlikuši vairāki mēneši, taču Krievija jau sūta Ukrainai skaidru vēstījumu – enerģētikas infrastruktūra un aukstais gadalaiks atkal var kļūt par kara daļu. Krievijas Aizsardzības ministrija publiski publicēja ierakstu, kurā Ukrainai draudēja ar „iesaldēšanu“ ziemā, bet Kijivas atbilde bija ne mazāk tieša: ja tiks vērsti triecieni enerģētikai, arī Krievijas iedzīvotāji var izjust elektrības, apkures un degvielas problēmas.

Šāds paziņojums Ukrainai ir īpaši jutīgs, jo tā jau ne vienu vien ziemu dzīvo ar risku, ka pēc raķešu vai dronu uzbrukumiem mājās var pazust elektrība un apkure. Tas nozīmē ne tikai nodzisušas spuldzes. Ziemā elektroenerģijas sistēmas bojājumi var ietekmēt apkuri, ūdensapgādi, sakarus, slimnīcas, transportu un miljoniem cilvēku ikdienu. Tāpēc publiski draudi vērst triecienus enerģētikas sistēmai Kijivā tika uztverti nevis kā kārtējā propagandas frāze, bet gan kā brīdinājums par to, kādu spiedienu Maskava var mēģināt izdarīt, tuvojoties aukstajam laikam.

Krievijas Aizsardzības ministrijas vēstījums bija īss, taču tā nozīme – skaidra

14. augusta rītā Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja uzbrukuma drona fotogrāfiju ar uzrakstu, kura nozīme bija „kā sniegs uz galvas“. Ierakstam bija pievienota vēl tiešāka frāze par to, ka ziemā Ukrainu gaida „iesaldēšana“. Ieraksts parādījās pēc Krievijas ziņojumiem par nakts triecieniem Ukrainai.

Šādā veidā Maskava publiski sasaistīja karadarbību ar tuvojošos ziemu. Tas ir īpaši svarīgi saistībā ar iepriekšējiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un pašlaik pieaugošajām bažām par to, vai valsts pretgaisa aizsardzībai būs pietiekami daudz līdzekļu svarīgāko objektu aizsardzībai. Pēdējo nedēļu laikā Ukrainas amatpersonas un partneri Rietumos arvien skaļāk runā par pretgaisa aizsardzības raķešu trūkumu un nepieciešamību gatavoties jaunai sarežģītai aukstajai sezonai.

Krievijas paziņojums parādījās arī laikā, kad tika runāts par iespēju vismaz daļēji ierobežot triecienus noteiktiem objektiem. Tomēr draudīgais Aizsardzības ministrijas vēstījums parādīja, ka vismaz Maskavas publiskajā retorikā runas par karadarbības samazināšanu pagaidām grūti savienojamas ar gatavošanos ziemas kampaņai.

Ukraina brīdināja: „spogulis vienmēr darbojas“

Uz Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumu ātri reaģēja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovalenko. Viņa atbilde bija diezgan vienkārša: ja Maskava draud Ukrainai ar elektrības un apkures problēmām, līdzīgas sekas var piemeklēt arī pašu Krieviju.

Kovalenko paziņoja, ka arī Ukraina varētu publicēt ballistiskās raķetes vai sava drona fotogrāfiju un pievienot līdzīgus draudus. Tomēr, pēc viņa teiktā, tas pat nav jādara, jo Krievijas Aizsardzības ministrija ar savu vēstījumu būtībā pati Krievijas iedzīvotājiem izskaidroja, kāpēc ziemā arī viņu reģionā var rasties problēmas ar elektrības, apkures vai degvielas piegādi.

„Spogulis vienmēr darbojas“ – tāda bija viņa atbildes galvenā doma. Citiem vārdiem sakot, Kijiva liek saprast, ka triecieni Ukrainas enerģētikai nepaliks par vienpusēju kara instrumentu.

