Negaiss pārsteidza uz ceļa? Viena kļūda pie automašīnas var būt bīstamāka par pašu zibeni

Vasaras vētra Lietuvā bieži sākas ļoti ātri. Vēl pirms dažām minūtēm ceļš bija sauss, bet tad pēkšņi debesis kļūst melnas, lietus gāžas kā siena, tīrītāji vairs netiek galā, tepat iespēra zibens, un vadītājs sāk domāt: apstāties, braukt tālāk vai skriet no automašīnas uz tuvāko patvērumu?

Te svarīgākais nav drosme un ne ātrums, bet pareiza rīcības secība. Ja jau redzat zibeņus un pēc dažām sekundēm dzirdat pērkonu, izkāpt atklātā vietā parasti ir slikta doma. Slēgta vieglā automašīna ar cietu jumtu vairumā gadījumu nodrošina labāku aizsardzību nekā ceļmala, lauks, vientuļš koks, autobusa pietura vai metāla žogs.

Tomēr automašīna nav brīnumaina kapsula, kurā var rīkoties, kā pagadās. Briesmas slēpjas ne tikai zibenī. Vētras laikā vadītāju no līdzsvara var izsist slikta redzamība, slidens asfalts, vēja brāzmas, krusa, pārrauti elektrības vadi vai vēlme par katru cenu „ātri kaut kur paslēpties“.

Kāpēc automašīna pasargā nevis riepu dēļ

Ļoti izplatīts mīts vēsta, ka automašīnu no zibens pasargā gumijas riepas. Tas izklausās loģiski, bet tā nav taisnība. Zibens spriegums ir tik liels, ka riepu gumija nav uzticama barjera. Strāva var nonākt līdz zemei caur mitrumu, metāla detaļām, gaisa spraugu vai citiem automašīnas elementiem.

Pasažierus pasargā nevis riteņi, bet pats automašīnas virsbūves korpuss. Metāla konstrukcija darbojas līdzīgi Faradeja būrim: ja zibens iesper automašīnā, elektriskais lādiņš galvenokārt plūst pa ārējo virsmu, nevis caur salonā sēdošajiem cilvēkiem.

Tāpēc svarīgākais ir palikt iekšpusē, aizvērt logus, durvis un jumta lūku, nepieskarties ārējām metāla detaļām un nekāpt ārā, kamēr vētra joprojām ir aktīva. Ja apkārt sper zibens, cilvēks ceļmalā kļūst daudz neaizsargātāks nekā sēžot automašīnā.

Ne visi transportlīdzekļi ir drošs patvērums

Ir svarīgi saprast, ka tas neattiecas uz jebkuru transportlīdzekli. Parasta vieglā automašīna, krosovers vai furgons ar cietu metāla jumtu parasti nodrošina aizsardzību, taču kabriolets ar mīkstu jumtu, motocikls, mopēds, velosipēds, kvadricikls vai atvērta lauksaimniecības tehnika nav drošs patvērums no negaisa.

Motociklistam vai velosipēdistam vētras laikā briesmas ir daudz lielākas. Šādā gadījumā pēc iespējas ātrāk jāmeklē īsta ēka, bet nedrīkst slēpties zem vientuļa koka, reklāmas konstrukcijas, metāla staba vai zem viadukta brauktuves daļā.

Tāpat piesardzīgi jāvērtē automašīnas ar stipri bojātu jumtu, izsistiem logiem, deformētu virsbūvi vai nestandarta konstrukcijām. Jo mazāk vienota metāla kontūra ir ap salonu, jo mazāk skaidra ir aizsardzība.

Ko darīt, ja vētra pārsteigusi braucot

Sliktākais, ko var izdarīt, ir pēkšņi bremzēt braukšanas joslas vidū vai paniski meklēt patvērumu, mētājoties no vienas puses uz otru. Negaisa laikā briesmas bieži rada nevis pats zibens spēriens, bet avārijas, jo vadītāji zaudē redzamību, saķeri un mieru.

Ja lietus ir ļoti stiprs, vispirms pakāpeniski samaziniet ātrumu. Neveiciet straujus manevrus, īpaši pirms peļķēm, līkumos, uz tiltiem vai risēs. Palieliniet distanci līdz priekšā braucošajai automašīnai, jo slapjš ceļš pagarina bremzēšanas ceļu, bet kravas automašīnu radītās šļakatas uz dažām sekundēm var pilnībā aizsegt skatu.

