Uzņēmumiem būs jāmaina iepakojums un ražošana: pārmaiņām valsts gatavo 160 miljonus eiro

Lietuvas uzņēmējdarbībai tuvojas periods, kad skaisti vārdi par ilgtspēju pārvērtīsies ļoti konkrētos risinājumos rūpnīcās, noliktavās un veikalu plauktos. Mazāk lieka iepakojuma, vairāk pārstrādātu materiālu, skaidrāks marķējums, jaunas prasības sastāvam un citāda attieksme pret atkritumiem – tas vairs nebūs tikai mārketinga temats. Uzņēmumiem būs jāpārskata, kā tie rada produktu, kā to iepako, cik daudz izejvielu patērē un kas ar iepakojumu notiek pēc tā izmantošanas.

Pārmaiņas paātrina jaunā Eiropas Savienības Iepakojuma un iepakojuma atkritumu regula. Tā stājās spēkā 2025. gada 11. februārī, bet lielāko daļu noteikumu sāka piemērot no 2026. gada 12. augusta. Regula nosaka prasības iepakojuma ilgtspējai, marķējumam, ķīmiskajam sastāvam, atkārtotai izmantošanai, kā arī pienākumus ražotājiem, importētājiem, izplatītājiem un citiem tirgus dalībniekiem.

Pārmaiņas sāksies nevis atkritumu konteinerā, bet ražošanas sākumā

Ilgu laiku iepakojuma tēma daudziem šķita pavisam vienkārša: saražoji produktu, iepakoji, pārdevi, bet patērētājs vēlāk to sašķiros. Tomēr aprites ekonomikas loģika šo shēmu apgriež. Jautājums tiek uzdots daudz agrāk: vai iepakojums vispār ir vajadzīgs tik lielā daudzumā, vai to būs iespējams pārstrādāt, vai ražošanā izmantotie materiāli pēc dažiem mēnešiem vai gadiem nekļūs par problēmu.

Tas nozīmē, ka pārmaiņas skars ne tikai iepakojuma ražotājus. Tās izjutīs pārtikas, kosmētikas, sadzīves ķīmijas, elektronikas, e-komercijas, mēbeļu un daudzu citu nozaru uzņēmumi. Ja produkts līdz pircējam nonāk iepakojumā, uzņēmumam būs jādomā ne tikai par cenu un pievilcīgu dizainu, bet arī par iepakojuma materiālu, pārstrādājamību, atkārtotu izmantošanu un dokumentiem.

Vides ministrija jau ir norādījusi, ka valsts tiesību akti tiek saskaņoti ar ES regulu, bet pārmaiņas ietvers iepakojuma projektēšanu pārstrādei, prasības par minimālo pārstrādāto materiālu daļu, lieka iepakojuma samazināšanu un noteiktu iepakojuma aizliegumus no 2030. gada.

Valsts sola finansiālu palīdzību

Uzņēmumiem šādas pārmaiņas maksās. Ar deklarācijām vien nepietiks – dažiem uzņēmumiem būs nepieciešamas jaunas iekārtas, citādas ražošanas līnijas, digitalizācija, precīzāka uzskaite, efektīvāka brāķa samazināšana vai tehnoloģijas, kas ļautu atgriezt atkritumus ražošanā.

Žinių radijo raidījumā „Sumanau verslo sprendimai“ ekonomikas un inovāciju viceministrs Paulius Petrauskas norādīja, ka pielāgošanās un jaunu ražošanas līniju ieviešanai papildus paredzēts piešķirt 160 miljonus eiro. Pēc viņa teiktā, katram aizdevumam vajadzētu būt ar 30 procentu subsīdijas komponenti. Šāds atbalsts varētu būt nozīmīgs uzņēmumiem, kuri saprot, ka prasības mainās, bet pašu spēkiem ātri pārkārtoties nespēj.

Tas ir īpaši aktuāli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Lieliem uzņēmumiem bieži ir atsevišķi ilgtspējas, juridiskie un ražošanas optimizācijas speciālisti. Mazākos uzņēmumos viens un tas pats cilvēks dažkārt rūpējas gan par pārdošanu, gan piegādi, gan iepakojumu. Tāpēc finansējums var būt ne tikai nauda iekārtām, bet arī iespēja paspēt līdzi tirgum.

