Virs Baltijas jau griežas virpuļviesuļi: Palangā un Šventojā fiksēti virpuļi, bet nedēļas nogalē Lietuvu un Latviju var sasniegt spēcīga vētra

Baltijas jūras piekrastē pēdējās dienas atgādināja, ka vasaras beigas var būt krietni nemierīgākas, nekā šķiet, skatoties tikai uz termometru. Latvijas Kurzemes piekrastē šonedēļ virs jūras jau pamanīti divi ūdensstabi, bet līdzīgi virpuļi fiksēti arī Lietuvas piekrastē – Palangā un Šventojā cilvēki vēroja nelielus virpuļviesuļus un tā dēvētos putekļu jeb „velna” virpuļus. Ne katra šāda parādība ir īsts tornado, tomēr pati to parādīšanās liecina, ka atmosfērā netrūkst nestabilitātes. Vēl svarīgāk ir tas, ka nedēļas nogalē Baltijas reģiona laikapstākļus var būtiski mainīt aktīvs ciklons, kas atnesīs lietusgāzes, pērkona negaisu un spēcīgu vēju.

Latvijas meteorologs Toms Bricis brīdina, ka ceturtdien Latvijā daudzviet līs, vietām iespējams pērkona negaiss un neliela krusa. Temperatūra saglabāsies visai vasarīga – aptuveni 17–21 grāds siltuma, tomēr dienvidrietumu un rietumu vēja brāzmas daudzviet sasniegs 9–14 metrus sekundē. Vēl interesantāka situācija veidojas pie Baltijas jūras. Virs salīdzinoši silta ūdens, ieplūstot vēsākam un nestabilam gaisam, var rasties apstākļi nelieliem ūdensstabiem, tāpēc līdzīgi skati piekrastē vēl var parādīties.

Palangā un Šventojā redzētie virpuļi ne vienmēr nozīmē tornado

Sociālajos tīklos parādoties attēliem no Lietuvas piekrastes, šādus virpuļus nereti uzreiz dēvē par tornado. Tomēr meteoroloģiski atšķirība var būt ievērojama. Piltuves formas virpuli, kas izveidojies virs jūras, sauc par ūdensstabu, savukārt uz sauszemes saulainā un karstā dienā sagriezies neliels putekļu stabs parasti ir pavisam citas izcelsmes parādība – tā dēvētais putekļu virpulis jeb „velna virpulis”. Pēdējais veidojas, spēcīgi sakarstot zemes virsmai, kad augšupceļošais siltais gaiss sāk griezties. Tas parasti nav saistīts ar negaisa mākoni un visbiežāk ir krietni vājāks par īstu tornado.

Tomēr virs Baltijas jūras parādījušies ūdensstabi jau ir nopietnāka atmosfēras nestabilitātes pazīme. Tie var izveidoties zem gubu lietus mākoņiem, kad gaisa temperatūra pie ūdens virsmas atšķiras no temperatūras augstāk atmosfērā. No attāluma šāda parādība izskatās kā šaurs stabs, kas savieno mākoni ar jūras virsmu. Dažkārt tas ilgst vien dažas minūtes un izzūd, vēl nesasniedzis krastu, tomēr atsevišķos gadījumos virpulis var būt diezgan spēcīgs.

Tieši tāpēc, piekrastē pamanot šādu parādību, nevajadzētu tuvoties tikai tādēļ, lai izdotos uzņemt iespaidīgāku fotogrāfiju vai video. Ja virpulis virzās krasta virzienā, drošāk ir atkāpties no atklātās piekrastes, neuzturēties vieglu konstrukciju, saulessargu vai koku tuvumā un sekot oficiālajiem brīdinājumiem. Tas pats attiecas uz spēcīgu negaisu – piekrastē atklāta telpa nav pati drošākā vieta.

Lietuvas un Latvijas piekraste šajā ziņā ir ļoti līdzīga. Gaisa masa, kas vienā stundā labvēlīgus apstākļus virpulim rada pie Ventspils vai Talsu piekrastē, vēlāk var virzīties dienvidu virzienā vai veidot līdzīgus apstākļus pie Šventojas, Palangas vai Klaipēdas. Tāpēc uz meteoroloģiskajām parādībām robežas neattiecas – Baltijas jūras piekraste šobrīd jāvērtē kā viena kopīga laikapstākļu zona.

Lielākās bažas – par nedēļas nogales ciklonu

Daudz nopietnākas pārmaiņas tiek prognozētas sestdien, 22. augustā. Pašreizējie aprēķini liecina, ka no dienvidiem Baltijas reģiona virzienā vajadzētu virzīties aktīvam ciklonam. Latvijā stiprāks lietus var sākties jau sestdienas rītā, bet nelabvēlīgākie apstākļi prognozēti pēcpusdienā un vakarā. Vietām var stipri līt, sākties pērkona negaiss, pastiprināties vējš, bet atsevišķās vietās nav izslēgtas arī vētras pazīmes.

Šobrīd lielākais nokrišņu daudzums Latvijā tiek prognozēts Zemgalē un Vidzemē. Dažos rajonos diezgan īsā laikā var nolīt aptuveni 40–70 milimetri lietus. Tas jau ir tāds daudzums, kas var radīt problēmas zemākās vietās, pagalmos, ielās un laukos, īpaši tad, ja lielākā lietus daļa nolīs dažu stundu laikā. Vietām tas var pietuvoties parastajam visa augusta nokrišņu daudzumam.