Ieslēdziet tuvās gaismas, lai jūs labāk redzētu citi. Ja apstākļi ir ļoti slikti, meklējiet drošu vietu, kur apstāties – degvielas uzpildes stacijas laukumu, oficiālu atpūtas vietu, stāvvietu vai plašāku no satiksmes norobežotu vietu. Pēc apstāšanās aizveriet logus un jumta lūku, palieciet salonā un bez vajadzības nepieskarieties metāla durvju rāmjiem vai automašīnas ārpusei.

Kur vētras laikā nenovietot automašīnu

Kad krusa dauza jumtu, dabiski gribas palīst zem koka, tilta vai reklāmas stenda. Taču daži „patvērumi“ var nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma.

Negaisa laikā nevajadzētu novietot automašīnu zem augstiem kokiem. Zibens var iespert kokā, bet stiprs vējš var nolauzt zarus vai pat nogāzt stumbru. Tāpat ir bīstami apstāties zem elektrolīnijām, pie transformatoru apakšstacijām, blakus metāla mastiem, celtņiem, reklāmas konstrukcijām, zemienēs, applūdušās vietās vai tur, kur citi vadītāji lietus laikā jūs var nepamanīt.

Arī tilts vai viadukts nav ideāls risinājums. Jā, tas var izskatīties kā aizsardzība pret krusu, taču, apstājoties zem tā, jūs varat bloķēt satiksmi un radīt sadursmes risku. Turklāt tuvumā var būt konstrukcijas, vadi vai citi apdraudējumi, kurus vētras laikā nepamanīsiet.

Akvaplanēšana: kad automašīna sāk „peldēt“

Stiprs lietus ir bīstams ne tikai sliktas redzamības dēļ. Kad uz ceļa izveidojas ūdens slānis, riepas var nepaspēt to izspiest caur protektoru. Tad starp riepu un ceļu rodas ūdens plēve, un automašīna zaudē saķeri. To sauc par akvaplanēšanu.

Šādā brīdī stūre var kļūt neparasti viegla, automašīna sāk „peldēt“, bet reakcija uz stūres pagriešanu kļūst kūtra. Te svarīgākais ir nekrist panikā. Nedrīkst strauji nospiest bremzes, raustīt stūri vai mēģināt pēkšņi pārkārtoties citā joslā. Maigi atlaidiet akseleratora pedāli, turiet stūri taisni un gaidiet, līdz riepas atkal atgūs saķeri.

Stipra lietus laikā nevajadzētu izmantot kruīza kontroles sistēmu. Tā var uzturēt ātrumu brīdī, kad vadītājam būtu jutīgi jāreaģē uz ūdens uzkrājumiem, risēm un slidenu segumu.

Ja zibens iesper automašīnā

Tiešs zibens spēriens automašīnā ir rets, bet iespējams. Pēc tā var dzirdēt spēcīgu blīkšķi, redzēt uzliesmojumu, sajust degošas plastmasas smaku, bet mērinstrumentu panelī var parādīties kļūdu paziņojumi. Var tikt traucēta multivides sistēmas, sensoru, kameru, apgaismojuma, radio vai elektronisko vadības bloku darbība.

Ja tajā brīdī braucat, svarīgākais ir saglabāt trajektoriju. Nav strauji jābremzē tikai blīkšķa dēļ. Pakāpeniski samaziniet ātrumu un apstājieties drošā vietā.

Ja nav ugunsgrēka, dūmu, plūdu vai cita tieša apdraudējuma, vislabāk palikt automašīnā, līdz vētra pāriet. Nesteidzieties uzreiz atvērt durvis un izkāpt. Ja nepieciešams, zvaniet pa tālruni 112 un paziņojiet, kur atrodaties.

Pārrauts elektrības vads – viena no bīstamākajām situācijām

Ja uz automašīnas uzkritis elektrības vads vai tas atrodas pavisam netālu, situācija kļūst īpaši bīstama. Šādā gadījumā nedrīkst kāpt ārā, pieskarties durvīm, virsbūvei, vadam vai zemei pie automašīnas. Jāzvana glābšanas dienestiem un jāgaida, līdz speciālisti atslēgs elektroapgādi.

Automašīnu drīkst atstāt tikai tad, ja tās iekšpusē rodas tiešs drauds dzīvībai – piemēram, ugunsgrēks vai strauji ceļas ūdens. Šādā gadījumā jāizlec tā, lai vienlaikus nepieskartos automašīnai un zemei. Pēc nolaišanās kājas jātur kopā un jāvirzās prom ar maziem, slīdošiem soļiem, nesperot platus soļus. Tādējādi tiek samazināts soļa sprieguma risks.

