Vai guļat ar galvu vai kājām pret logu? Seni māņticības stāsti biedē ar nelaimēm, taču patiesais iemesls ir daudz prozaiskāks

Gulta atrodas ar kājgali pret durvīm, galva gandrīz atbalstās pret logu, un kāds no tuviniekiem uzreiz brīdina: „Tā gulēt nedrīkst.“ Šādus noteikumus ir dzirdējusi ne viena vien paaudze. Vienuviet saka, ka cilvēks, kurš guļ ar kājām pret durvīm, it kā „aicina nelaimi“, citviet izvairās no gultas galvgaļa pie loga, spoguļa pretī gultai vai pat gulēšanas ar galvu uz ziemeļiem. Tas izklausās noslēpumaini, taču daļa šo uzskatu, visticamāk, radās ļoti praktisku iemeslu dēļ – aukstuma, caurvēja, trokšņa, gaismas un vienkāršas cilvēka vajadzības miegā justies droši dēļ.

Mūsdienās nav uzticamu zinātnisku pierādījumu, ka gulēšana ar kājām pret logu vai durvīm pati par sevi atņemtu „dzīvības enerģiju“, izraisītu nelaimes vai saīsinātu mūžu. Tomēr tas nenozīmē, ka gultas novietojums telpā ir pilnīgi nesvarīgs. Ja pa logu ieplūst aukstums, no koridora nāk gaisma un troksnis, bet gulta atrodas vietā, kur cilvēks pastāvīgi jūt gaisa kustību, miega kvalitāte patiešām var pasliktināties. Tātad vecs māņticīgs uzskats reizēm slēpj pavisam racionālu domu, tikai gadsimtu gaitā tā apaugusi ar mistiskiem skaidrojumiem.

Kāpēc kopš seniem laikiem izvairījās gulēt ar kājām pret logu vai durvīm

Logs senās dzīvojamās telpās bija pavisam citāds nekā mūsdienu dzīvoklī. Blīvi stikla pakešu logi, laba siltumizolācija un regulējama apkure ir salīdzinoši jaunas ērtības. Agrāk pie loga bieži bija aukstākā vieta telpā, pa spraugām pūta vējš, bet naktīs temperatūra varēja ievērojami pazemināties. Tāpēc cilvēkam, kura kājas visu nakti atradās tiešā aukstā gaisa plūsmā, gulēt varēja būt vienkārši nepatīkami.

No tā varēja rasties arī pavisam vienkāršs noteikums: novieto gultu tā, lai cilvēks neatrastos tieši starp logu un durvīm, kur telpā visbiežāk veidojas visstiprākā gaisa kustība. Mūsdienās tā vairs nav universāla problēma, tomēr vecās mājās vai pie blīvi nenoslēgtiem logiem šādam novietojumam joprojām var būt praktiska nozīme.

Ar durvīm saistītais māņticīgais uzskats ir vēl spēcīgāks. Daudzās Eiropas un citās kultūrās mirušo tradicionāli iznesa no telpas ar kājām pa priekšu, tāpēc gultu ar kājgali tieši pret durvīm ar laiku sāka dēvēt par „mirušā stāvokli“. No tā radās pārliecība, ka šādi gulēt nav labi vai pat ir bīstami.

Tam nav zinātniska pamatojuma. Tomēr praktisks diskomforts pastāv: ja gulta atrodas tieši durvju priekšā, guļošo cilvēku vieglāk var sasniegt koridora gaisma, troksnis, citu ģimenes locekļu kustība vai caurvējš. Cilvēka smadzenes miega laikā nav pilnībā „izslēgtas“ – tās turpina reaģēt uz apkārtējām skaņām un gaismu, tāpēc pat nelieli traucējumi var izraisīt īslaicīgu pamošanos, ko no rīta nemaz neatceramies.

Galva pie loga nav bīstama, taču ne vienmēr ir ērti

Vēl viens biežs padoms – nenovietot gultu tā, lai galva būtu tieši pie loga. Arī šeit bieži stāsta par negatīvu enerģiju vai šķietamu cilvēka aizsardzības vājināšanos. Reālāks skaidrojums ir vienkāršāks.

