Vētra pārsteidza uz ceļa? Automašīna var pasargāt no zibens, taču autovadītāji bieži pieļauj vienu kļūdu

Vasaras beigās Lietuvā spēcīgas lietusgāzes, pērkona negaiss un pēkšņas vēja brāzmas var pārsteigt vien dažu minūšu laikā. Ja tajā brīdī atrodaties automašīnā, pirmais instinkts parasti ir turpināt braukt vai apstāties un nogaidīt vētru. Automašīnas salons patiešām parasti ir drošāka vieta nekā atklāta telpa, taču tas nenozīmē, ka iekšpusē var pilnībā aizmirst par zibens radīto apdraudējumu. Vēl lielāka piesardzība nepieciešama elektromobiļu un uzlādējamo hibrīdu īpašniekiem – tuvojoties pērkona negaisam, speciālisti iesaka tos neatstāt pieslēgtus elektrotīklam.

Pārliecībai, ka automašīna pasargā no zibens gluži kā Faradeja būris, ir fizikāls pamatojums. Kad zibens iesper metāla automašīnas virsbūvē, elektriskā izlāde galvenokārt izplatās pa tās ārējo virsmu, nevis caur pasažieru salonu. Tieši tāpēc pērkona negaisa laikā atrasties slēgtā automašīnā parasti ir drošāk nekā stāvēt ārā, zem koka vai atklātā vietā. Tomēr mūsdienu automašīnas konstrukcijas ziņā ievērojami atšķiras no vecākiem modeļiem – tajās ir vairāk plastmasas, kompozītmateriālu un lielu stikla virsmu, tāpēc speciālisti aicina neuzskatīt automašīnu par absolūti drošu kapsulu.

Vētras laikā labāk palikt automašīnā, taču logi jāaizver

Ja pērkona negaiss pārsteidz brauciena laikā, pati automašīna parasti ir labāks patvērums nekā ceļa nomale vai atklāts laukums. Svarīgi aizvērt logus un durvis, kā arī bez vajadzības nekāpt ārā, kamēr aktīvākā pērkona negaisa daļa nav pārgājusi. Zviedrijas meteoroloģijas un drošības speciālisti arī iesaka izvairīties no nevajadzīga kontakta ar automašīnas daļām, kas var būt tieši saistītas ar virsbūves metāla konstrukciju.

Praksē vissvarīgākais ir saglabāt mieru un nerīkoties tā, it kā zibens automašīnai būtu pilnīgi nekaitīgs. Zibens spēriens var sabojāt automašīnas elektroniku, elektriskās sistēmas, riepas vai citas detaļas, bet ļoti spēcīgas izlādes laikā iespējami arī mehāniski bojājumi. Tāpēc, ja ir iespēja droši apstāties piemērotā vietā un nogaidīt vētras spēcīgāko daļu, tas var būt saprātīgāks lēmums nekā mēģināt pēc iespējas ātrāk no tās aizbraukt.

Svarīga ir arī pati apstāšanās vieta. Automašīnu nevajadzētu novietot zem liela, vientuļi augoša koka tikai tāpēc, ka tas sniedz zināmu aizvēju. Spēcīgā vējā lūstošs zars vai nogāzies koks automašīnu var sabojāt daudz reālāk nekā pats zibens. Tāpat vērts izvairīties no zemām vietām, viaduktiem vai ielu posmiem, kuros stipru lietusgāžu laikā ātri uzkrājas ūdens.

Lietuvā tas ir īpaši aktuāli vasaras vētru laikā, kad īsā laikā var izkrist liels nokrišņu daudzums. Ja priekšā redzat ar ūdeni applūdušu ceļa posmu un nevarat novērtēt tā dziļumu, labāk nemēģināt braukt tālāk. Pat salīdzinoši sekls ūdens var slēpt bedri vai noskalotu ceļa malu, bet dziļākā vietā automašīna var zaudēt saķeri vai ūdens var iekļūt tajā jutīgās sistēmās.

Liels ātrums spēcīga pērkona negaisa laikā – vēl viens nevajadzīgs risks

Vētra pati par sevi būtiski pasliktina braukšanas apstākļus. Lietusgāze samazina redzamību, uz ceļa parādās vairāk ūdens, bet spēcīgas sānvēja brāzmas var negaidīti mainīt automašīnas kustības virzienu. Tāpēc mēģinājums „aizbēgt no vētras“ ar lielu ātrumu ir viena no sliktākajām reakcijām.

Speciālisti brīdina arī par retu, taču iespējamu situāciju, kad zibens spēriens automašīnā var ietekmēt tās riteņus vai riepas. Izlāde var pārlekt starp automašīnas metāla daļām un zemi, bet lielā enerģija teorētiski var sabojāt riepu. Ja šāds bojājums rastos, braucot ar lielu ātrumu, sekas būtu daudz bīstamākas nekā tad, ja automašīna kustētos lēni vai stāvētu.