Atkritumiem būs jākļūst par izejvielu, nevis problēmu

Aprites ekonomika nav tikai skaistāks iepakojums. Tās būtība ir pēc iespējas ilgāk saglabāt materiālus ekonomikā un pēc iespējas mazāk tos izmest. Tas var nozīmēt ļoti vienkāršus, bet ražošanai svarīgus jautājumus: vai var samazināt brāķi, vai ražošanas atlikumus var izmantot citā procesā, vai lieko siltumu var nodot kaimiņu uzņēmumam, vai pārstrādāta izejviela var atgriezties jaunā produktā.

Šī pieeja kļūst arī par ekonomiskās drošības jautājumu. Ja uzņēmums ir atkarīgs no izejvielām, kas tiek ievestas no ārpus Eiropas Savienības esošām valstīm, katrs piegādes traucējums var ietekmēt cenas, termiņus un ražošanu. Jo vairāk materiālu izdodas atgūt pārstrādes procesā, jo mazāka ir atkarība no ārējiem piegādātājiem.

Lietuvas Iepakojuma likumā jau tagad ir nostiprināts virziens, ka iepakojums jāprojektē un jāražo tā, lai tā tilpums un masa būtu pēc iespējas mazāki, bet pats iepakojums varētu tikt atkārtoti izmantots, pārstrādāts vai citādi izmantots.

Lietuva joprojām ievērojami atpaliek

Lielākais izaicinājums ir tas, ka Lietuva šīm pārmaiņām tuvojas nevis no līdera pozīcijas. Raidījumā sniegtie dati liecina, ka Lietuvas apritīguma rādītājs ir aptuveni 4,2 procenti, kamēr ES vidējais rādītājs pārsniedz 12 procentus. Tas nozīmē, ka mūsu ekonomikā materiāli joprojām pārāk bieži virzās pa taisnu līniju: tiek saražoti, patērēti, izmesti.

Ja tuvāko gadu laikā šo rādītāju izdotos būtiski palielināt, tas būtu ne tikai vides aizsardzības, bet arī uzņēmējdarbības efektivitātes sasniegums. Mazāk atkritumu bieži nozīmē mazākus zaudējumus, mazāku vajadzību pēc izejvielām un lielāku noturību pret cenu svārstībām.

Uzņēmumiem labāk gatavoties, negaidot pēdējo dienu

Iepakojuma ražotājiem un uzņēmumiem, kas to izmanto, šobrīd vissvarīgākais ir nevis gaidīt, kamēr visi noteikumi tiks līdz galam izskaidroti, bet sākt inventarizāciju. Kāds iepakojums tiek izmantots? No kādiem materiāliem tas ir izgatavots? Vai tas faktiski tiek pārstrādāts? Vai tas nesatur materiālus, kas nākotnē var kļūt par problēmu? Vai ir iespējams samazināt iepakojuma svaru? Vai ir piegādātāji, kas var piedāvāt labākas alternatīvas?

Šādi jautājumi vairs nešķiet teorētiski. No tiem būs atkarīgs, vai uzņēmums spēs pielāgoties bez haosa vai arī pēdējā brīdī saskarsies ar dārgām izmaiņām, piegādes traucējumiem un papildu administratīvo slogu.

Tuvākie gadi uzņēmējdarbībai būs ne tikai par to, kā izpildīt jaunās Eiropas prasības. Lielāks jautājums ir – vai uzņēmumi spēs šīs pārmaiņas pārvērst ieguvumā: modernākā ražošanā, mazākās izmaksās, mazāk atkritumos un stiprākā pozīcijā tirgū.

Jo iepakojums, kas vēl vakar bija tikai produkta apvalks, no šī brīža kļūst par visas uzņēmējdarbības stratēģijas daļu. Un tiem, kuri to sapratīs agrāk, būs vairāk laika nevis dzēst problēmas, bet radīt sev priekšrocības.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!