Pie loga temperatūra var būt mazāk stabila nekā telpas dziļumā. Ziemā no stikla plūst vēsāks gaiss, vasarā agri no rīta pa logu var sākt karsēt saule, bet, dzīvojot pie rosīgas ielas, tieši pa logu telpā iekļūst lielākā daļa ārējā trokšņa. Ja logs tiek atstāts pavērts, pie galvas var būt jūtama arī tieša gaisa plūsma.

Tas nenozīmē, ka no pavērta loga cilvēks automātiski „saaukstēsies“. Saaukstēšanās slimības izraisa vīrusi, nevis pati zemākā temperatūra. Tomēr ja visu nakti jums ir pārāk auksti, gaiss pūš tieši sejā vai jūs bieži pamostaties ielas trokšņa dēļ, atpūtas kvalitāte var pasliktināties. Tāpēc gultas vietu ir vērts izvēlēties nevis pēc mistiskiem noteikumiem, bet pēc tā, kur telpā ir visklusāk, vistumšāk un visērtāk.

Tas pats attiecas uz vasaru. Ja galvgalis atrodas tieši pie austrumu loga un, saulei tikko uzlecot, telpa kļūst spilgti gaiša, cilvēks var sākt mosties agrāk, nekā vēlētos. Šādā gadījumā problēmu bieži atrisina nevis gultas pārvietošana, bet labas aptumšojošās žalūzijas vai aizkari.

Varbūt svarīgi, uz kuru pasaules pusi vērsta galva?

Internetā var atrast daudz noteikumu par gulēšanu atbilstoši pasaules virzieniem. Vieni iesaka vērst galvu uz dienvidiem, citi – uz austrumiem, bet dažas tradīcijas brīdina izvairīties no ziemeļiem. Šādas idejas saista ar fenšui, indiešu Vastu tradīcijām vai Zemes magnētisko lauku.

Nav uzticamu pierādījumu, ka veselam cilvēkam gulēšana ar galvu uz ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem vai rietumiem pati par sevi būtiski mainītu asinsriti vai veselību. Zemes magnētiskais lauks pastāv, taču cilvēka ķermenis nav kompasa adata, kas miega laikā noteikti būtu jāorientē kādā noteiktā virzienā.

Ja cilvēkam noteikts gultas virziens šķiet patīkamāks, to var ievērot. Arī psiholoģiskais komforts ir svarīgs – ja cilvēks kopš bērnības ir pārliecināts, ka konkrēti novietotā gultā jūtas mierīgāk, nav nekāda iemesla to speciāli pagriezt. Taču šeit mēs runājam par personīgo komfortu un tradīciju, nevis medicīnisku noteikumu.

Daudz lielāku ietekmi uz miegu atstāj ļoti prozaiskas lietas: istabas temperatūra, troksnis, gaisma, matrača ērtums, miega režīms un tas, vai īsi pirms gulētiešanas ilgi skatāmies spilgtā tālruņa ekrānā.

Spogulis pretī gultai – slikta enerģija vai vienkārši nepatīkams skats?

Vēl kāds sens uzskats vēsta, ka pretī gultai nevajadzētu atrasties spogulim. Tam piedēvē visdažādākās īpašības – no „enerģijas atstarošanas“ līdz murgiem vai nemierīgam miegam. Zinātne šādas īpašības spoguļiem nepiedēvē.

Tomēr arī šim māņticīgajam uzskatam var būt psiholoģisks pamats. Naktī uz īsu brīdi pamodies cilvēks spogulī var ieraudzīt kustīgu ēnu vai savu atspulgu un dažas sekundes nesaprast, ko redz. Pusmiegā smadzenes informāciju apstrādā ne tik ātri kā dienā, tāpēc pat pavisam nevainīgs atspulgs var nobiedēt.

Spogulis var arī atstarot ielas gaismu, automašīnas lukturus vai tālruņa ekrānu un tādējādi palielināt gaismas daudzumu telpā. Ja tas traucē, spoguli patiešām var pārvietot. Taču ne tāpēc, ka tas „uzsūc enerģiju“, bet tādēļ, ka guļamistabā parasti vislabāk guļam pēc iespējas tumšākā un mierīgākā vidē.

