R. Kauna vārdi sabruka 40 minūtēs: teica, ka dronam nav sprāgstvielu, vēlāk pats apstiprināja lādiņu

Lietuvā otrdienas naktī notika tas, kas līdz šim mūsu valstī vēl nebija pieredzēts – NATO iznīcinātāji virs Lietuvas teritorijas iznīcināja no Baltkrievijas puses ielidojušu dronu. Iedzīvotājiem tika nosūtīti brīdinājumi par gaisa apdraudējumu, virs valsts pacēlās Itālijas iznīcinātāji, bet drona atlūzu meklēšanai un pārbaudei Kaišiadoru rajonā tika koncentrēti policijas, armijas un atmīnētāju spēki. Tomēr, dienai ejot uz beigām, uzmanību sāka piesaistīt ne tikai pats drons. Arvien vairāk jautājumu rada tas, kā par vienu no svarīgākajām šī incidenta detaļām sabiedrībai runāja aizsardzības ministrs Roberts Kaunas.

15.34 sabiedriskajā telpā parādījās ministra komentārs, ka saskaņā ar provizoriskiem datiem notriektajam dronam nav bijis sprāgstvielu. R. Kaunas žurnālistiem sacīja, ka „provizoriski izskatās, ka drons bija bez sprāgstvielām“, lai gan vienlaikus uzsvēra, ka informācija vēl ir ļoti provizoriska un tiek precizēta. Taču pagāja mazāk nekā stunda, un situācija apgriezās kājām gaisā. Aptuveni plkst. 16.14–16.15 tas pats ministrs jau paziņoja pilnīgi pretēju informāciju – spridzeklis tomēr bija atrasts. „Plāns „Vairogs“ ir pabeigts. Saskaņā ar galīgajiem datiem ir atrasts spridzeklis. Atmīnētāji to neitralizēja,“ paziņoja ministrs.

Tas nozīmē ļoti vienkāršu lietu: sabiedrībai sniegtā versija, ka dronam, visticamāk, nav bijis sprāgstvielu, aptuveni pēc 40 minūtēm izrādījās nepareiza. Un te jau rodas neērts jautājums – kāpēc aizsardzības ministrs vispār steidzās publicēt šādu informāciju, ja tajā brīdī izmeklēšana vēl nebija pabeigta? Runājot par objektu, kura dēļ naktī pacēlās NATO iznīcinātāji, iedzīvotājiem tika nosūtīti brīdinājumi un strādāja atmīnētāji, šāda detaļa nav sīkums.

Jau no rīta tika runāts par iespējamu sprādzienbīstamu lādiņu

Visa vēsture izskatās vēl dīvaināka, aplūkojot dienas hronoloģiju. Otrdienas rītā, krietni pirms ministra paziņojuma Šauļos, sabiedriskajā telpā jau tika runāts par to, ka dronam varētu būt bijis sprādzienbīstams lādiņš. Tobrīd tas vēl nebija ekspertu galīgais secinājums, tomēr pats fakts, ka šāda versija tika nopietni apsvērta, bija zināms. Gaisa spēku komandieris pulkvedis Antans Matutis sacīja, ka „Aro“ un Militārās policijas amatpersonas vēl strādā un apstiprinātu datu par sprāgstvielām nav. Tā ir svarīga detaļa, jo tā liecina, ka no rīta iestādes rīkojās piesardzīgi – tās nezināja, tāpēc arī neteica, ka sprāgstvielu noteikti nav.

Tieši tāpēc ministra izvēlētais formulējums „izskatās, ka bez sprāgstvielām“ šķiet vēl dīvaināks. Ja informācija vēl tiek pārbaudīta, sabiedrībai var ļoti skaidri pateikt: „Šobrīd mēs nevaram apstiprināt, vai dronam bija sprāgstvielas.“ Tas būtu droši, precīzi un godīgi. Taču tā vietā sabiedrībai tika radīts iespaids, ka sprāgstvielu, visticamāk, nebija, lai gan jau pēc dažiem desmitiem minūšu noskaidrojās pretējais.

Notikuma vietā tobrīd jau bija ieviests plāns „Vairogs“, strādāja atmīnētāji un pretterorisma operāciju vienības „Aro“ amatpersonas. Teritorija tika pārbaudīta tieši tāpēc, ka pastāvēja bīstamu komponentu un sprāgstvielu iespējamība. Tāpēc jautājums šeit nav tikai par to, vai ministrs kaut ko zināja vai nezināja. Jautājums ir par to, kāpēc viņš vispār izvēlējās publiski izteikt minējumus tik jutīgā situācijā.

Vai var teikt, ka ministrs meloja?

Šeit ir svarīgi nošķirt divas lietas. Apgalvot kā konstatētu faktu, ka Roberts Kaunas apzināti meloja, šobrīd nav pietiekama pamata. Meli nozīmētu, ka cilvēks zina patiesību un apzināti saka pretējo. Publiski pieejamie dati neļauj pierādīt, ka ministrs plkst. 15.34 jau zināja par atrasto sprāgstvielu un tik un tā teica, ka tās nav. Turklāt pats R. Kaunas vairākkārt uzsvēra, ka viņa informācija ir provizoriska.

Tomēr no sabiedrības viedokļa rezultāts tāpēc nekļūst daudz labāks. Aizsardzības ministrs runā par objektu, kas pārkāpa Lietuvas gaisa telpu, tika notriekts ar NATO iznīcinātājiem un varēja radīt reālus draudus cilvēkiem un infrastruktūrai. Šādā situācijā viens no galvenajiem jautājumiem ir ļoti vienkāršs – vai dronam bija sprāgstviela? Ja atbildes tajā brīdī nav, vislabāk ir teikt „mēs nezinām“. Bet, kad pasaki „izskatās, ka nebija“, bet pēc 40 minūtēm jāpaziņo, ka spridzeklis ir atrasts un neitralizēts, sabiedrībai tas izskatās pēc pilnībā sabrukušas komunikācijas.

