1. septembrī vecāki var saņemt brīvo laiku, bet ne visi: viens noteikums pirms mācību gada joprojām rada neskaidrības

1. septembra rītā daudzās ģimenēs sākas viena un tā pati steiga: bērnam jāsagatavojas svētkiem, jāaizbrauc uz skolu, vismaz pirmā mācību gada stunda jāpavada kopā, taču vienlaikus gaida arī darbs. Daļai vecāku Lietuvā pirmajā mācību gada dienā patiešām ir tiesības uz apmaksātu brīvo laiku, taču svarīga detaļa – tas nepienākas visiem. Vēl lielāku neskaidrību šogad radījušas runas par 2027. gadā plānotajiem Darba kodeksa grozījumiem.

Tāpēc pirms iesnieguma rakstīšanas darba devējam ir vērts precīzi zināt, kura garantija pienākas tieši jūsu ģimenei. Dažiem darbiniekiem var pienākties vismaz puse darba dienas, citiem būs jāizmanto mamadiena vai tēvadiena, bet dažos gadījumos par brīvo laiku būs jāvienojas atsevišķi.

Apmaksāta pusdiena 1. septembrī pienākas ne katram vecākam

Pašlaik spēkā esošā kārtība paredz, ka vismaz puse darba dienas pirmajā mācību gada dienā tiek piešķirta darbiniekam, kurš audzina bērnu līdz 14 gadu vecumam, kas mācās pirmsskolas, sākumskolas vai pamatizglītības programmā, taču tikai tad, ja darbiniekam nepienākas papildu atpūtas diena – tā dēvētā mamadiena vai tēvadiena. Par šo laiku tiek maksāta darbinieka vidējā darba samaksa. Šādu pašlaik spēkā esošo kārtību skaidro arī Valsts darba inspekcija.

Tieši šeit daudzi arī apjūk. Ja darbiniekam ir tiesības uz mamadienu vai tēvadienu, papildu apmaksāta pusdiena tikai tāpēc, ka pienācis 1. septembris, viņam netiek piešķirta. Citiem vārdiem sakot, tajā pašā dienā nevar paņemt mamadienu un papildus pieprasīt arī 1. septembra pusdienu.

Pašlaik darbiniekam, kurš audzina vienu bērnu līdz 12 gadu vecumam, pienākas viena papildu atpūtas diena reizi trijos mēnešos vai iespēja tajā pašā periodā saīsināt darba laiku par astoņām stundām. Audzinot divus bērnus līdz 12 gadu vecumam vai bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, tiek piešķirta viena papildu atpūtas diena mēnesī. Audzinot trīs vai vairāk bērnus līdz 12 gadu vecumam vai divus bērnus līdz 12 gadu vecumam, ja vismaz vienam no viņiem ir invaliditāte, var pienākties divas papildu atpūtas dienas mēnesī.

Tas nozīmē pavisam vienkāršu lietu: ja darbiniekam ir tiesības uz mamadienu vai tēvadienu un viņš vēlas 1. septembrī būt kopā ar bērnu, parasti šim nolūkam tiek izmantota pienākošā papildu atpūtas diena.

„Mamadiena jau izmantota” – ko darīt tad?

Praksē sarežģītākā situācija rodas tad, kad cilvēkam ir tiesības uz papildu atpūtas dienu, taču viņš to jau ir izmantojis, bet 1. septembrī tik un tā vēlas pavadīt bērnu uz skolu. Šādā gadījumā automātiski nerodas tiesības uz papildu apmaksātu pusdienu.

Valsts darba inspekcija norāda, ka šādās situācijās darbinieks un darba devējs var vienoties par neapmaksātu brīvo laiku, kā arī var tikt izmantots ikgadējais atvaļinājums vai, ja ir izpildīti Darba kodeksa nosacījumi, bezalgas atvaļinājums. Darbiniekam, kurš audzina bērnu līdz 14 gadu vecumam, Darba kodekss paredz arī noteiktas garantijas, pieprasot bezalgas atvaļinājumu.