Aizvērtas guļamistabas durvis patiešām sniedz vienu būtisku priekšrocību

Starp dažādiem seniem padomiem ir arī tāds, kam var atrast ļoti reālu drošības skaidrojumu – gulēt ar aizvērtām guļamistabas durvīm. Dažkārt to skaidro ar enerģētiku vai ar to, ka pa atvērtām durvīm telpā iekļūst „slikta enerģija“, taču īstais iemesls ir daudz svarīgāks – ugunsgrēka gadījumā aizvērtas durvis var palēnināt dūmu, karstuma un liesmu iekļūšanu telpā.

Tas var dot papildu laiku, lai pamostos no dūmu detektora signāla un droši reaģētu. Protams, aizvērtas durvis neaizstāj darbojošos dūmu detektorus un citus ugunsdrošības pasākumus, tomēr šajā gadījumā senam ieradumam ir pavisam cits, ļoti praktisks skaidrojums.

Turklāt aizvērtas durvis samazina troksni un gaismu no citām telpām. Tāpēc cilvēkam, kurš guļ viegli, tas var būt noderīgi arī ikdienā.

Spilvens ir svarīgāks par pasaules virzienu

Vēl viena lieta, kurai miegā ir daudz lielāka nozīme nekā tam, vai jūsu kājas ir vērstas pret logu, ir spilvens. Nav viena noteikuma, ka tam noteikti jābūt mīkstam vai cietam. Vissvarīgākais ir, lai guļot galva un kakls atrastos pēc iespējas dabiskākā stāvoklī.

Cilvēkam, kurš guļ uz sāniem, bieži vajadzīgs augstāks spilvens, kas aizpilda atstarpi starp plecu un galvu. Guļot uz muguras, parasti ērtāks ir nedaudz zemāks spilvens. Savukārt pārāk augsts vai pilnīgi nepiemērots spilvens var izraisīt stīvu vai sāpošu kaklu no rīta.

Šeit nav nekādas mistikas. Ja katru rītu pamostaties ar kakla sāpēm, daudz saprātīgāk vispirms izvērtēt matraci un spilvenu, nevis sākt griezt gultu pēc kompasa.

Tātad, kur patiesībā vislabāk novietot gultu?

Ja telpa ļauj izvēlēties, labākā vieta ir tā, kur miega laikā nepūš tieša gaisa plūsma, netraucē ielas gaisma, dzirdams pēc iespējas mazāk trokšņa un cilvēks jūtas mierīgi. Ja gulta atrodas ar kājām pret logu, bet telpā ir silti, logi ir blīvi un jūs lieliski guļat, nav nekāda iemesla to steidzami pārvietot.

Tāpat nav jābaidās, ja kājas vērstas pret durvīm. Senais „mirušā pozas“ skaidrojums ir kultūras tradīcija, nevis brīdinājums par reālu apdraudējumu veselībai. Ja šāds gultas novietojums jums psiholoģiski nav patīkams, to var mainīt – taču sava komforta dēļ, nevis tāpēc, ka gaidāma nelaime.

Lielākā daļa seno miega noteikumu radās laikā, kad cilvēki dzīvoja pavisam citādās mājās – ar aukstiem logiem, blīvējuma trūkuma dēļ nehermētiskām durvīm, kamīna dūmiem un daudz mazākām iespējām regulēt temperatūru. Praktisks padoms ar laiku pārvērtās par māņticīgu uzskatu, bet tā patiesais iemesls tika aizmirsts.

Tāpēc, pirms stumjat gultu no viena istabas stūra uz otru, ir vērts pajautāt nevis „uz kuru pusi nedrīkst gulēt?“, bet daudz vienkāršāk: vai man šeit ir klusi, tumši, nav pārāk karsti, nav pārāk auksti un vai no rīta pamostos atpūties? Ja atbilde ir „jā“, visticamāk, gulta jau atrodas tur, kur tai arī vajadzētu būt.