Šīs mēbeles labāk nepirkt. Tās vienkārši nav piemērotas dzīvokļiem

Ilgu laiku šķiet, ka problēma ir pārāk mazs dzīvoklis. Līdz kādu vakaru nav nepieciešams paiet garām izvelkamam dīvānam, atbīdīt krēslu no galda vai atvērt skapīti, kas atduras pret citu mēbeli. Tad izrādās, ka vietas it kā ir, tikai to nemanāmi apēduši nepareizi izvēlēti priekšmeti.

Mēbeļu salonā viss izskatās citādi: augsti griesti, plaša eja, daudz gaismas un nevienas pie durvīm atstātas mugursomas. Liels stūra dīvāns tur izskatās mājīgs, masīva sekcija – grezna, bet plašs ēdamistabas galds – gluži kā neatņemams ģimenes dzīves centrs. Ienesot tos parastā dzīvoklī, mājoklis dažkārt sāk atgādināt nevis atpūtas vietu, bet šķēršļu joslu.

Runa nav par to, ka mazā mājoklī jādzīvo bez ērtībām vai jāizvēlas tikai mazas mēbeles. Problēma sākas tad, kad mēbelei nepieciešams vairāk vietas, nekā dzīvoklis var tai atvēlēt – ne tikai stāvēšanai, bet arī ikdienas lietošanai.

Liels stūra dīvāns var aizņemt visu istabu

Stūra dīvānu bieži pērk ar vislabākajiem nodomiem: lai tajā varētu satilpt visa ģimene, lai būtu, kur uzņemt viesus, lai vakarā varētu izstiepties. Tomēr dzīvokļa viesistabā tas nereti aizsedz daļu loga, aizņem eju uz balkonu vai liek televizoru novietot tur, kur tas nemaz neiederas. Īpaši daudz vietas „apēd“ modeļi ar platiem roku balstiem un dziļu sēdamo daļu.

Lielākā vilšanās nerodas pirmajā dienā. Tā parādās tad, kad jāizsūc zem dīvāna, jāatbīda tas no sienas, jāizvelk gulēšanai vai vienkārši jāiziet cauri ar veļas grozu. Ja dīvānam ir guļamfunkcija, jāparedz ne tikai vieta istabas stūrī, bet arī platība tā priekšā, kas ikreiz, kad viesis nakšņos, paliks aizņemta.

Vienam cilvēkam vai pārim bieži ērtāks ir vienkāršāks, ne tik dziļš dīvāns un atsevišķs viegls krēsls vai pufs. Tos var pārbīdīt, kad ierodas vairāk cilvēku, bet ikdienā istaba paliek brīva. Dzīvokļos elastība bieži ir vērtīgāka par iespaidu, ko mēbele rada, to pirmoreiz ieraugot.

Milzīgs galds reti kļūst par ikdienas centru

Liels ēdamistabas galds izklausās pēc skaistas ģimenes vīzijas: garas svētdienas pusdienas, draugi, daudz šķīvju un vietas visiem. Taču darba dienās pie tā bieži sēž viens vai divi cilvēki, bet pārējā laikā tas stāv istabas vidū un traucē pārvietoties. Mazākā dzīvoklī tas kļūst arī par vietu, kurā steigā uz virtuvi nemitīgi tiek uzgrūsts.

Galdam nepietiek tikai ar tā izmēriem. Nepieciešama vieta krēslu atbīdīšanai, cilvēkam apsēsties un citam paiet garām aiz muguras. Ja krēsli ikreiz jāpiestumj līdz galam, lai kāds varētu atvērt ledusskapi vai iziet gaitenī, galds dzīvoklim ir par lielu, pat ja tehniski tas tajā ietilpst.

Praktiskāks risinājums bieži ir izvelkams galds. Ikdienā tas neaizsedz virtuvi vai viesistabu, bet viesiem to var pagarināt uz dažām stundām. Ģimenei ar bērniem svarīgi arī tas, lai pie galda paliktu brīva vieta ne tikai vakariņām, bet arī kustībai – mazie mājās nepieturas pie mēbeļu salona ejām.

