Nomainījām dīzeļauto pret hibrīdu, bet pēc gada noskaidrojās, cik patiesībā ietaupījām

Doma mainīt automašīnu radās nevis tad, kad ļoti sagribējām hibrīdu. Viss bija daudz vienkāršāk: vecais dīzelis sāka kaitināt. Ne jau tā, ka katru nedēļu stāvētu servisā, bet tam jau bija tas vecums, kad brauc un ieklausies katrā skaņā. Kādu rītu tas iedarbojās grūtāk, citā reizē iedegās lampiņa, pēc tam servisā pateica, ka „pagaidām nekas briesmīgs, bet būtu jāseko līdzi“. Bet, kad meistars izrunā „būtu jāseko līdzi“, tu jau domās redzi nākamo rēķinu.

Dīzelis mums bija ierasta izvēle. Braucām diezgan daudz, tāpēc tas šķita loģiski: mazāks patēriņš, labs griezes moments, uz šosejas brauc lēti. Taču mūsu dzīve dažu gadu laikā mainījās. Vairāk pilsētas, vairāk īsu braucienu, vairāk bērnudārza, veikala, darba, māju. Dīzelis šādam režīmam neizskatījās īpaši piemērots, un arī mēs nebijām sajūsmā.

Beigās iegādājāmies lietotu hibrīdu. Nevis jaunu no salona, bet trīs gadus vecu automašīnu ar skaidru vēsturi. Toreiz sev teicu: „Būs lētāk braukt, mazāk bojājumu, mazāk nervu.“ Pēc gada apsēdos un aprēķināju, cik patiesībā ietaupījām. Un skaitļi izrādījās ne tik romantiski, kā biju iedomājies.

Vispirms saskaitīju kilometrus

Lai nebūtu runu „pēc sajūtām“, paņēmu tehniskās apskates dokumentu, apdrošināšanas dokumentus, servisa rēķinus un degvielas čekus. Pēdējā gadā ar dīzeli bijām nobraukuši aptuveni tikpat, cik pirmajā gadā ar hibrīdu, tāpēc salīdzinājums sanāca diezgan godīgs.

No pirmā acu uzmetiena hibrīds nepārprotami uzvarēja. Pilsētā tas patiešām ir patīkamāks. Sastrēgumos tas bieži sāk kustību ar elektrību, nav jāklausās dīzeļdzinēja rūkoņā, automātiskā pārnesumkārba darbojas vienmērīgi. Bet tikai ar sajūtām naudu nesaskaitīsi, tāpēc ķēros pie degvielas.

Degviela: ietaupījām, bet ne tik daudz, kā cerēju

Pirms hibrīda iegādes galvā biju izveidojis ļoti skaistu ainu: vecais dīzelis patērēja daudz, hibrīds patērēs maz, starpība būs milzīga. Realitātē starpība bija, bet ne brīnums. Dīzelis uz šosejas bija diezgan ekonomisks, savukārt hibrīds vislabāk atklāja savas priekšrocības pilsētā.

Rēķināju pēc vidējām cenām, ko gada laikā faktiski maksāju, nevis pēc vienas dienas degvielas uzpildes stacijā.

Tikai uz degvielas rēķina gadā ietaupījām aptuveni 387 eiro. Summa ir laba, bet atzīšos – cerēju uz vairāk. Acīmredzot biju pārāk daudz klausījies stāstos, ka hibrīdi „gandrīz neko netērē“. Jā, pilsētā tie ir ekonomiski, bet, ja brauc gan ārpus pilsētas, gan pa lielceļu, brīnuma nav.

Toyota Corolla HybridAttēls: emirhankaramuk / Shutterstock.com

Lielākā atšķirība bija nevis degvielas uzpildes stacijā, bet servisā

Patiesā atšķirība parādījās tad, kad salīdzināju remonta un apkopes izdevumus. Dīzelis pēdējā gadā vēl nebija pilnīga problēma, bet jau prasīja uzmanību. Hibrīdam pirmajā gadā bija nepieciešama tikai parastā apkope un daži sīkumi.

Šeit hibrīds ietaupīja aptuveni 590 eiro. Visvairāk jutām to, ka nebija jābrauc uz servisu „pārbaudīties“. Ar dīzeli jau bijām pieraduši: te skaņa, te smaka, te vilkme nav tāda, te lampiņa. Ar hibrīdu gadu vienkārši braucām.

Protams, šeit ir svarīga piebilde: es salīdzinu vecāku dīzeli ar jaunāku hibrīdu. Tas nav tikai degvielas tipa nopelns. Bet dzīvē tā arī notiek – cilvēki bieži maina nevis jaunu dīzeli pret jaunu hibrīdu, bet nogurušu automašīnu pret krietni jaunāku.