Tā nav tikai retorika. Ukraina jau īsteno tāla darbības rādiusa triecienus Krievijas enerģētikas un degvielas infrastruktūrai. 14. augustā Ukrainas spēki cita starpā uzbruka Krievijas naftas infrastruktūrai, bet pēdējā laikā uzbrukumu naftas pārstrādes objektiem Krievijā ir kļuvis vairāk.

„Sildīsimies ar Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu uguni“

Vēl asāk uz Maskavas draudiem reaģēja Ukrainas bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārstāvji. Viņi publicēja ar uzbrukumu Krievijas naftas pārstrādes infrastruktūrai saistītu attēlu un ironiski paziņoja, ka ukraiņi it kā „sildīsies ar Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu uguni“.

Aiz šīs frāzes slēpjas diezgan skaidrs vēstījums. Ukraina negrasās pasīvi gaidīt iespējamos triecienus savai enerģētikas sistēmai un turpinās uzbrukt objektiem, kas ir svarīgi Krievijas degvielas apgādei, ekonomikai un kara mašīnai. Pēdējās dienās Ukrainas droni jau ir uzbrukuši vairākiem Krievijas naftas infrastruktūras objektiem, un viens no ievērojamākajiem triecieniem tika vērsts pret „Gazprom Neftekhim Salavat“ kompleksu Baškīrijā.

Tādējādi tuvojošā ziema arvien skaidrāk kļūst ne tikai par sadzīvisku vai enerģētikas izaicinājumu. Abas puses sūta signālu, ka enerģētikas objekti un degvielas infrastruktūra var palikt par vieniem no svarīgākajiem tāla darbības rādiusa triecienu mērķiem.

Lielākais jautājums – vai Ukrainai pietiks pretgaisa aizsardzības

Tieši šeit Krievijas draudi kļūst daudz nopietnāki par vienkāršu propagandas ierakstu sociālajos tīklos. Ukrainai tuvojoties vēl vienai kara ziemai, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, cik daudz raķešu valstij būs pretgaisa aizsardzības sistēmām un vai ar tām pietiks pilsētu un enerģētikas objektu aizsardzībai.

Pēdējā laikā Ukraina ir saskārusies ar īpaši nopietnu „Patriot“ raķešu trūkumu. Saskaņā ar Rietumu plašsaziņas līdzekļu ziņām dažu jaunāko Krievijas ballistisko uzbrukumu laikā Ukrainas iespējas tās pārtvert bija stipri ierobežotas tieši raķešu krājumu samazināšanās dēļ. Tāpēc Kijiva pastāvīgi aicina partnerus paātrināt pretgaisa aizsardzības sistēmu un to munīcijas piegādes.

Arī Apvienotā Karaliste aicina sabiedrotos pirms ziemas stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Vess Strītings uzsvēra, ka, tuvojoties aukstajai sezonai, atbalstam Ukrainai ir jāpārvēršas konkrētās pretgaisa aizsardzības spējās, jo iepriekšējās ziemās Krievija tieši šajā laikā pastiprināja spiedienu uz kritisko infrastruktūru.

Tāpēc Krievijas Aizsardzības ministrijas daži vārdi par „iesaldēšanu“ skan daudz nopietnāk, nekā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Ukrainai tas ir brīdinājums, ka tuvākajos mēnešos cīņa var notikt ne tikai frontē – tā var pārcelties tieši uz cilvēku mājām, kur aukstā ziemas vakarā par svarīgākajiem jautājumiem kļūs ļoti vienkāršas lietas: vai būs elektrība, siltums un ūdens.

Vienlaikus Maskavas draudi saņēma skaidru atbildi: Kijiva liek saprast, ka enerģētiskais spiediens var darboties abos virzienos. Tāpēc tuvojošā ziema var kļūt ne tikai par Ukrainas enerģētikas sistēmas noturības pārbaudījumu. Ja triecieni enerģētikai pastiprināsies, to sekas arvien vairāk var izjust arī Krievijas reģioni.

TSN.ua informācija