Advokātu biroja COBALT vecākā juriste Eglė Tamavičiūtė arī uzsver, ka šādos gadījumos vislabāk nav gaidīt līdz pēdējai dienai. 1. septembra situācija darba devējiem nav pārsteigums – īpaši lielākos uzņēmumos tajā pašā dienā bērnu uz skolu var vēlēties pavadīt desmitiem darbinieku.

Tāpēc visprātīgāk par plānoto brīvo laiku paziņot jau iepriekš. Darba kodekss nenosaka vienu konkrētu termiņu, piemēram, ka iesniegums obligāti jāiesniedz tieši piecas darba dienas iepriekš, taču, jo agrāk darba devējs zina par darbinieka plāniem, jo vieglāk sastādīt grafikus un parūpēties, lai darbs tajā rītā neapstātos.

Ja garantija pienākas, tā nav darba devēja „labā griba”

Vēl viena darbiniekiem svarīga detaļa – ja cilvēks izmanto viņam Darba kodeksā paredzēto garantiju, tas nav tas pats, kas lūgt vadītājam personīgu pakalpojumu. Ja likumā noteiktie nosacījumi ir izpildīti un darbiniekam pienākas brīvais laiks vai papildu atpūtas diena, darba devējs nevar vienkārši nolemt to nepiešķirt tikai tāpēc, ka šajā dienā darbavietā būs neērti.

Darbiniekam arī vēlāk nav „jāatstrādā” mamadiena, tēvadiena vai viņam pienākošais apmaksātais 1. septembra brīvais laiks. Tās ir likumā paredzētās darbinieka garantijas.

Darba devējiem 1. septembris tādēļ var kļūt par īstu organizatorisku galvasjautājumu. Ja vienā nodaļā strādā daudz cilvēku, kuri audzina mazus bērnus, ievērojama kolektīva daļa tajā rītā var vēlēties sākt darbu vēlāk vai vispār paņemt papildu atpūtas dienu. Tomēr tas jau ir grafiku, darba sadales un darbības nepārtrauktības plānošanas jautājums.

Kas īsti ir paredzēts no 2027. gada?

Šeit jābūt īpaši uzmanīgiem, jo publiskajā telpā jau var redzēt apgalvojumus, ka no 2027. gada 1. septembra pusdienas garantija noteikti tiks atcelta, bet mamadienas un tēvadienas tiks piešķirtas vecākiem, kuri audzina bērnus līdz 14 gadu vecumam. Šādas izmaiņas patiešām ir paredzētas Seimā izskatāmajā Darba kodeksa 138. panta grozījumu projektā.

Saskaņā ar projektu vecuma ierobežojums tiktu palielināts no 12 līdz 14 gadiem, bet atsevišķa Darba kodeksa norma par brīvo laiku pirmajā mācību gada dienā tiktu atcelta. Projektā paredzētais spēkā stāšanās datums ir 2027. gada 1. janvāris.

Tomēr ir ļoti svarīga detaļa: 2026. gada 18. augustā oficiālajā Seima tiesību aktu sistēmā šis dokuments joprojām ir norādīts kā likumprojekts, nevis spēkā esošs pieņemts likums. 9. jūnijā Seims pēc izskatīšanas projektu atbalstīja – par nobalsoja 55 Seima deputāti, pret bija 8, atturējās 21, taču tas vēl nav tas pats, kas galīga likuma pieņemšana un stāšanās spēkā.

Tāpēc pašlaik precīzāk būtu teikt, ka no 2027. gada tiek ierosināts mainīt kārtību, nevis ka izmaiņas jau galīgi stāsies spēkā.

Vecākiem šogad svarīgākais nepavisam nav 2027. gads, bet gan tuvojošais 1. septembris. Ja plānojat pavadīt bērnu uz skolu vai pirmsskolas grupu, jau tagad ir vērts pārbaudīt, vai jums pienākas mamadiena vai tēvadiena, vai arī varat izmantot īpašo 1. septembra garantiju. Viena iepriekšēja saruna ar darba devēju var palīdzēt izvairīties no situācijas, kad augusta pēdējās dienās izrādās, ka brīvo rītu bijāt iztēlojies pavisam citādi, nekā to paredz Darba kodekss.