Apdrošināšana un citi sīkumi nedaudz samazināja ietaupījumu

Kad sāc rēķināt visu, izrādās, ka hibrīds ne visur ir lētāks. Mums apdrošināšana kļuva dārgāka, jo automašīna ir jaunāka un vērtīgāka. Nolēmām iegādāties arī KASKO, lai gan vecajam dīzelim tādas nebija. Šeit daļa ietaupījuma vienkārši izkūpēja.

Šajā ziņā hibrīds bija par 486 eiro dārgāks. Un šeit man nācās sev atzīt: daļa jaunās automašīnas izdevumu rodas nevis tāpēc, ka ar to braukt maksā vairāk, bet tāpēc, ka tu sāc to vairāk sargāt. Ar veco dīzeli automazgātava bija „kad jau kauns“. Ar hibrīdu gribas to mazgāt biežāk. Ar veco dīzeli KASKO nešķita nepieciešams. Ar jaunāku automašīnu jau ir bail riskēt.

Gada galīgais skaitlis

Kad visu saskaitīju, aina kļuva ļoti skaidra. Tikai degvielas un remonta ziņā hibrīds bija izdevīgāks. Taču apdrošināšana un papildu izdevumi daļu ieguvuma apēda.

Pirmajā gadā reāli ietaupījām aptuveni 491 eiro. Ne divus tūkstošus, ne pusi automašīnas cenas, ne brīnumainu summu, bet gandrīz piecsimt eiro. Tā joprojām ir nauda. Par to var samaksāt daļu apdrošināšanas, nopirkt riepas, samaksāt par vairākiem pulciņu mēnešiem vai vienkārši atlikt.

Bet, ja būtu rēķinājis tikai degvielas uzpildes stacijā, es teiktu, ka hibrīds ietaupīja gandrīz 400 eiro. Ja būtu skatījies tikai uz remontiem, teiktu, ka ietaupīja gandrīz 600. Savukārt, kad saskaiti visu, paliek pieticīgāks, bet godīgāks skaitlis.

Lielais jautājums: vai automašīnas maiņa atmaksājās?

Šeit sākas nepatīkamākā daļa. Veco dīzeli pārdevām par 5 800 eiro. Hibrīds maksāja 17 900 eiro. Tātad reāli automašīnas maiņā papildus ieguldījām 12 100 eiro. Ja kāds jautā, vai hibrīds gada laikā „atmaksājās“, atbilde ir ļoti vienkārša: nē.

Protams, šādi rēķināt ir nedaudz nežēlīgi, jo automašīnu mainījām ne tikai taupības dēļ. Mēs vēlējāmies uzticamību, drošību, komfortu, automātisko pārnesumkārbu, klusāku braukšanu un mazāk nervu. Bet, ja runājam tikai par finansēm, tikai degvielas ekonomija šādu pirkumu ātri neattaisno.

Vai es nožēloju?

Nē. Bet tagad uz visu raugos skaidrāk. Hibrīds mums patiešām bija piemērots, jo daudz braucam pilsētā. Tas ir klusāks, ērtāks, mazāk nogurdina sastrēgumos un gada laikā nesagādāja nekādus nepatīkamus pārsteigumus servisā. Jau tikai tāpēc dzīve kļuva mierīgāka.

Bet, ja kāds domā, ka, nomainot dīzeli pret hibrīdu, uzreiz sāks „ietaupīt tūkstošus“, es ieteiktu vispirms paņemt kalkulatoru. Jāizvērtē ne tikai degvielas patēriņš, bet arī apdrošināšana, automašīnas cena, vērtības zudums, remonti, savi maršruti un tas, cik reāli braucat pilsētā.

Mans secinājums pēc gada ir vienkāršs: hibrīds ietaupīja naudu lietošanas laikā, bet automašīnas maiņa kā pirkums ātri neatmaksājas. Gada laikā reāli ietaupījām aptuveni 491 eiro, bet pretī saņēmām arī lielāku mieru. Un mieram, lai gan to tabulā pienācīgi ierakstīt nevar, dažkārt arī ir vērtība.

Tagad es zinu: automašīnu nevajag pirkt tikai pēc frāzes „būs ekonomiskāks“. Jārēķina visa pakete. Jo degvielas uzpildes stacijā hibrīds var uzvarēt, servisā – arī, bet bankas konts tik un tā atgādinās, ka jaunāka automašīna nekad nav tikai ietaupījums.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!