Šis ciklons ir svarīgs arī Lietuvai, jo tā ceļš vedīs caur mūsu reģionu vai pavisam netālu no tā. Spēcīgāko lietusgāžu un vēja joslas precīza atrašanās vieta vēl var mainīties, tāpēc šobrīd būtu pāragri apgalvot, kura Lietuvas pilsēta saņems visvairāk lietus. Tomēr valsts rietumu, ziemeļu un centrālās daļas iedzīvotājiem nedēļas nogales prognozēm būtu vērts sekot īpaši rūpīgi. Ja ciklona trajektorija nobīdīsies nedaudz uz dienvidiem, stiprāka lietus un vēja zona var aptvert lielāku Lietuvas daļu.

Šādas situācijas vasaras beigās nav nekas neparasts. Baltijas jūra tajā laikā vēl ir diezgan silta, bet no ziemeļiem un rietumiem jau var ieplūst vēsākas gaisa masas. Satiekoties atšķirīgas temperatūras un mitruma gaisam, atmosfēra kļūst nestabila, tāpēc vienā diezgan nelielā reģionā var veidoties ļoti atšķirīgi laikapstākļi: vienuviet mierīgi līst, dažus desmitus kilometru tālāk dārd pērkons, bet pie jūras tajā pašā laikā izveidojas ūdensstabs.

Vēja brāzmas var pārsniegt 20 metrus sekundē

Latvijā sestdienas vakarā valsts centrālajā un austrumu daļā prognozē būtisku vēja pastiprināšanos. Vējam iegriežoties no ziemeļiem un rietumiem, brāzmas vietām var pārsniegt 20 metrus sekundē. Šāda stipruma vējš jau var lauzt vājākus koku zarus, izkustināt vieglus āra priekšmetus, apgāzt nenostiprinātus reklāmas stendus vai radīt citus nelielus zaudējumus. Dažviet Vidzemē un Ziemeļlatgalē stiprāks vējš var saglabāties arī svētdien.

Lietuvā pirms vētrainās nedēļas nogales arī būtu vērts parūpēties par vienkāršām lietām. No balkoniem un pagalmiem labāk novākt vieglus priekšmetus, batutus, dārza mēbeles vai saulessargus, ko vējš var pacelt. Automašīnas, ja iespējams, labāk nenovietot zem veciem kokiem vai lieliem zariem. Tiem, kuri dodas pie jūras, īpaši svarīgi ir neļauties maldīgam iespaidam īsu saulainu brīžu dēļ – aktīva ciklona laikā laikapstākļi var mainīties dažu desmitu minūšu laikā.

Ja negaisa mākonis tuvojas pludmalei, jūra un atklātā piekraste kļūst par bīstamu vietu. Vajadzētu atkāpties no ūdens, nemeklēt patvērumu zem vientuļa koka un negaidīt, līdz negaiss atradīsies tieši virs galvas. Ļoti spēcīga vēja laikā nevajadzētu staigāt arī zem lieliem kokiem pilsētu parkos.

Pēc vētrainās nedēļas nogales var atgriezties mierīgāks un siltāks laiks

Labā ziņa ir tā, ka pašreizējās prognozes neliecina par ilgi gaidāmu vētrainu laikposmu. Nākamnedēļ, aptuveni no otrdienas vai trešdienas, reģionā vajadzētu pastiprināties augstāka atmosfēras spiediena ietekmei. Ja prognoze piepildīsies, lietus mitēsies, vējš norims, bet nedēļas otrajā pusē temperatūra atkal var sākt paaugstināties.

Tas ir visai tipisks vasaras beigu scenārijs Lietuvā un Latvijā: dažas dienas saglabājas mierīgs un silts laiks, pēc tam reģionu strauji šķērso aktīvs ciklons ar lietusgāzēm un vēju, bet pēc tā atkāpšanās atkal atgriežas saule. Tāpēc gaidāmo nedēļas nogali vēl nevajadzētu uzskatīt par galīgām vasaras beigām.

Tomēr pēdējās dienās Palangā, Šventojā un Latvijas Kurzemes piekrastē redzētie virpuļi atgādina vienu svarīgu lietu – Baltijas piekrastes laikapstākļi tagad var būt ļoti lokāli un grūti prognozējami pat dažas stundas uz priekšu. Vienā piekrastes vietā var spīdēt saule, bet dažus desmitus kilometru tālāk jau veidoties spēcīgs lietus mākonis vai virpulis virs ūdens.

Tāpēc tuvākajās dienās gan Lietuvā, gan Latvijā būtu vērts vērot ne tikai kopējo dienas temperatūru, bet arī īstermiņa brīdinājumus. Īpaši sestdien, kad reģionā vajadzētu ierasties aktīvākajam ciklonam. Pēc vairākiem piekrastē jau fiksētiem virpuļiem un prognozētām stiprām lietusgāzēm šī nedēļas nogale var kļūt par vienu no nemierīgākajām augusta beigu laikapstākļu epizodēm abās Baltijas valstīs.