Tomēr arī bez tieša zibens spēriena lietusgāzes laikā slēpjas vienkāršāks risks – akvaplanēšana. Kad starp riepu un asfaltu izveidojas ūdens slānis, riteņi uz īsu brīdi var zaudēt tiešu kontaktu ar ceļa virsmu. Jo lielāks ātrums un jo vairāk nodilušas riepas, jo lielāks ir šāds risks. Tāpēc, sākoties spēcīgam lietum, ātrumu ieteicams samazināt vēl pirms sajūtat, ka automašīna sāk uzvesties neparasti.

Vētras laikā vajadzētu atstāt arī lielāku distanci līdz priekšā braucošajai automašīnai. Uz slapja seguma bremzēšanas ceļš pagarinās, bet spēcīga lietusgāze var tik ļoti pasliktināt redzamību, ka priekšā apstājušos automašīnu autovadītājs pamanīs daudz vēlāk nekā parastos apstākļos. Ja logu tīrītāji vairs nespēj notīrīt stiklu un ceļu praktiski vairs neredzat, drošāk ir meklēt piemērotu vietu, kur apstāties, nevis akli sekot priekšā braucošās automašīnas lukturiem.

Elektromobiļu īpašniekiem pērkona negaisa laikā jāievēro vēl viens noteikums

Atsevišķa tēma ir elektromobiļu un no elektrotīkla uzlādējamo hibrīdu uzlāde. Ja tuvojas spēcīgs pērkona negaiss, speciālisti iesaka automašīnu neuzlādēt un, ja to var droši izdarīt vēl pirms vētras sākuma, atvienot uzlādes kabeli no automašīnas un elektrotīkla.

Šajā gadījumā apdraudējums ne vienmēr ir saistīts ar tiešu zibens spērienu pašā automašīnā. Zibens spēriena tuvumā elektrotīklā var rasties liels sprieguma lēciens, kas var sasniegt tīklam pieslēgtās ierīces. Lai gan modernām uzlādes stacijām ir dažādas aizsardzības sistēmas, tas nenozīmē absolūtu aizsardzību pret katru iespējamo pārspriegumu.

Īpaša piesardzība nepieciešama, uzlādējot no parastas 230 voltu sadzīves kontaktligzdas, ja elektroinstalācijā nav pienācīgi uzstādīta aizsardzība pret pārspriegumu. Bojājumu gadījumā ciest var ne tikai uzlādes iekārta, bet arī automašīnas elektronika, kuras remonts var būt ārkārtīgi dārgs.

Svarīgs ir arī apdrošināšanas un garantijas aspekts. Zibens vai citu dabas stihiju radītie bojājumi ne vienmēr ietilpst parastajā ražotāja garantijā, tāpēc automašīnas īpašniekam var nākties noskaidrot, vai šādus zaudējumus sedz viņa apdrošināšana. Tādēļ, tuvojoties spēcīgam pērkona negaisam, vienkāršākais risinājums ir atlikt uzlādi līdz brīdim, kad vētra būs atkāpusies.

Ja pērkona negaiss jau ir sācies, nevajadzētu skriet ārā tikai tāpēc, lai pēdējā brīdī izrautu uzlādes kabeli. Šādu darbību drošāk veikt iepriekš, vēl pirms vētra sasniedz jūsu apkaimi. Ja ārā jau intensīvi zibeņo, vispirms svarīgāka ir cilvēka, nevis automašīnas drošība.

Lielākā kļūda – domāt, ka automašīnā nekas slikts nevar notikt

Pērkona negaisa laikā automašīna joprojām ir viena no drošākajām vietām, ja tuvumā nav ēkas, kurā varētu droši nogaidīt vētru. Tomēr „drošāks“ nenozīmē „pilnīgi drošs“. Zibens var sabojāt elektroniku, spēcīgs vējš var nolauzt koku zarus, krusa – sabojāt virsbūvi un stiklus, bet lietusgāze – dažu minūšu laikā appludināt zemākās ielu vietas.

Tāpēc, vētrai pārsteidzot uz ceļa, vissvarīgākais nav panikā meklēt vietu, kur zibens noteikti nekad nespers, bet gan vienlaikus samazināt visus riskus. Samazināt ātrumu, aizvērt logus, nebraukt cauri nezināma dziļuma ūdenim, neapstāties zem lieliem kokiem un, ja apstākļi kļūst pārāk smagi, droši apstāties piemērotā vietā.

Elektromobiļu un uzlādējamo hibrīdu īpašniekiem šim sarakstam jāpievieno vēl viens punkts: ja tiek prognozēts spēcīgs pērkona negaiss, automašīnas uzlādi labāk pabeigt vai atlikt vēl pirms zibeņošanas sākuma. Dažas stundas bez uzlādes izmaksās daudz mazāk nekā zibens izraisīta pārsprieguma sabojāta automašīnas elektronika.

Vasaras vētras Lietuvā var būt ļoti lokālas – vienā pilsētas daļā tikai nedaudz uzlīt, bet dažus desmitus kilometru tālāk tajā pašā laikā var plosīties spēcīgs pērkona negaiss ar krusu un stiprām vēja brāzmām. Tāpēc, tuvojoties tumšam negaisa mākonim, labākais autovadītāja lēmums ir nevis pierādīt, ka viņa automašīna no vētras nebaidās, bet gan dot dabai šīs dažas minūtes un neriskēt ne ar automašīnu, ne ar savu drošību.