Šīs mēbeles labāk nepirkt. Tās vienkārši nav piemērotas dzīvokļiemAttēls: Sukurta DI

Augsti, dziļi skapji rada vairāk ēnas nekā kārtības

Liels skapis līdz griestiem var būt ļoti labs ieguldījums, taču ne katrs šāds skapis ir piemērots dzīvoklim. Problēma sākas ar pārāk dziļām, tumšām un smagnējām korpusa mēbelēm, kas tiek novietotas mazā guļamistabā vai šaurā gaitenī. Tās ne tikai vizuāli pietuvina sienas, bet arī atstāj maz vietas gultai, durvīm un cilvēkam, lai apgrieztos.

Īpaši neērtas ir veramās durvis vietās, kur eja jau tā ir šaura. No rīta viens cilvēks meklē jaku, otrs vēlas paiet uz vannasistabu, bet atvērtās skapja durvis aptur abus. Šāda mēbele izskatās kārtīga tikai tad, kad tā ir aizvērta; tiklīdz to nepieciešams izmantot, gaitenis vai guļamistaba kļūst nefunkcionāla.

Skapis jāizvēlas atbilstoši īstajām mantām, nevis vēlmei iegūt pēc iespējas vairāk plauktu. Dažkārt labāk izvēlēties ne tik dziļu sistēmu ar bīdāmām durvīm, skaidri nodalītiem nodalījumiem un vietu sezonas apģērbam citur. Kārtība dzīvoklī sākas nevis ar lielāko skapi, bet ar iespēju to atvērt, netraucējot visai mājai.

Masīvas sekcijas un smagi komplekti sasaista mājokli

Vēl viena bieža kļūda ir iegādāties visu vienas kolekcijas komplektu: lielu sekciju, kumodi, vitrīnas, žurnālgaldiņu un televizora skapīti. Atsevišķi katra lieta var šķist noderīga, bet kopā tās aizpilda sienas un grīdu. Dzīvoklis sāk izskatīties nevis mājīgs, bet pārblīvēts, pat ja visas mēbeles ir jaunas un skaistas.

Vecākiem tas nozīmē mazāk brīvas vietas, kur bērnam spēlēties, tiem, kas strādā no mājām, – grūtāk atrast stūri darba galdam, bet vecākiem cilvēkiem – vairāk stūru, kuriem jāapiet apkārt un kuri jāuzkopj. Mazu dzīvokļu iemītnieki to izjūt visātrāk: viena papildu mēbele var likvidēt vienīgo ērto eju. Turklāt smagas sekcijas ir grūti pārbīdīt, tāpēc mājokļa telpa gadiem paliek tāda pati, lai gan vajadzības jau sen ir mainījušās.

Protams, mēbeļu ražotāji un pārdevēji nevar zināt katra dzīvokļa plānojumu, un lielākiem modeļiem ir savs pircējs – plašos mājokļos tie var būt lieliska izvēle. Tomēr pircējam ir vērts pretoties kārdinājumam „paņemt lielāku, jo varbūt kādreiz noderēs“. Pirms pirkšanas ieteicams izmērīt ne tikai sienu, pie kuras mēbele stāvēs, bet arī ejas, durvju atvēršanās vietu, logus, radiatoru un vietu ikdienas kustībām.

Laba mēbele dzīvoklī nav tā, kas aizņem pēc iespējas vairāk vietas un fotogrāfijā izskatās visiespaidīgāk. Laba mēbele ļauj bez grūtībām atvērt durvis, uzaicināt viesi, izsūkt stūri un vakarā mierīgi iziet cauri savam mājoklim. Kad istabā paliek vieta cilvēkam, nevis tikai mantām, pat neliels dzīvoklis beidzot izskatās lielāks.