Tā nav teorētiska nianse. Plaši soļojot pa virsmu, pa kuru izplatās elektriskā strāva, viena kāja var atrasties vienā sprieguma zonā, bet otra – citā. Šādā gadījumā strāva var izplūst caur ķermeni.

Elektromobilis vētras laikā pats par sevi nav bīstamāks, taču uzlāde ir atsevišķs risks

Elektromobilis vai uzlādējamais hibrīds nav bīstamāks tikai tāpēc, ka tam ir vilces akumulators. Šādos automobiļos augstsprieguma sistēmai ir izolācija, drošinātāji, kontaktori un elektroniska uzraudzība. Nopietna bojājuma gadījumā sistēma var ierobežot vai apturēt augstsprieguma ķēdes darbību.

Tomēr zibens joprojām var sabojāt automašīnas elektroniku, uzlādes moduli, vadības blokus, kameras, sensorus, antenas vai mājas uzlādes iekārtu. Ja pēc vētras elektromobiļa ekrānā parādās paziņojumi par augstsprieguma sistēmu, akumulatora izolāciju vai uzlādes kļūmi, labāk neriskēt un vērsties servisā.

Vislielākais risks rodas tad, kad elektromobilis vai hibrīds vētras laikā tiek lādēts no mājas elektrotīkla vai privātas uzlādes stacijas. Tuvumā iespēris zibens var izraisīt ļoti spēcīgu sprieguma pārspriegumu, kas kaitē ne tikai automašīnai, bet arī uzlādes stacijai, automātiskajiem slēdžiem, maršrutētājam un citām mājas ierīcēm.

Ja negaiss tikai tuvojas un vēl nav aktīvu izlāžu, ir vērts laikus pārtraukt uzlādi un atvienot kabeli. Vispirms jāaptur uzlādes sesija, izmantojot automašīnas izvēlni, lietotni vai stacijas vadības paneli, jāpagaida, līdz savienojums tiek atbloķēts, un tikai tad jāizvelk spraudnis.

Taču, ja zibens jau ir redzams vai dzirdat pērkonu, ārā tikai kabeļa dēļ doties nevajadzētu. Ja iespējams, labāk pārtraukt uzlādi attālināti vai atstāt visu līdz vētras beigām. Iekārta ir svarīga, bet cilvēka drošība ir svarīgāka.

Pēc pēdējā pērkona vēl nesteidzieties izkāpt

Viena izplatīta kļūda ir, tiklīdz rimies stiprākais lietus, uzreiz izkāpt no automašīnas un apskatīt bojājumus. Taču, ja vēl dzirdat pērkonu, briesmas vēl nav pārgājušas. Parasti ieteicams nogaidīt vismaz 30 minūtes pēc pēdējā pērkona un tikai tad atstāt drošo vietu.

Kad izkāpt jau ir droši, ir vērts apskatīt automašīnu: vai nav ieplīsis vējstikls, vai darbojas tīrītāji, lukturi, pagrieziena rādītāji un bremžu lukturi, vai nav bojātas riepas, spoguļi, sensori, vai mērinstrumentu panelī nav brīdinājumu. Pēc krusas vai iespējama zibens spēriena vajadzētu nofotografēt bojājumus un sazināties ar apdrošināšanas sabiedrību, ja šādus bojājumus var segt apdrošināšana.

Ja nācās braukt caur dziļu ūdeni, nevajag uzreiz palielināt ātrumu. Ūdens var ietekmēt bremzes, ritošo daļu vai elektriskos komponentus. Vairākas reizes ar nelielu ātrumu uzmanīgi pārbaudiet bremzes.

Un pats svarīgākais – nešķērsojiet applūdušu ceļu, ja neredzat segumu, ūdens dziļumu vai straumes stiprumu. Pat sekla peļķe var slēpt atvērtu aku, bedri, noskalotu asfaltu vai elektrības kabeli.

Negaiss uz ceļa nav īstais laiks improvizācijai. Labākais risinājums bieži vien ir nevis skriet, nevis apstāties zem koka un nevis kāpt ārā, lai atvienotu lādētāju, bet mierīgi apstāties drošā vietā, aizvērties automašīnā un pagaidīt. Automašīna var būt laba aizsardzība, bet tikai tad, ja pats vadītājs nerada jaunas briesmas.