Tā nav mazsvarīga detaļa, piemēram, neprecīzi norādīta vieta vai dažu simtu metru kļūda. Spridzeklis vai nu ir, vai arī tā nav. Un tieši tāpēc šādā situācijā no aizsardzības ministra var sagaidīt nevis visātrāko atbildi, bet visprecīzāko.

Kas patiesībā notika naktī

Šobrīd ir apstiprināts, ka drons Lietuvas gaisa telpā iekļuva no Baltkrievijas puses. Objekts tika atklāts aptuveni ap pusnakti, un drīz pēc tam to iznīcināja no Šauļiem pacēlušies Itālijas Gaisa spēku NATO misijas iznīcinātāji. Drona atlūzas nokrita Kaišiadoru rajonā, pie Pratkūnu ciema, netālu no Kauņas ūdenskrātuvēm un Kruoņas hidroakumulācijas elektrostacijas.

Svarīgi uzsvērt, ka tikai drona notriekšanas vieta netālu no Kruoņas elektrostacijas pagaidām nepierāda, ka tieši elektrostacija bija tā mērķis. Gaisa spēku komandieris Antans Matutis apgalvoja, ka viņam nav datu, ka drons būtu mērķējis uz Kruoņu. Tāpat vēl nav galīgi paziņots, kam konkrēti drons piederēja, kur tas tika palaists un vai Lietuvas teritorijā iekļuva tīšām. Tas, ka objekts atlidoja no Baltkrievijas teritorijas, pats par sevi vēl nepierāda tā operatoru vai galīgo mērķi.

Tomēr par vienu lietu vairs nav neskaidrību – spridzeklis bija. To atklāja amatpersonas, bet atmīnētāji neitralizēja. Tāpēc dienas beigās paliek ne tikai jautājumi par pašu dronu, bet arī par to, kā vara spēja vien dažu desmitu minūšu laikā sniegt sabiedrībai divas pretējas versijas.

Roberts KaunasAttēls: Ilustratīvs attēls

Polijas līnija – piesardzīgāka, nekā sākumā izskatījās

Sabiedriskajā telpā parādījās arī apgalvojumi, ka Polija it kā par sprāgstvielām zinājusi agrāk nekā Lietuva. Pārbaudot 15. septembrī publicēto informāciju, šādu apgalvojumu ticami apstiprināt neizdodas. Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs apstiprināja, ka naktī sarunājies ar Robertu Kaunu un ka valstis sadarbojas, izmeklējot pēdējo dienu dronu incidentus. Taču oficiālu Polijas paziņojumu, kurā vēl pirms Lietuvas iestādēm būtu apstiprināts, ka tieši Pratkūnu apkārtnē notriektajam dronam bija sprāgstvielas, atrast neizdevās.

Tāpēc šo detaļu nevajadzētu pasniegt spēcīgāk, nekā to ļauj fakti. Bet tas pat nav vajadzīgs, jo pati Lietuvas komunikācijas hronoloģija arī bez Polijas izskatās pietiekami problemātiska. No rīta tika runāts par iespējamu spridzekli, pēcpusdienā ministrs paziņoja, ka provizoriski tā it kā nebija, bet aptuveni pēc 40 minūtēm jau apstiprināja, ka lādiņš ir atrasts un neitralizēts.

Kas ministram sniedza nepatiesu informāciju?

Tieši šis jautājums tagad šķiet vissvarīgākais. Ja plkst. 15.34 Robertam Kaunam atbildīgie dienesti patiešām sniedza informāciju, ka dronam, visticamāk, nav sprāgstvielu, sabiedrībai ir tiesības zināt, kas un uz kāda pamata izdarīja šādu secinājumu, kad atmīnētāju darbs vēl nebija pabeigts. Ja ministram neviens šādu skaidru informāciju nesniedza, tad rodas cits jautājums – kāpēc viņš pats izvēlējās publiski izteikt minējumus?

Abos gadījumos problēma ir nopietnāka par vienu neveiksmīgu frāzi. Runājot par dronu, kas pārkāpa Lietuvas gaisa telpu un kuru nācās notriekt NATO iznīcinātājiem, varas komunikācija nevar darboties pēc principa „izskatās, ka tā“, bet pēc 40 minūtēm – „tomēr pretēji“. Šādās situācijās cilvēkiem ir jāuzticas iestāžu brīdinājumiem un to sniegtajai informācijai. Ja tālrunī parādās paziņojums par gaisa apdraudējumu, cilvēkam nav jāmin, vai vara pati zina, kas notiek, bet gan jāreaģē.

Tāpēc apgalvot, ka Roberts Kaunas pierādīti meloja, būtu pārāk kategoriski, jo publiskie fakti nepierāda apzinātu maldināšanu. Tomēr pilnīgi pamatoti var teikt, ka aizsardzības ministrs sabiedrībai sniedza informāciju, kas jau pēc dažiem desmitiem minūšu izrādījās nepatiesa.

Un pēc šādas nakts svarīgākajam jautājumam vajadzētu būt ne tikai par pašu dronu. Kas notika valsts informācijas ķēdē, ja par valsts aizsardzību atbildīgais ministrs vienā mirklī teica vienu, bet nepilnas stundas laikā jau bija spiests paziņot pilnīgi pretēju informāciju?